Foto: Publicitātes foto
Rīgas Sv. Jāņa baznīcā Zaļajā ceturtdienā 5. aprīlī izskanēs Johana Sebastiāna Baha "Jāņa pasija", kas ir viens no visu laiku spēcīgākajiem sakrālajiem darbiem, un tā atskaņojums Klusajā nedēļā ikvienam ir iespēja apdomāt sensenos Jeruzalemes notikumus, kas pavērsa cilvēces gaitu citā virzienā. Pasija šajā gadījumā ir mūzikas žanrs, kas vēsta par Kristus ciešanām un Krusta nāvi.

Kā informē koncerta organizatori VSIA "Latvijas Koncerti", 5. aprīļa koncertā "Jāņa pasijas" lasījums būs baroka mūzikā rūdītā diriģenta Mārtiņa Klišāna rokās. Viņa vadītais Rīgas Doma zēnu koris muzicēs kopā ar Valsts kamerorķestri "Sinfonietta Rīga". Solisti būs soprāns Elīna Volkmane, kontrtenors Sergejs Jēgers, Anglijā dzīvojošais latviešu bass Pauls Putniņš un igauņu bass Uku Jollers. Lielu izturību un superlokanu balsi paģērošo Evaņģēlista partiju Rīgā atskaņos Austrālijā dzimušais Adrians Strupers. Viņš trīs gadus bijis Berlīnes Komiskās operas solists, koncertē Eiropās un ASV, un viņa specializācija ir Baha, Hendeļa, Haidna un Mocarta mūzika.

Zināms, ka pasijas atskaņoja jau agros viduslaikos - sākotnēji tās lasīja vai rečitēja priesteris, vēlāk tās izrādīja kā mistērijas un sakrālās drāmas vai vismaz publiski lasīja lomās. Cik zināms, Jakobs Obrehts (1450-1505) bija pirmais komponists, kurš pasijas tēmu izvērsa motetes veidolā, un pavisam drīz viņam radās sekotāji gan katoliskajā pasaulē, gan protestantiska gara pārņemtajā Vācijā.

Žanra kulminācija neapšaubāmi ir Johana Sebastiāna Baha komponētās pasijas, kurām meistara daiļradē ir muzikālās drāmas, faktiski - operas nozīme. Dažādos avotos atšķirīgs ir Baha komponēto pasiju skaits. Visbiežāk minētas četras, no kurām "Lūkas pasijas" autorība ir apstrīdama, "Marka pasija" (atskaņota arī Rīgā) saglabājusies nepilnīgi, tādējādi varam būt pilnīgi droši par divām Baha rokrakstā tapušām pasijām - tā ir monumentālā, līdzsvarotā "Mateja pasija" (1727) un dramatiski operiskā "Jāņa pasija" (1724).

Šis aptuveni divas stundas ilgais skaņdarbs ir tēlains un uz dinamiskiem kontrastu nogriežņiem būvēts. Jau ievada kora sešpadsmitdaļnošu virmojošais mutulis un šautraini traģiskie kora saucieni dara klausītājam zināmu, ka gaidāms dramatiski piesātināts vēstījums. Jāņa evaņģēlijā lasām, ka Jēzus pēdējie vārdi nav vis izmisušais sauciens "Mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis" (Matejs, Marks) vai paļāvīgais paudums "Tēvs, es nododu savu garu Tavās rokās" (Lūka), bet gan dziļi traģiskā vārdkopa "Viss piepildīts". Baha "Jāņa pasijā" šis ir introvertās kulminācijas brīdis - alta dziedājums ar violas da gamba solo faktiski ir Kristus un viņa dvēseles saruna.

Latvijā "Jāņa pasiju" pirmais, šķiet, iestudējis Jānis Dūmiņš. 70. un 80. gados šo darbu diriģēja Nēme Jervi, Vladimirs Fedosejevs, Jons Aleksa. Pēc neatkarības atjaunošanas interpretācijas veidojuši Andris Veismanis un Sigvards Kļava.

Biļetes uz koncertu nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!