"Viņa būtība bija labsirdība, kas viņam piemita, liela bērna simpātiska naivitāte un vīrišķīgā balss un tēls – iekšējs miers un stabilitāte" un "liriska izteiksme, dramatisms, himnisks lepnums līdzās ar joku, ar dzīves ērmību – pilnasinīga, svinīga un reizē arī karnevāliska dzīves izjūta" - tā ceturtdien aizsaulē aizgājušo komponistu Uldi Stabulnieku atceras literāte Māra Zālīte un skaņu ierakstu kompānijas "Mikrofona ieraksti" pārstāvis Guntars Račs.
"Ir bijuši daudzi jauki brīži un gaišas epizodes, kas man saistās ar Uldi Stabulnieku. Viena no tām – mēs jauki braucām kopā uz Valmieras teātri, kur notika mūsu kopdarba "Eža kažociņš" pirmizrāde. Tie patiesi bija jauki brīži – vieni no retajiem, kad biju viņu redzējusi tik labā omā,” sarunā ar portālu "Delfi" stāsta literāte Māra Zālīte.
"Ulda dziesmas ir ļoti jaukas! Protams, pašas lielā liekās un gaišākās atmiņas ir par "Tik un tā", kurai viņš sacerēja mūziku. Tā kā tagad – nāk rudens apgleznot Latviju… Tolaik, kad šī dziesma tapa, vārdu "Latvija" nevarēja lietot. Uldis man piezvanīja un teica: "Šovakar klausies, būs dziesmas". Šķiet, šī dziesma "Mikrofona aptaujā" iespruka pēdējā brīdī. Pēc tam tā ieguva milzu popularitāti. Mums ar Uldi bija iekšējas gaviles,” atceras Zālīte.
Viņai paticis Stabulnieka dziedājums. "Viņa būtība bija labsirdība, kas viņam piemita, liela bērna simpātiska naivitāte un vīrišķīgā balss un tēls – iekšējs miers un stabilitāte. Tomēr Uldis bija arī ļoti jūtīgs un ievainojams cilvēks.
Man ir daudzkārt nācies būt kompānijās ar viņu kopā, kur viņš vienmēr uzdziedāja, nekad nebija jālūdzas. Viņš ārkārtīgi izjuta tekstu kā komponists, viņam tas bija nozīmīgi. Ar savu mūzikas spēku viņš bija bruņniecisks pret dzeju – viņš to izjuta kā mūziku.
Protams, man ir ļoti bēdīgi, ka viņa vairs nav, tomēr Uldis paliek atmiņā kā jauks un mīļš cilvēks. Aiz viņa paliek gaišas pēdas un tas ir pats svarīgākais," norāda Zālīte.
"Ak, cik skumjš rudentiņš latviešu mūzikai. Tikko mūs pameta Alnis Zaķis un tagad arī lieliskais un neatkārtojamais komponists Uldis Stabulnieks.
Esmu pateicīgs šim laikam, ka man bija iespēja dzīvot vienā laikā ar šiem kungiem un ar Uldi arī kopā mazliet pastrādāt un parunāt par dzīvi.
Ar Dievu, Uldi!" paziņojumā presei norāda Račs un mūzikas ierakstu kompānijas "Mikrofona ieraksti" kolektīvs.
"Liriska izteiksme, dramatisms, himnisks lepnums līdzās ar joku, ar dzīves ērmību – pilnasinīga, svinīga un reizē arī karnevāliska dzīves izjūta. Stabulnieka muzikanta dabā aug un dod augļus. Ne vienmēr tādas izpausmes uzreiz atrod pilnu balsi, bet cilvēka balss, dvēsele iegūst sev klausītājus un domubiedrus.
Un ne tikai cilvēka balss. Uldis Stabulnieks smalki un profesionāli jūt orķestri un katru orķestra instrumentu. Daudz un auglīgi komponists strādājis teātra mūzikas laukā.
Stabulniekam ir liela priekšrocība: viņš pats izpildīja savas dziesmas, nereti savā pavadījumā. Kaut arī profesionālā līmenī, šie izpildījumi ir improvizācijas. Plate spēj iemūžināt tikai vienu mirkli, vienu noskaņojumu. Citā reizē un citos apstākļos tā pati dziesma skanēs citādāk. Taču būsim pateicīgi arī par iemūžināto mirkli," norāda Račs.