Foto: Publicitātes foto

Grupa "The Bad Tones" novembra beigās izdeva otro albumu "Ezera skaņas", kas tika ierakstīts uz Kāla ezera festivālā "Ezera skaņas". Turklāt šis ir dzīvā ieraksta albums, tapis nedēļu garas radošās nometnes ietvaros sadarbībā ar somu saksofonistu Uko Heinonenu (Ukko Heinonen) un latviešu perkusionistu Dzintaru Vīksnu. Grupas pamatsastāvā muzicē Edvards Broders (ģitāra, taustiņi, vokāls), Rūdolfs Ozols (ģitāra, taustiņi, fona vokāls), Alberts Levics (bass, vokāls) un Kalvis Sležis (bungas, fona vokāls).

Albums ir klausāms kā vienots veselums, kur astoņas kompozīcijas pāraug un ietiecas katrā nākamajā, veidojot nepārtrauktu pavedienu. Lielākā daļa skaņdarbu balstās uz vienu motīvu, ap kuru norisinās dažādi skaniskie notikumi. Šādā ziņā muzikālais motīvs un skaņa "The Bad Tones" gadījumā ir kā mantra, kas griežas uz riņķi, radot meditatīvu noskaņu, nevis kalpo par impulsu plašākam izvērsumam. Skaņdarbu iekšienē līdz ar to nevar just izteiktu dramaturģisku virzību, taču to var samanīt kopējā albuma struktūrā, kas mērķtiecīgi ved uz gaismas ausmu finālā.

"Ezera skaņas" sākas ar impresionistisku ainavu skaņdarbā "Ūdens", kurā skaniski apspēlēts ūdens no visdažādākajiem rakursiem. Var sadzirdēt debess atspīduma mirguļošanu ezerā, šļakstus, saullēkta vizmu, daudzveidīgas ūdens konsistences – tāda polifona muzikāla ilustrācija un aicinoša dabas prelūdija.

Kā grupa paudusi informācijā presei, albuma centrālā tēma ir transformācijas cīņa, kas notiek agrīnā pusaudža vecumā, kad vēl nejūties kā pieaugušais, bet vairs nevari rīkoties kā bērns. Muzikāli šis stāsts apspēlēts ar latviešu tautas dziesmas "Es no vilka nebaidos" tēmu, kur vilka tēls ir pieaugušais, bet "es" – bērns. Albuma otrais numurs "Es no vilka nebaidos" ir liriska šīs tautas dziesmas apdare, saglabājot tautas dziesmas motīvu kā kodolu, ap kuru atmosfēriski vijas saksofona un ģitāras partijas. Neko no transformācijas cīņas šajā skaņdarbā vēl nevar manīt – mums tiek pasniegta miermīlīga noskaņa, kas ir visai tāla no vilka tēla ("pieaugušais") un bērna ("es") attiecību izspēles. Toties skaņdarbus "Vilks" un "Zvīņas" varētu uzlūkot par diptihu, kur beidzot parādās kaut kas no šī transformācijas stāsta, abu tēlu sadursmes un stāsta dramaturģijas. Darbā "Vilks" trāpīgi ilustrēts attiecīgais tēls ar aprauto, nedaudz zaglīgo motīvu, meža skaņu atdarinājumiem, bet kompozīcijā "Zvīņas" brīnišķīgajā ģitāras solo ieskanas jau kaut kas personīgāks no "es" puses. Ekspresīvā kāpinājumā skaņdarbs izaug līdz sirds spēkam, ko varētu, iespējams, uzlūkot kā iepriekš minēto pieaugšanas cīņu. Nākamais numurs "Aizdomīgais" arī izceļas ar trāpīgu tēla raksturojumu, grūvīgu motīvu, bet arī šim skaņdarbam albuma kontekstā ir tikai ilustratīva nozīme.

Kompozīcijā "Nekur neaizvilka" ir jūtama Kāla ezera noslēpumaini rāmā klātbūtne un skaņas saskare ar dzīvo ūdeni. Skaņdarbs sākas kā meditatīva pastorāle ar ģitāras un saksofona dialogu, kas, šķiet, aizbalsojas līdz pat horizontam. Ar basa un bungu ienākšanu kompozīcija izaug līdz pat kaislīgam, gandrīz dramatiskam virpuļojumam. Darbā "Sapnis" uzburts nedaudz sirreāls, trausls stāvoklis starp nomodu un miegu, no kura negribētos celties augšā. Arī cilvēka balss ieskanēšanās pirmo reizi albumā šajā darbā piešķir īpašu glāsmainumu, maigumu, it kā nostalģiski gremdējoties atmiņās par zaudēto paradīzi. Un fināls "Ausma" ar uzlādējošo ģitāras intensitāti modina mūs pretim nomoda dzīvei, apļveidā atgriežoties pie "Es no vilka nebaidos" tautas dziesmas tēmas un noslēdzot "Ezera skaņas" absolūtā mažorā.

Jāteic, ka par albuma saturisko tēmu, transformācijas cīņu, izlasīju tikai pēc pirmās ieraksta klausīšanās reizes. Pirmajā iespaidā albumu uztvēru kā simpātisku veikumu, kas raisa dabas noskaņas, tāpēc nedaudz samulsu, uzzinot, ka albumam ir tāds pamatīgs saturiskais nolūks par transformāciju un pieaugšanas cīņu, jo, manuprāt, "Ezera skaņas" noturas tajā zonā, kas ir vairāk ilustratīva un atmosfēriska. Bet, ja labi grib, kaut ko no šīs dziļās tēmas atsevišķos brīžos albumā var sajust, taču vai klausīšanās laikā tam pievērst uzmanību vai ne – tas lai paliek katra paša ziņā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!