Zeit Klasika - Flīģeļa atklāšanas koncerts

Valsts svētku ietvaros Zeit piedāvā pirmo klasiskās mūzikas koncertu.

Koncertā piedalās:

Jānis Karpovičs - klavieres

Koncertu vada - Jānis Kalniņš

Programmā:

Ludvigs van Bēthovens (1770-1827)
Sonāte No.7 op.10 D-dur

Džordžs Geršvins (1898-1937)
Prelūdija No.1 B-dur

Arams Hačaturjans (1903-1978)
Zobenu deja no baleta "Gajanē" pārlikums klavierēm

Jānis Ivanovs (1906-1983)
Andante Replicato

Līdzās latviešu klasiķa Jāņa Ivanova prelūdijai arī pārējie skaņdarbi izvēlēti tādi, kuru autori kaut kādā veidā ir saistīti ar Latviju.

Lielā mērā skaņdarbu izvēli noteica arī instruments – Vīnes klavierbūvētāja Jozefa Vopaterni (Joseph Wopaterny) ap 1910. gadu uzbūvētais kabineta flīģelis. Instrumentam ir tā sauktā Vīnes mehānika. Savdabīgā mehānika un no tās izrietošās rezonatora konstrukcijas īpatnības Vīnes flīģeļiem piešķir ļoti atšķirīgu skanējumu no ikdienā lietotajiem instrumentiem ar angļu vai Erāra mehāniku. Tas ir ļoti melodisks diskantā un vidējos reģistros, virstoņiem bagāts basa skanējums, kas padara Vīnes instrumentus neaizvietojamus Mocarta. Šūberta kā arī Bēthovena agrīnā daiļrades posma skaņdarbu atskaņojumos. Diemžēl šo mehāniku pārtrauca ražot pēc pirmā pasaules kara. Šobrīd šis instrumetns ir vienīgais publiskiem koncertiem pieejamais flīģelis ar Vīnes mehāniku. Flīģelis ir restaurēts Ugāles ērģeļbūves darbnīcā 2016. gadā.

Jānis Karpovičs ir absolvējis JVLMA klavieru klasi maģistratūrā pie prof. A.Zandmaņa. Pašlaik strādā par pedagogu Rīgas 3. mūzikas skolā un kalpo kā ērģelnieks Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Aktīvi koncertē ansambļos, viņa īpašā rūpe ir Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas ērģļu restaurācija. Jāpiebilst, ka savā maģistra darbā viņš pētīja dažādo flīģeļa mehāniku ietekmi uz mūzikas interpretāciju.

Jānis Kalniņš vada Ugāles ērģeļbūves darbnīcu. Viņa vadībā uzbūvētas tupat 40 jaunas ērģeles Latvijā un ārzemēs, restaurētas daudzas ērģeles. Pēdējos 10 gados īpaši pievērsies vēsturisko klavieru restaurācijai.