Foto: LETA

Izcila, bet skarba humora izjūta, grandiozas darba spējas, augsti mākslinieciskās kvalitātes standarti, harisma, kas nepazīst tautību un robežu. Ar šādiem vārdiem visbiežāk tiek raksturots Raimonds Pauls – izcilais latviešu pianists un komponists, kurš šogad, 12. janvārī, svin 80 gadu jubileju.

Viņš ticis augstu novērtēts un arī kritizēts, dievināts un parodēts, īpaši viņa it kā nevērīgā roku saberzēšana pirms skaņdarba uzsākšanas vai tikai viņam raksturīgais runas veids. Tomēr vispirms Raimonds Pauls ir neizsakāmi mīlēts - mūzikā, teātrī, kino, gan visspožākajās koncertzāles, gan kultūras namu ballēs provincē, svētkos un jautrībā, svinīgos un sentimentālos brīžos. Intervijās Maestro uzsver, ka ziedi, apsveikumi un jubilejas uzrunas viņam nav vajadzīgi. Savā dzimšanas dienā viņš būs uz Nacionālā teātra skatuves. Gan šis, gan arī turpmākie četri jubilejas koncerti teātrī ir pilnībā izpārdoti, kas vēlreiz apliecina Raimonda Paula noturīgo popularitāti.

"Skaidrs ir viens, estrādes mūzika patīk visiem," saka pats komponists kādā Latvijas Nacionālā arhīva publiskotā 1962. gada videoliecībā, un tieši šis žanrs ir bijis vistiešākais ceļš uz klausītāju sirdīm jau daudzus gadus desmitus.

Liels ieguvums tālākai nākotnei ir Raimonda Paula jaunās mājaslapas un skaņdarbu kataloga atvēršana, kurā jau ir sistematizētas un sakārtotas 2200 dziesmas, un tas ir tikai sākums - darbs pie kataloga pilnveidošanas turpināsies arī pēc Maestro jubilejas gada.

Portāls "Delfi" sveic komponistu dzimšanas dienā un iezīmē dažus spilgtākos akcentus viņa radošajā biogrāfijā, kurai ikviena publikācija būs par īsu, un grāmata ir mazākais formāts, lai sāktu runāt par Raimonda Paula fenomenu Latvijas kultūrā.

Skaitļi un fakti

Foto: Publicitātes foto

Raimonds Pauls klavierspēli sācis mācīties četru gadu vecumā.

1956. gadā kopā ar kontrabasistu Egilu Švarcu izveidoja pirmo estrādes kolektīvu - instrumentālo sekstetu

1956. gada pavasarī Rīgas Radio ierakstīta Raimonda Paula pirmā dziesma "Nenosūtītā vēstule". Tās vārdu autore ir Daina Avotiņa, bet ierakstā dzied Valentīna Butāne.

1966. gadā kopā ar Rīgas estrādes orķestri gadā nospēlē 270 koncertus.

Izdoti vairāk nekā 90 albumi ar Paula dziesmām un instrumentālo mūziku; pirmais no tiem - 1969. gadā. Skaitot arī mazās skaņuplates, karaoke ierakstus un izlases, kopumā izdoti vairāk nekā 150 dažādi ieraksti ar Paula mūziku.

Komponējis skaņu celiņus vairāk nekā 30 filmām. Slavenākās no tām: "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Vella kalpi", "Mans draugs - nenopietns cilvēks", "Dāvana vientuļai sievietei", "Ilgais ceļš kāpās". Tāpat veidojis mūziku vairākiem desmitiem teātra izrāžu un mūziklu.

Bijis LPSR Augstākās padomes deputāts, Latvijas Republikas kultūras ministrs, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks kultūras jautājumos.

1999. gadā kandidēja uz Latvijas prezidenta amatu.

Par Raimondu Paulu līdz šim sarakstītas un izdotas septiņas grāmatas, no tām divas krievu valodā. 2014. gadā iznākusi Maestro paša izvēlētu dziesmu izlase "Raimonds Pauls. 100 populārākās un jaunākās dziesmas" ar CD.

No 1992. līdz 2006. gadam notika 15 Raimonda Paula rīkotie Līgo vakara sarīkojumi, dažādās Latvijas vietās pulcējot tūkstošiem klausītāju.

Piecas šodien mazāk zināmas Raimonda Paula dziesmas

Foto: F64

Daudzveidība ir viens no atslēgas vārdiem, lai raksturotu Maestro daiļradi. Laikā, kad tiek sastādīti visdažādākie Raimonda Paula dziesmu topi, mēģinot izmērīt, kura mīlētāka - "Mežrozīte" vai "Dāvāja Māriņa", kura lipīgāka - "Cāļus skaita rudenī" vai "Zilie lini", izvēlējāmies, mūsuprāt, piecas mazliet piemirstas, bet Maestro daudzveidību spilgti raksturojošas dziesmas.

Raimons Pauls, Imants Ziedonis "Spītība"

Dzied Viktors Lapčenoks

"Laikmetā, kam tik daudz krāsu,
Laikmetā, kam laika maz,
Spītība ir mana māsa,
Spītība kā nazis ass."

Imanta Ziedoņa dzeju Raimonds Pauls sākotnēji uzskatījis par "pārāk atskabargainu" estrādes mūzikai, tomēr abu mākslinieku radošajā mijiedarbība tapušas vairākas spilgtas un populāras dziesmas - "Vēja ziedi", "Svētvakars", "Dziesmiņa par prieku", "Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc". Mazāk zināma ir Viktora Lapčenoka dziedātā "Spītība" ar Imanta Ziedoņa tekstu. 2015. gadā dziesma pēc ilgāka pārtraukuma izskanēja Daumanta Kalniņa izpildījumā.

Raimonds Pauls, Arnolds Auziņš "Balāde manam vectēvam"

Dzied Voldemārs Zandbergs

Smeldzīgās dziesmas "Balāde manam vectēvam" pamatā ir Arnolda Auziņa dzejolis, kas veltīts dzejnieka tēvatēvam. Tajā satiekas cieņa, gaišs smaids, mazliet bijība un nolemtība. Raimonds Pauls to pārvērtis interesantā dziesmā, kuras noskaņu paspilgtina aktiera Valdemāra Zandberga vīrišķīgā balss.

Raimonds Pauls, Daina Avotiņa "Nenosūtīta vēstule"

Dzied Valentīna Butāne

Dziesma, ar kuru sākās Raimonds Pauls - satriecoši populāru un prātā paliekošu estrādes melodiju autors. "Nenosūtītā vēstule" ir pirmā Raimonda Paula ierakstītā radio dziesma, kas bija zīmīga arī tās izpildītājai Valentīnai Butānei. Jaunā Latvijas Valsts konservatorijas studente vēlāk kļuva par pirmo latviešu padomju estrādes mūzikas zvaigzni.

Raimonds Pauls, Ārija Elksne "Kā caur pelniem"

Dzied Aija Kukule, ansamblis "Modo"

Kā raksta muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, Aijai Kukulei Raimonds Pauls ir rakstījis savas dramatiskākas un sarežģītākās dziesmas. Viena no tādām, mūsdienās mazāk zināmām, ir ar Ārijas Elksnes dzeju "Kā caur pelniem", kas iekļauta 1978. gadā izdotajā skaņuplatē "Naktsputni". Sievišķīgi trauslo dziesmu 2005./2006. gadu mijas īpašajā TV šovā "Paulovīzija" dziedājuši arī aktieri Rēzija Kalniņa un Artūrs Skrastiņš.

Raimonds Pauls, Gunārs Krollis, dziesmas no cikla "Melnais kliedziens"

Dzied grupa "Credo"

Atšķirīgs Raimonda Paula muzikālais rokraksts skan grupas "Credo" 1986. gada albumā "Melnais kliedziens". Neparasti, ka šī cikla tekstu autors ir mākslinieks Gunārs Krollis, kura grafikas ir izmantotas arī albuma noformējumā. Pazīstmais grafiķis to ir veltījis Hirosimas traģēdijas upuru piemiņai. 2004. gadā "Melnais kliedziens" tika atkartoti izdots "MicRec" sērijā "Latviešu populārās mūzikas klasika", albumu papildināja vēl viens Raimonda Paula astoņdesmito gadu dziesmu cikls "Austrumu motīvi" ar Leona Brieža dzeju.

Džeza kaislība

Foto: Arhīva foto

Raimondam Paulam ir lieliska akadēmiskā izglītība Latvijas Valsts konservatorijā pie Hermaņa Brauna un Jāņa Ivanova. Savukārt džezs ir viņa jaunības kaislība, skola, kas kalusi meistarību un padarījusi par vienu izcilākajiem mūziķiem Latvijas vēsturē.

"Reti, kurš jaunais mūziķis piecdesmitajos nesaslima ar džezu,..." Raimondam Paulam veltītajā grāmatā "Pieskāriens. Raimonds Pauls" raksta muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, "Par Raimonda Paula džeza universitātēm kļūst ballīšu orķestri un ansambļi, viņš mācās no pieredzējušākajiem kolēģiem, tomēr nepieciešamā improvizatora brīvība nav iekaļama, vai nu tā ir, vai tās nav! Protams, ir savi raksturīgie harmoniskie gājieni, sinkopes, klasikai neraksturīgi akordi, kadences un formas. Pauls tās apgūst praksē, ne no nošu grāmatām, līdz ar to viņa izteiksme džeza pianismā ir unikāla, tikai viņam raksturīga, jo izkopta ilggadīgā darbā."

No 1964. līdz 1971. gadam Raimonds Pauls bijis Rīgas Estrādes orķestra (REO) muzikālais vadītājs, galvenais diriģents un pianists. No 1979. līdz 1982. gadam komponists bijis Latvijas Valsts Televīzijas un Radioraidījumu komitejas muzikālo kolektīvu (radio kora, simfoniskā orķestra un Latvijas TV un Radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra) mākslinieciskais vadītājs. 1980. gadu sākumā Pauls bijis arī pasniedzējs Konservatorijā, kur līdz 1983. gadam vadījis džeza improvizācijas klasi.

Kopš Latvijas Radio bigbenda atjaunošanas 2012. gada nogalē Raimonds Pauls ir šī mūziķu kolektīva patrons.

Raimonds Pauls un skatuves dīvas

Foto: LETA

Jau kopš savas profesionālās darbības sākumiem Raimonds Pauls ir slavens ar savu spēju "uzost" jaunos talantus. Viņš devis izšķirīgo grūdienu daudzām Latvijas populārās mūzikas nu jau leģendām, tomēr īpaši izceļama Raimonda Paula spēja likt uz skatuves uzplaukt jaunajām dziedātājam. Viņš braucis uz Jelgavas Kultūras namu pēc "mazā, melnā skuķa" Noras Bumbieres, rakstījis dziļu un nopietnu repertuāru ar latviešu dzejas klasiku Aijai Kukulei, viņa melodijas izdzīvojusi Margarita Vilcāne, Paula dziesmās uzmirdzējusi Laima Vaikule, ar Paula svētību izaugusi Ance Krauze, plašākai publikai atklāta džeza dziedātāja Kristīne Prauliņa, nevar nepieminēt arī Mariju Naumovu, Lieni Šomasi un, protams, Krievijas estrādes mūzikas zvaigzni Allu Pugačovu.

Līdz šim jaunākais Raimonda Paula atklājums ir grupas "Triānas parks" soliste Agnese Rakovska, ar kuru kopā nesen izskanējusi koncertprogramma "Neaizmirsti mani "

Agnese Rakovska sarunā ar "Delfi" stāsta: "Raimonds Pauls darbā ar dziedātajiem ir ļoti prasīgs, esmu to izbaudījusi. Mums ir ļoti labas attiecības, viņam ir izcila humora izjūta, tomēr tas nenozīmē, ka Maestro atļautos kādreiz būt paviršs. Ir brīži, kad joki tiek mesti pie malas un ir nopietns darbs, nekādi bonusi vai atlaides netiek dotas. Viņam ir skaidra vīzija par to, ko viņš grib. Protams, ir atstāta vieta manai interpretācijai, bet pamatā tiek realizētas viņa ieceres."

"Es neuzskatu sevi par izcilu dziedātāju, bet, ja viņš kādu izvēlas, tad zina, cik tālu to "koku var liekt". Man ir savas robežas, bet tās nepārtraukti tiek pārbīdītas. Darbs ar Raimondu Paulu liek izkāpt no savas komforta zonas un, pateicoties tam, man ir izdevies atklāt sevi no jauna. Tas ir mans lielākais ieguvums!"

"Ko lai novēl cilvēkam ar tik milzīgām darba spējām! Vienīgais, veselību un vēlreiz - veselību. Materiālās lietas nāk un iet, var strādāt un nopelnīt, bet laba veselība ir galvenais, lai spētu radīt jaunas, brīnišķīgas dziesmas."

Raimonda Paula mūzika teātrī

Foto: Publicitātes foto

Savas radošās biogrāfijas laikā Raimonds Pauls sacerējis mūziku vairāk nekā 40 teātra izrādēm, daudzas no šīm dziesmām sen pārdzīvojušas pašus iestudējumus un turpina savu neatkarīgu dzīvi. Tautā īpaši mīlētas kļuvušas lustīgās un vienkāršās meldijas no dziesmuspēlēm "Īsa pamācība mīlēšanā" (pirmais iestudējums Dailes teātrī 1973. gadā) "Džons Neilands" (Dailes teātris, 1982. gads), arī "Zilais karbunkulis" no 1979. gada iestudējuma "Šerloks Holmss" un citas. Vienlīdz meistarīgi komponists veidojis muzikālo ietērpu vērienīgiem, nopietniem dramatiskajiem iestudējumiem - īpaši "Elizabete, Anglijas karaliene" (Dailes teātris, 1980. gads) sacerētās dziesmas zēnu korim šodien jau kļuvušas par klasiku, Paula mūzika skanējusi Ibsena "Brands" iestudējumā (Dailes teātris, 1975. gads), Kamī "Kaligula" (Dailes teātris, 2015. gads), muzikālajā izrādē bērniem "Sudraba slidas" (Nacionālais teātris, 2011. gads) un citās

Īpaša vieta Raimonda Paula radošajā biogrāfijā atvēlēta mūzikliem. Nostāstiem apvīti ir Rīgas Operetes teātrim veidotais "Nāc pie puikām", "Meža gulbji" un "Leģenda par Zaļo jumpravu" Dailes teātrī, kā arī vairākkārt iestudētais "Māsa Kerija" pēc Teodora Dreizera tāda paša nosaukuma romāna motīviem. 2000. gada iestudējums Rīgas Krievu teātrī bija viens no pirmajiem spožajiem uznācieniem dziedātājai Marijai Naumovai, kura mūziklā atveidoja galveno lomu. Savukārt viens no jaunākajiem darbiem šajā žanrā - "Leo, pēdējā bohēma" (Latvijas Nacionālais teātris, 2010. gads) - bija Maestro veltījums jaunības dienu draugam, gleznotājam Leo Koklem.

Raimonds Pauls un latviešu kino

Foto: Foto no Rīgas kinomuzeja krājuma

Iespējams, Jāņa Streiča "Teātris" būtu pavisam cita filma, ja tajā neskanētu Raimonda Paula mūzika, kas zina, vai "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" galvenie varoņi varētu iztikt bez "Dziesma nenosalst" vai "Vālodzītes", bet "Ilgais ceļš kāpās" iekrāsotos pavisam atšķirīgās noskaņās. Īsti nav jēgas minēt, kādas šīs un daudzas citas (vismaz 50) filmas būtu, ja tajās neskanētu Raimonda Paula mūzika. Tās tik ļoti saaugušas ar viņa radītajiem skaņdarbiem, ka, piemēram, izdzirdot "Ances romanci", acu priekšā jau iztēlojamies Elzu Radziņu, bet "Trīs vīri kādreiz bija" iedot tikpat varenu dūšu kā trim vella kalpiem Haraldam Ritenbergam, Artūram Ēķim un Eduardam Pāvulam.

Īpaša sadarbība Raimondam Paulam veidojusies ar kinorežisoru Jāni Streiču. Maestro mūzika skan vairākās Streiča filmās: "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Mans draugs nenopietns cilvēks", "Likteņdzirnas", un, protams, "Teātris", kurā nelielā epizodē redzams arī pats Maestro, lai gan sākotnēji filmā nav gribējis piedalīties, tomēr beigu beigās piekritis.

"Raimond, kam Tev jubilejas, kad tautas mūžā katra Tava darba diena ir zelta vērta? Dari mūs vēl bagātākus, un Dievs lai dod Tev labu veselību! Savu mīlestību Tauta Tev jau sen ir atdevusi. Tāpēc tici,- tā turēsies, kamēr vien skanēs vārds Latvija. Paldies no sirds par visu, ko esi devis tieši man un Vidai!" šādus vēlējuma vārdus Raimondam Paulam dzimšanas dienā ar portāla "Delfi" starpniecību sūta Jānis Streičs.

Mūzikai nav tautības un robežu

Foto: LETA

Raimonda Paula talants ticis novērtēts ne tikai Latvijā, viņa dziesmas tulkotas krievu, angļu, poļu, vācu, somu, itāliešu, japāņu un citās valodās.

Viņa dziesmas "Dāvāja Māriņa!"/"Miljons sārtu rožu" melodija ir joprojām populāra visā bijušās Padomju savienības teritorijā un tiek skandēta gan kazahu, gan uzbeku, gan citās valodās. Maestro īpaši mīlēts ir Krievijā, kur sadarbojies ar teju visiem estrādes populārākajiem māksliniekiem. Īpaši sirsnīgas attiecības viņu saista ar Allu Pugačovu, kuras klasiskajā repertuārā ir virkne Paula dziesmu, viņa dziesmas dziedājuši Valērijs Ļeontjevs, Vladimirs Presņakovs, Irina Alegrova, Leonīds Agutins, Andželika Varum, Aleksandrs Buinovs, Valērijs Meladze un citi. Radošā sadarbībā radītas dziesmas ar dzejnieka Jevgēņija Jevtušenko tekstiem. Arī šogad Krievijā plānots Raimonda Paula jubilejas koncerts, kurā viņš sola uz vienas skatuves savākt visus kaimiņvalsts "estrādes dinozaurus".

Izdevniecība "Mikrofona ieraksti" 2006. gadā izdeva zviedru dziedātājas Sonjas Bišopas albumu "Sonja Bishop Sings Raimonds Pauls", kurā ieskaņotas 14 populāras Maestro dziesmas angļu valodā.

Bez Raimonda Paula nav Dziesmu svētku


Foto: LETA
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!