Foto: Reinis Hofmanis

Lielajā ģildē piektdien, 15. aprīlī, plkst. 19.00 "Sinfonietta Rīga" aicina uz klasiski veidotu ziemeļvalstu mūzikas programmu "Sibeliusa simfonija un Nilsena flautas koncerts", portālu "Delfi" informē orķestra pārstāvji.

Koncertā izskanēs pērnā gada jubilāru – dižā somu simfoniķa Žana Sibēliusa un starptautiski visatpazīstamākā dāņu komponista Karla Nilsena, kā arī par zviedru Mocartu dēvētā Jozefa Martina Krausa skaņdarbi.

Atsaucot atmiņā 2015. gadā plaši svinēto Žana Sibēliusa 150. jubileju, koncertā izskanēs viena no promenentākajām un biežāk atskaņotajām komponista simfonijām. Majestātiskais opuss pats par sevi ir radīts jubilejas zīmē - Somijas valdības pasūtījumā Sibēliuss to uzrakstīja par godu savai 50. dzimšanas dienai 1915. gadā.

Autora daiļradē šis nav bijis nebūt vienkāršs periods. Tas bija laiks, kad Eiropas muzikālajā kultūrā sevi aizvien uzstājīgāk pieteica modernie 20. gadsimta strāvojumi – Debisī impresionistu kustība, Stravinskis nāca klajā ar savām inovatīvajām operām, bet Šēnbergs aizvien drošāk muzikālajā valodā ieviesa atonālo kultūru. Sniedzot atbildi laikmeta ēstētiskās gravitātes vēsmām, Sibeliuss 5. simfonijas radīšanas procesā ielicis ne mazums sevis pārveidošanas pūles.

Koncerta programmā izskanēs vēl kāda jubilāra vārds. Tas ir viens no ražīgākajiem un daudzpusīgākajiem skandināvu 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta sākuma komponistiem, ekscentriskais dānis Karls Nilsens. Viņa flautas koncerta atskaņojumam Normunds Šnē pieaicinājis neparasti apdāvināto flautisti Laumu Ilsumu, kuras talantu raksturo šādiem vārdiem:

"Vairākus gadus ik pa laikam domājot par Nilsena Koncerta flautai iespējamo atskaņojumu, pavisam nejauši atgadījos Mūzikas akadēmijas studentu koncertā. Pēc pusstundas kļuva skaidrs, ka esmu saticis mūziķi, kura tiešām ir iedziļinājusies un sapratusi šo neparastām krāsām un neatkārtojami individuālā mūzikas valodā uzrakstīto skaņdarbu. Laumas spēles vitalitāte un pozitīvs artistiskums der kā uzlieti dāņu savdabīgā skaņu meistara partitūrā iekodētajām noskaņām."

Nilsena flautas koncerta ideja lielā mērā ir saistīta ar Volfganga Amadeja Mocarta vārdu. Kopenhāgenes pūšaminstrumentu kvinteta skanējuma apburts, Nilsens nolēma veltīt katram kvinteta dalībniekam atsevišķu koncertu. Lai arī šī iecere līdz galam tā arī nekad netika realizēta, tomēr flautas koncerts, kas ir veltīts ievērojamajam dāņu flautistam Holgeram Gilbertam-Jespersenam savu dienas gaismu skatīja 1926. gadā. Uz koncerta pirmatskaņojumu Parīzes Salle Gaveau ieradās arī tādi laikmeta dižgari kā Moriss Ravēls un Artūrs Onegers, bet pats koncertvakars izvērtās par vienu no Nilsena daiļrades slavas virsotnēm.

Savukārt par zviedru Mocartu dēvētais Jozefs Martins Krauss, kura Simfonija pārstāv jau citu, proti, klasicisma laikmetu, "Sinfonietta Rīga" koncertprogrammā harmoniski noslēdz skaisto Skandināvijas muzikālo plejādi. Par šī skaņraža daiļradi savulaik cildinošas atsauksmes sniedzis pats Jozefs Haidns. Un kaut arī Krauss, kurš pēc tautības bija vācietis un kura rokrakstā skaidri nolasāma Vētras un dziņu kustības dramatiskā ekspresija, tomēr klausītāju sirdīs spēj atstāt vietu ziemeļnieciski melanholiskai pašrefleksijai.

Biļetes uz koncertu nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!