Arditi festivālā atskaņos komponistu Salvatores Šarīno (Salvatore Sciarrino) un Džeimsa Klārka (James Clarke) mūziku. Pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos arī Roberta Plāca (Robert H.P. Platz) darbs.
Jau minētais medijs "The Guardian" Ērvinu Arditi nodēvējis par "spēcīgu gravitācijas centru "jaunajā mūzikā"". Arditi ir sniedzis pasaules pirmatskaņojumus daudziem darbiem, kas ir tikuši rakstīti īpaši viņam – to autoru vidū ir tādi ievērojami 20. gadsimta komponisti kā Jannis Ksenakis, Luka Frančeskoni, Braiens Fernīho, Džonatans Hārvijs un nesenais "Skaņu meža" viesis Džeimss Dilons. 2014. gadā Hadersfīldas universitāte piešķira Arditi goda doktora grādu, publiskajā paziņojumā piebilstot, ka "viņa panākumi jaunās mūzikas laukā ir nepārspējami".
Šī būs pirmā Ērvina Arditi solo uzstāšanās Latvijā, lai gan viņš iepriekš šeit ir viesojies ar savu kvartetu. Festivālā "Skaņu mežs" Arditi atskaņos itāļu komponista Salvatores Šarīno 1976. gada darbu ciklu "Sei Capricci" ("Sešas kaprīzes"), kas ar netradicionālu vijoļspēles tehniku palīdzību spoguļo Nikolo Paganīnī 1819. gada darbu ciklu "24 kaprīzes" un tā ikoniskos tehiskos sasniegumus. Skanēs arī ar "jaunās sarežģītības" skolu saistītā britu komponista Džeimsa Klārka (James Clarke) darbs "2017-V", kas ticis rakstīts īpaši Ērvinam Arditi un piedzīvoja savu pirmatskaņojumu vien pērnā gada novembrī. Visbeidzot, pasaules pirmatskaņojumu šajā koncertā piedzīvos arī īss vācu komponista Roberta Plāca – Karlheinca Štokhauzena skolnieka – darbs "Airhui", ko iedvesmojis Taivānas tradicionālais instruments erhu jeb divstīgu vijole.
Ērvins Arditi ir dzimis 1953. gadā. 16. gadu vecumā viņš uzsāka mācības Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Londonā, 1976. gadā kļuva par Londonas simfoniskā orķestra dalībnieku un jau 1979. gadā tika iecelts par koncertmeistara vietnieku.
Savukārt "Arditti Quartet", nozīmīgākais Ērvina Arditi ansamblis, tika dibināts 1974. gadā, un savu sākotnējo slavu ieguva, pateicoties mērķtiecīgai tehniski prasīgu darbu iekļaušanai savā repertuārā. Līdzīgi kā pats Ērvins Arditi, kvartets tiek uzskatīts par nozīmīgu laikmetīgās mūzikas virzītājspēku, kura repertuārā tiek veikts liels uzsvars uz šobrīd dzīvojošu komponistu darbiem un nereti atonālu, sarežģītāku skanējumu. "Nekas nav neiespējams, ja tam velta pietiekami daudz mēģinājumu," viņš savulaik sacīja kādā intervijā. Pateicoties šai padziļinātajai interesei par gan pret klausītājiem, gan pret izpildītājiem prasīgo laikmetīgās mūzikas pusi, Ērvinam Arditi kritiķu vidū ir gan piekritēji, gan skeptiķi: "The Guardian" viņu ir nodēvējis par "laikmetīgās mūzikas izcilāko proponētāju", taču viņa kvarteta darbība tikusi dēvēta arī par "striktu, sausu un intelektuālu" (avīze The Stage) un tādu, kas "teju apzināti tiecas parādīt, ka "jaunā mūzika" spēj dzīvot savā, pretenciozi pašcentrētā pasaulē" (avīze "The Telegraph"). "Arditti Quartet"" 1999. un 2002. gadā saņēma žurnāla "Grammophone" balvu par labāko laikmetīgās mūzikas ierakstu, savukārt 1999. gadā "Arditti Quartet" kļuva par tiktāl vienīgo kolektīvu, kas saņēmis Ernsta fon Sīmensa balvu, kas tiek dēvēta arī par mūzikas pasaules Nobela prēmiju. Kvarteta pastāvēšanas laikā pats Arditi ir bijis vienīgais nemainīgais tā dalībnieks.
2019. gadā "Skaņu mežs" notiek 17. reizi. Centrālie festivāla koncertvakari noritēs 11. un 12. oktobrī jaunatklātajā kultūras ēkā "Hanzas Perons", savukārt tā bezmaksas ievadkoncerts noritēs 5. oktobrī mākslas muzejā "Rīgas Birža". Festivāla mūziķi tiks izziņoti tuvāko mēnešu laikā. Biļetes iespējams iegādāties "Biļešu Servisa" kasēs, kā arī internetā.
