19. un 20. septembrī "Circo Eia" uz Rīgas cirka arēnu ved lidojošo akrobātu šovu "inTarsi" – dvēselisku izrādi, kas pārsteidz, uzjautrina un ieinteresē stāstā. Izrādē ir īpašs skatuves iekārtojums – no tramplīniem, platformām un dažādiem citiem priekšmetiem veidotās skatuves dekorācijas nemitīgi top un pārtop.
"InTarsi" romāņu valodās nozīmējot "sapinušies kopā", un tieši par to ir stāsts – kā cilvēki satiek, nesatiek, atgrūž, sadarbojas, priecājas, apvainojas un sadumpojas. Izrādē ir humors, deja, mūzika, fiziskais teātris un pāri visam – cirka māksla. "inTarsi" ir īpaša izrāde – vienlaikus izklaidējoša (kuram gan var nepatikt noskatīties ķermeņa veiklības un gravitācijas apšaubīšanas paraugdemonstrējumos) un izglītojoša. Izrādē satiekas cirka un teātra valoda, un te ir ko pētīt, šifrēt, ieraudzīt un atklāt. Īsi pirms apvienības viesošanās Latvijā ar vienu no katalāņu apvienības māksliniekiem – Fabricio Jannini (Fabrizio Jannini) aprunājāmies par cirku un radošo procesu.
Izrāde "inTarsi" notiks 19. un 20. septembrī Rīgas cirka arēnā. Biļetes var iegādāties mājaslapā cirks.lv/biletes, kā arī "Biļešu servisa" kasēs.
Biļetes līdz 1. septembrim – lētāk.
_____________________________________________________________________________________
Rīgas kultūras galvaspilsētas gadā festivālā "Re Rīga!" jūs skatītājus burtiski apbūrāt. Ko varam sagaidīt no jūsu uzstāšanās šoreiz?
Joprojām mūsu sirdi silda skaistās atmiņas no mūsu pirmās uzstāšanās Latvijā – bijām sajūsmā par skatītāju atsaucību. Tieši tāpēc nepacietīgi gaidām iespēju atkal būt Rīgā un parādīt mūsu izrādi "inTarsi". Esam četri akrobāti, kas izrādē izspēlē šo stāstu par ceļiem, kas mums katram jāveic, lai visi kopā saliedētos un kļūtu par vienu veselumu, pieņemot katra individuālās atšķirības.
Kā nosaukums sasaucas ar izrādes vēstījumu?
Vārds "inTarsi" nāk no itāļu vārda "intarsio" (latviski: inkrustācija – aut.). Tā ir dekoratīva dizaina tehnika, kurā tiek savienoti daudzi dažādi koka gabaliņi, lai uz mēbeles virsmas radītu vienotu attēlu. Izrādes kontekstā tā ir metafora: mēs katrs esam viens no šādiem koka gabaliņiem, un mums kopīgi jārod veids, kā savienoties vienotā rakstā. Mēs stāstu cenšamies pasniegt ar krietnu humora devu un mūsu īpašo "Vidusjūras pieskārienu".
Kādu lomu "inTarsi" radīšanas gaitā spēlēja jūsu personīgā pieredze un attiecības?
Mēs esam tā dēvētais "cilvēku cirks", kas nozīmē, ka savstarpējās attiecības patiešām ir viens no mūsu darba pīlāriem. Šī apziņa veido komandu – radošo procesu nav iespējams veidot ar svešiem cilvēkiem. Mūsu darba intensitāte (arī fiziskā, bet lielākoties tieši emocionālā) liek dziļi rakties katram savā iekšējā pasaulē. Mēs cits ar citu atklāti dalāmies šajā trauslajā ievainojamībā, un tas redzams katrā izrādes sekundē, jo bez emocionālās komplicētības un cilvēcīguma "inTarsi" skatītājiem sniegtu pilnīgi citas sajūtas.
Kā radās "inTarsi", un vai izrāde ir būtiski mainījusies kopš darba uzsākšanas?
Jā... ir pagājis kāds laiciņš, kopš pie tās sākām darbu – tas bija tālajā 2014. gadā. Kopš pirmizrādes 2016. gadā esam uzstājušies jau gandrīz 200 reižu – vairāk nekā 20 valstīs.
Radošo procesu mēs sākām, apvienojot katra individuālās vēlmes un izaicinājumus, kurus vēlējāmies parādīt uz skatuves. Strādājot horizontālā hierarhijā, katram no mums ir iespēja piedāvāt savus ieteikumus un vienlīdz aktīvi piedalīties idejas radīšanā. Veidojot izrādi, mēs apzināti atstājām nedaudz vietas brīvai improvizācijai uz skatuves – lai dzīvīgums nezustu arī pēc daudzām izrādīšanas reizēm... Vēl viens nozīmīgs elements, kas mazliet pamaina izrādes garu, ir attiecības ar skatītājiem. Man patīk izrādi salīdzināt ar vīnu – ar laiku tā kļūst labāka, bet jāuzmanās arī no pārāk ilgas raudzēšanas, lai tas labums nepārvērstos par etiķi!
Pavisam nesen, pēc neilgas pauzes, Rīgas cirks arēnu atkal ir atvēris publiskiem pasākumiem un cirka izrādēm. Kādas sajūtas jums rodas, domājot par uzstāšanos zem 131 gadus veca kupola, kas piedzīvojis tik daudz vēstures līkloču?
Jūtam dziļu pietāti pret ēku un tās vēsturi un domājam, ka tā būs lieliska pieredze. Pieļauju, ka sajūtas, tur atrodoties, varētu būt līdzīgas kā "Cirque Théâtre d'Amiens" Francijā, kur reiz uzstājāmies. Tā sajūta bija neaprakstāma! Mēs patiesi sajutām šīs ēkas kodola spēku un gadu desmitiem krāto īpašo, radošo atmosfēru. Ak... ja sienas spētu runāt!
Ceļošana un uzstāšanās visdažādākajās vietās jums ir ikdienišķa parādība. Vai bieži izdodas noskatīties arī citu mākslinieku veikumu?
Tas ir paradokss – pastāvīgi esam cirka ieskauti, bet tūres laikā mums pašiem ļoti reti izdodas redzēt cirka priekšnesumus, jo tobrīd paši esam uz skatuves vai gatavojamies uznācienam. Bet noteikti varu ikvienam ieteikt noskatīties "Baró d'Evel Company" darbu "Falaise". Nesen to redzēju, un šīs izrādes vēstījums mani pārņēma caurcaurēm!
Kāds ir tavs ieteikums skatītājiem, kas nāks uz Rīgas cirku vērot jūsu izrādi?
Esiet atvērti un ļaujieties ceļojumam mūsu radītajā pasaulē!
Autore: Ieva Miltiņa
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
