Būdami atšķirīgu etnisko kultūru pārstāvji, Belča kvarteta mūziķi par savu mītnes vietu izraudzījušies mūzikas dzīves piesātināto Londonu. Jau kopš 2010. gada Belča kvartets ir Vīnes "Konzerthaus" rezidējošais ansamblis, šos pienākumus veicot arī Londonas "Guildhall" Mūzikas un Drāmas skolā.
Cieņpilnu apbrīnu raisa stīgu kvarteta apjomīgais ieskaņojumu daudzums, kur EMI Classics paspārnē klajā nākuši visi Britena, Bartoka, Šūberta, Brāmsa, Mocarta, Debisī, Ravēla Ditijē un vēl citu komponistu stīgu kvartetu ieskaņojumi. Taču, aicināti nosaukt četrus ansambļa iemīļotākos skaņražus, Belča dalībnieki vienbalsīgi sauc – Bēthovens, Bēthovens, Bēthovens un Bēthovens. Cita starpā, par visu Bēthovena stīgu kvarteta koncertieskaņojumu, ko klajā laidis ierakstu nams "ZigZag Territoires", Belča kvartets saņēmi ievērojamo "ECHO Klassik" skaņu ierakstu balvu. Rīgā Belča kvartets sniegs tikai vienu vienīgu koncertu – 5. oktobrī Dzintaru koncertzālē, tāpēc silti paldies kvarteta otrajam vijolniekam, Parīzē dzimušajam Akselam Šahiram, kurš ļāva ielūkoties Belča kvarteta ikdienas aizkulisēs.
Kā jūs satikāties?
Korīna un Kšištofs satikās Karaliskajā Mūzikas koledžā Londonā un kopā muzicēja jau kopš 1994. gada. Antuāns iepazinās ar Kšištofu un trīs gadus vēlāk pievienojās kvartetam. Savukārt mēs ar Antuānu bijām kolēģi Bāzeles simfoniskajā orķestrī, un uz kvartetu viņš mani pārvilināja 2010. gadā. Tā nu visi esam satikušies.
Vai ansambļa nosaukums izraudzīts par godu kvarteta vienīgajai dāmai?
Ne gluži, jo pirmsākumos stīgu kvartetā muzicēja divas dāmas. Atrast labu nosaukumu kamermūzikas ansamblim vienmēr ir sarežģīts uzdevums. Kādā panikas brīdī, kad pēkšņi bija publiski jānosauc kvarteta vārds, tā dalībnieki izlēma, ka Belča būs visatbilstošākais nosaukums. Jāteic, ka pēc šāda parauga nosaukumu izvēlas daudzi stīgu kvarteti pasaulē.
Ko jūs meklējat mūzikā un ko caur to vēlaties izstāstīt saviem klausītājiem?
Savā ziņā jūtamies izredzēti un īpaši, jo varam spēlēt to, kas mums pašiem ārkārtīgi patīk. Kopā strādājot, cenšamies pietuvoties katra komponista sirdij, cik nu tas iespējams. Otrkārt, jāteic, ka mūzika pati par sevi ir daudz pilnīgāka par jebkuru tās interpretāciju, tāpēc izzināšanas process ir aizrautīgs un nebeidzams ceļojums, kuru kopā veicot, cenšamies iespējami pietuvotos tās absolūtajai dabai.
Belča kvartets kopā muzicē jau vairāk nekā divdesmit gadu. Kas ir tie saskares punkti, kas jūs vieno un palīdz kopīgi sasniegt arvien jaunas virsotnes vienā no visdelikātākajiem kamermūzikas žanriem?
Pirmā un droši vien vissvarīgākā lieta ir tā, ka mums patīk kopīgi muzicēt. Tas šķiet pašsaprotami, taču ne vienmēr ir tik vienkārši. Cienot un respektējot kolēģus un novērtējot kopīgi paveikto koncertos un mēģinājumos, ir viegli rast uzticēšanās un vienotības sajūtu. Viss pārējais ir nenogurstoši centieni pietuvoties mūzikas būtībai.
Jūsu kvartets visai regulāri atskaņo arī mūsdienu mūziku. Kāpēc, jūsuprāt, ir būtiski veikt pasūtījumus un spēlēt šodien komponētus darbus?
Mēs ar prieku apgūstam un atskaņojam visai plašo stīgu kvarteta repertuāru, taču iepazīt šodien rakstītu mūziku ir aizraujoši un radoši, jo – to nekad neviens vēl nav spēlējis! Pie kam vienīgā iespēja strādāt ar komponistu ir, pasūtot viņam jaundarbu. Mūziķi dažkārt visu dzīvi cenšas iztēloties un atklāt, ko tieši komponists iecerējis savā skaņdarbā, bet, strādājot ar dzīvu autori, ir iespēja pēc iespējas precīzāk izprast viņa ieceri. Ja nebūtu pasūtījumu, iespējams, nebūtu arī to meistardarbu, ko šodien zinām.
Vai Belča kvartetam ir kādi kopīgi vaļasprieki?
Nē, mums nav nekādu īpašu tradīciju, lai gan, atrodoties koncerttūrēs, labprāt kopīgi dodamies iepirkties vai iemalkot glāzi vīna.
Katrā ģimenē parasti visai dabiski izveidojas kāds lomu un pienākumu sadalījums. Kāds modelis pastāv jūsu muzikālajā ģimenē?
Kšišofs ir visradošākais no mums. Viņam vislabprātāk patiktu katru dienu spēlēt citādāk, tāpēc viņš parasti pretojas bezgalīgām muzikālo ideju pielāgošanas versijām. Antuāns ir mūsu tētis. Viņš vislabāk no visiem zinās: kas darāms, kas ir īsts un piemērots. Ja meklējat visērtāko lidojumu savienojumu, jautājiet viņam! Korina ir ansambļa mamma un viņa ir pārliecināta, ka mēs arvien vēl esam mazi bērni. Es rūpējos par kvarteta garšas kārpiņu labsajūtu un mans galvenais uzdevums koncerttūrēs ir atrast pilsētā labāko vietu maltītei.
Belča kvartets ir viens no izcilākajiem stīgu kvartetiem pasaulē. Kas, jūsuprāt, visprecīzāk raksturotu jūsu ansambli, varbūt varat minēt, kas tā par atslēgu, ar kuras palīdzību atslēdzat savu klausītāju sirdis?
Viena no īpašībām, kas raksturīga mūsu spēlei – izgaismot kontrastus, kas ieslēpti mūzikā. Mēs nebaidāmies spēlēt tik klusu, ka no pēdējās rindas kāds varētu nedzirdēt. Iespējams, tieši neatslābstoši krāsu un nianšu meklējumi mūsu klausītājam ir interesanti, bet šis ir jautājums publikai, nevis mums. Un mēs neesam pasaulē labākais kvartets, taču es neteikšu kurš tas ir!
Kuru no pasaules ievērojamākajām koncertzālēm mēdzat atgriezties vislabprātāk?
Ir grūti minēt tikai vienu zāli. Īpašās vēstures un akustikas dēļ esam iecienījuši Vigmora zāli Londonā, Vīnes "Konzerthaus" un Hamburgas "Leizehalle", kā arī jauno Bulēza zāli Berlīnē.
Vai jūsuprāt kamermuzicēšanā – savstarpējās jušanas un sapratnes izkopšanā – pastāv kādas robežas, kāds galējais punkts?
Ja tādas robežas pastāv, tad mēs vēl neesam tās sasnieguši.
Belča stīgu kvartets Rīgā uzstāsies Rudens kamermūzikas festivāla atklāšanā Dzintaru koncertzāle, Jūrmalā, 5. oktobrī.
