Foto: LETA

Jau trešo gadu vasaras sākumu Rīgā ieskandinās vērienīgākais klasiskās mūzikas notikums Baltijā – "Latvijas Koncertu" organizētais Rīgas festivāls, kas šogad notiks no 3. līdz 20. jūnijam, pulcējot izcilākos Latvijas un ārvalstu māksliniekus.

Atklāšanas un noslēguma koncertos būs iespējams baudīt izcilo mūziķu Vestarda Šimkus un Baibas Skrides sniegumu.

Festivālā varēs dzirdēt "Lielās mūzikas balvas 2012" laureāti akordeonisti Kseniju Sidorovu, kori "Latvija" un Latvijas Radio kori, publikas iemīļoto dziedātāju Renāru Kauperu, Latvijas sitaminstrumentu zvaigznes, kanādiešu mecosoprānu Mišu Brigergosmani, "a cappella" kvartetu "Anonymous 4" no ASV, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri un citus.

Biļetes uz Rīgas festivāla koncertiem jau no šīs nedēļas pieejamas visās "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās. Biļešu cenas – no 5 līdz 40 latiem.

Lai būtu vieglāk orintēties plašajā pasākumu klāstā, portāls "Delfi" piedāvā Rīgas festivāla programmu.

Vestards Šimkus. Kompaktdiska Vāgnera idille prezentācijas koncerts

Rīgas festivāla atklāšanas koncertā, kas 3. jūnijā plkst. 20 notiks Lielajā ģildē, izcilais latviešu pianists Vestards Šimkus priecēs klausītājus ar diženā komponista Riharda Vāgnera mūziku no sava jaunākā soloalbuma "Vāgnera idille".

Talantīgais latviešu pianists Vestards Šimkus Rīgas festivāla atklāšanas koncertā atgriezīsies pie vāgneriskām noskaņām, kas soloalbuma "Vāgnera idille" (Wagner Idyll) veidolā ieraudzīja dienasgaismu 2012. gadā. "Kopš deviņu gadu vecumā ar sirdstrīsām noklausījos Vāgnera operu "Klīstošais holandietis", vienmēr esmu mazliet apskaudis dziedātājus, orķestra mūziķus un diriģentus par viņu privilēģiju atskaņot Vāgnera mūziku," stāsta Vestards Šimkus. Vācijas skaņu ierakstu nama ARS Produktion pārstāvji Anete un Manfrēds Šūmaheri iepazīstināja mūsu klavierzvaigzni ar Vāgnera klavierdarbiem, tostarp albumā "Vāgnera idille" iekļauto Fantāziju fadiēzminorā "WWW 22". "Šis monumentālais dārgums ar neskaitāmajiem operiskajiem rečitatīviem un garām, dziedošām tēmām pierāda, ka Vāgners vienmēr bijis un palicis operkomponists, pat tad, kad komponējis klavierēm," saka Vestards.

Gandrīz pusstundu garā fantāzija aizņem lauvas tiesu no koncerta programmas. Līdzās šim lieldarbam vāgneriskās noskaņas uzburs ļoti skaistais "Izoldes nāves skats" (no operas "Tristans un Izolde"), ko klavierēm pārlicis pats Vestards, "Vērpēju koris" no operas "Klīstošais holandietis" Franča Lista pārlikumā un dzīvesbiedrei dāvātā smalki vasarīgā orķestra miniatūra "Zīgfrīda idille" Glena Gūlda aranžējumā klavierēm. Gan tiem, kas šo albumu jau paspējuši likt goda vietā savā CD plauktā, gan tiem, kas to vēl nav dzirdējuši, Vestards Šimkus Lielajā ģildē pierādīs, ka Vāgners var būt interesants arī 88 melnbalto taustiņu versijā.

Vestards Šimkus starptautisku uzmanību pievērsis, sekmīgi sadarbojoties ar BBC filharmonisko orķestri, Birmingemas simfonisko orķestri, Francijas Nacionālo orķestri, Ziemeļvācijas Radio simfonisko orķestri, Čehijas filharmonijas orķestri, "Kremerata Baltica", Stavangeres simfonisko orķestri, Ziemeļrietumvācijas filharmonisko, Tallinas kamerorķestri, Borodina stīgu kvartetu, vijolnieci Izabellu van Kēlenu un Vertavo stīgu kvartetu. Vestards Šimkus uzstājies tādās koncertvietās kā Vīnes Konzerthaus, Tokijas "Opera City", Olivjē Mesiāna zālē Francijas radionamā, Bervalda zālē, Stokholmas Konserthuset, Maskavas konservatorijā, Prāgas Rudolfinum, Šanhajas Oriental Art Centre un Amsterdamas Concertgebouw. Vestards Šimkus ieguvis pirmo vietu vairākos starptautiskos pianistu konkursos, toskait Marijas Kanalsas 55. konkursā Barselonā (2009) un 5. Bādkisingenes klavieru olimpiādē (2007).

Klausītāju un kritiķu atzinību nesusi Vestarda Šimkus sadarbība ar tādiem diriģentiem kā Lourenss Fosters, Andris Nelsons, Vasilijs Sinaiskis, Karels Marks Šišons, Teodors Kurenciss, Anu Tali, Eri Klass, Džonatans Dārlingtons, Olari Eltss un citi, kā arī viņa solokoncerti un piedalīšanās kamermūzikas atskaņojumos Eiropā, ASV, Vidējos Austrumos, Ķīnā un Japānā. Vestards Šimkus bijis fonda "New Names of the Planet" stipendiāts, viņam piešķirts Igaunijas "Baltās zvaigznes" ordenis, kā arī Latvijas Lielā mūzikas balva 2002 un 2009. Pianists ieskaņojis piecus soloalbumus, kur pēdējie divi nākuši klajā skaņu ierakstu namā "ARS Produktion".

Jau trešo gadu vasaras sākumu Rīgā ieskandinās vērienīgākais klasiskās mūzikas notikums Baltijā – Rīgas festivāls. Kļuvis par lielisku tradīciju, ko novērtē gan daudzi rīdzinieki, gan pilsētas viesi, Rīgas festivāls šogad notiks no 3. līdz 20. jūnijam, pulcējot izcilākos Latvijas un citvalstu māksliniekus. Atklāšanas un noslēguma koncertos mūsu izcilo mūziķu Vestarda Šimkus un Baibas Skrides sniegumā varēsim baudīt šī gada jubilāra Riharda Vāgnera mūzikas diženumu. Koncertos dzirdēsim arī Lielās mūzikas balvas 2012 laureāti akordeonisti Kseniju Sidorovu, kori "Latvija" un Latvijas Radio kori, publikas iemīļoto dziedātāju Renāru Kauperu, Latvijas sitaminstrumentu zvaigznes, kanādiešu mecosoprānu Mišu Brigergosmani, "a cappella" kvartetu "Anonymous 4" no ASV, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri.

Džona Keidža mūzika audiovizuālā performancē četrām klavierēm

Rīgas festivāla daudzveidīgajā muzikālajā piedāvājumā šovasar iekļauta arī ietekmīgā 20. gs. komponista Džona Keidža skaņdarbu programma. 11. jūnijā plkst. 20 Spīķeru koncertzālē komponista provokatīvā daiļrade izskanēs unikālā audiovizuālā performancē četrām klavierēm pianista Jura Žvikova un videorežisora Roberta Rubīna redzējumā.

2012. gads aizritēja Džona Keidža simtgades zīmē. Džons Keidžs (1912–1992) bija viens no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20. gadsimta komponistiem un domātājiem. Viņš pazīstams kā jaunu tembru meklētājs un drosmīgs eksperimentētājs, kurš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas "cilvēktiesībām". Viens no šī amerikāņu skaņraža radikālākajiem teicieniem – "sounds we hear are music" (Viss, ko dzirdam, ir mūzika) satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri, pozicionējot pavisam jaunu pārliecību – jebkura skaņa ir mūzika, ja vien tajā attiecīgi ieklausās. Keidžs mēdza pārbūvēt mūzikas instrumentus, pielāgojot tos savām skaniskajām idejām, kā arī par mūzikas instrumentiem padarīja sadzīves priekšmetus, kuru skaniskais pielietojums uz skatuves klausītājiem nebija iedomājams.

Jura Žvikova sagatavotajā performancē iepazīsim gana daudzveidīgu Džonu Keidžu. Pianists sēdīsies pie dažādiem taustiņistrumentiem – tiks lietotas parastās klavieres, sagatavotās jeb preparētās klavieres un bērnu spēļu klavieres, kādas daudzi no mums atcerēsies savulaik bērnudārza rotaļlietu arsenālā redzējuši. Kopā ar pianistu šajā programmā piedalīsies arī starptautisku atzinību guvušais režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns, kura veidotās projekcijas neuzkrītoši, bet efektīgi papildinās muzikālo priekšnesumu.

Par sagatavotajām klavierēm žurnālā "Mūzikas Saule" Juris Žvikovs stāsta: "Kad spēlēju Keidža sonātes un interlūdijas, klavieres ir pilnas ar skrūvēm, plastikas gabaliņiem, dzēšgumiju. Drīz kļūšu par veikala "K-rauta" pastāvīgo klientu, jo pērku skrūves un eksperimentēju. Lai atskaņotu šos darbus, man jānēsā līdzi koferītis ar dažāda diametra skrūvēm. Skaņa ir ļoti interesanta, manuprāt, un pats labākais ir tas, ka šī mūzika neskan vis vecmodīgi, bet gan pilnīgi maģiski un brīnumaini."

Programmā – "Sonātes un interlūdijas sagatavotām klavierēm", "Svīta rotaļklavierēm", vēl kādas miniatūras un, visticamāk, neiztiksim arī bez hrestomātiskā opusa "4:33" jeb četrarpus minūtēm ambienta klusuma.

Juris Žvikovs klavierspēli apguvis Jelgavas mūzikas skolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luksemburgas konservatorijā, Pībodija konservatorijā Baltimorā. Viņa skolotāji bijuši Zigrīda Šillere, Jānis Lielmanis, Arnis Zandmanis, Teofils Biķis, Marko Krauss, Roberts Makdonalds. Juris Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1994, nominēts Lielajai mūzikas balvai 2012 par izcilu darbu ansamblī. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri. Sniedzis solokoncertus Latvijā un citās valstīs. Piedalījies Gidona Krēmera festivālā Lokenhauzā. JVLMA docents. Sniedzis meistarklases Eiropas un ASV mūzikas augstskolās. Ieskaņojis Latvijas komponistu klaviermūzikas antoloģisku dubultalbumu. Divas reizes ieguvis Fulbraita stipendiju – 1996. gadā studijām Baltimorā un 2009. gadā pedagoģiskam darbam Kalifornijas Mākslu institūtā.

Latvijas Radio koris ar Perta un Silvestrova mūziku

12. jūnijā plkst. 22 Rīgas festivāls aicina ikvienu uz Rīgas Sv. Pētera baznīcu, kur notiks koncerts "Latvijas Radio koris. Perts un Silvestrovs". Eksistenciālu pārdomu caurstrāvoto Arvo Perta un Valentīna Silvestrova skaņdarbu programmu dzirdēsim Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas sniegumā, kas novērtēts daudzviet pasaulē.

Šī Latvijas Radio kora programma piemērota visiem, kas vēlas kādu stundu pusotru pavadīt pārdomās par bijušo, esošo un iespējamo. Gan Arvo Perts, gan Valentīns Silvestrovs ir izteikti introvertas mākslas radītāji, viņu darbi rosina paškritiskus vērtējumus un eksistenciālas apjēgsmes, tos caurstrāvo miers, gaišums un sakrāls skaistums. Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā ar panākumiem dziedājis Perta un Silvestrova mūziku daudzviet pasaulē.

"Tintinnabuli" jeb zvaniņu tehnikas izgudrotājs Arvo Perts nav slēpis piederību krievu pareizticīgo baznīcai, vēl būdams Padomju Igaunijas pilsonis, t. i. pirms emigrēšanas uz Berlīni 1980. gadā. Savulaik žurnālam "Rīgas Laiks" komponists atklājis savu saikni ar Rīgas pareizticīgo baznīcas mācītājiem: tēvu Oļegu, kurš bija komponista draugs un sirsnīgs sarunbiedrs, un arhimandrītu Tavriju, kura attieksme bija distancētāka, tomēr ne bez iedziļināšanās un pat gaišredzības. 1997. gadā Arvo Perts sacerēja "Grēku nožēlas kanonu", kura teksta autors ir Krētas Andrejs un kura fragmenti iekļauti Rīgas festivāla koncerta programmā. Ir ziņas, ka pēc pārcelšanās uz dzīvi Rietumos Perta uzskatus un pasaules izjūtu stiprināja kontaktēšanās ar arhimandrītu Sofroniju (1896–1993), kurš mudinājis Pertu vairāk komponēt – "tā par jums uzzinās visa pasaule". Arhimandrīta namā netālu no Eseksas Perts ik gadu pavadījis vairākus mēnešus, komponējot un apmeklējot dievkalpojumus netālajā klosterī, ko dibinājis tēvs Sofronijs.

Ukraiņu dzīvais klasiķis Valentīns Silvestrovs, saukts par pēcskaņas meistaru, ir viens no savdabīgākajiem un introvertākajiem mūsdienu komponistiem. Nebūdams PSRS "centra" (t. i. Maskavas vai Ļeņingradas) komponists, avangardiski noskaņotais Silvestrovs pakļāva savu daiļradi visām iespējamām represijām – to skaitā bija izslēgšana no Komponistu savienības un partitūru nepublicēšana, kā arī darbu neatskaņošana. Pelnījis iztiku ar dažāda rakstura darbiem, kuru vidū iespēja mācīt mūziku skolās uzskatāma par varas gaiteņu labvēlību arī tajos gados, kad Silvestrova vārds jau bija labi pazīstams visā pasaulē. Krievu mūzikas zinātniece Tatjana Čeredņičenko trāpīgi norādījusi, ka Silvestrova mūzika būtībā ir postmūzika, respektīvi, tai raksturīga īpaša interese par pēcskaņu. Tas precīzi formulēts Svetlanas Savenko teiktajā: "Mūzikas ontoloģiskais fakts ir noticis, ja forma pēc visiem parametriem ir noslēgta, tomēr turpina skanēt kādā it kā netveramā telpā". Pašam komponistam labpatīk apzīmējums metamūzika jeb skaniskā izteiksme metaforas veidā.

Intervijā žurnālam "Mūzikas Saule" Silvestrovs pirms septiņiem gadiem teica: "Šobrīd man vairs nav viena personāža, kuru nosaukt sev par mūzikas centru – viss ir mans Skolotājs, pat Besame mucho kādā krogā, kur mēs ar Pertu reiz sēdējām pēc viņa koncerta. Patiesība ir gan zemajos, gan augstajos žanros. Jā, klusā balsī pasacītas, pavisam parastas lietas cilvēki dažkārt uztver kā skumjas. Bet manā mūzikā tās nav galvenais. Man galvenais ir panākt caurspīdīguma un gaismas sajūtu. Lai ir melanholija – tā ir dvēseles satikšanās ar mūžību. Bez skumjām mūzika zaudētu savu vērtību. Tāpat kā cilvēks."

Latvijas Radio kori, vienu no Eiropas pieprasītākajiem profesionālajiem kamerkoriem, var saukt par skaņu laboratoriju – koristi regulāri dažādo savu vokālo arsenālu, pievēršoties gan tradicionālās dziedāšanas noslēpumiem, gan ceturtdaļtoņu un virsskaņu dziedāšanas mākslai. LRK veiktie latviešu komponistu jaundarbu ieskaņojumi vairākkārt uzvarējuši UNESCO starptautiskajā konkursā "Rostrum". Koris regulāri uzstājas prestižos starptautiskos mūzikas forumos ("Baltic Sea Festival", "Klangspuren", "La Musica", "Ultima", Venēcijas biennāle un citis) un prestižās koncertvietās (Amsterdamas Concertgebouw un Muziekgebouw, Berlīnes Konzerthaus, Parīzes Elizejas lauku teātris, Ņujorkas Linkolna centrs ). Trīs līdz četras reizes sezonā nāk klajā jauni Latvijas Radio kora CD, sešas reizes koris saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu.

Koncerta diriģents būs Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. Viens no Latvijas ievērojamākajiem diriģentiem, diriģēšanas pedagogs, producents – Sigvards Kļava kopš 1992. gada ir Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs. Viņš izveidojis kori par starptautiski pazīstamu vokāli spilgtu vienību, kur katrs dziedātājs ir radoša individualitāte. Dziesmu svētku virsdiriģents un mākslinieciskās koncepcijas autors, JVLMA asociētais profesors un Rīgas Doma kora skolas diriģēšanas pasniedzējs. Vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas ieguvējs, Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāts. Uzstājies Berlīnes Konzerthaus un Berlīnes filharmonijā, Monpeljē Berlioza operā, Parīzes Elizejas lauku teātrī un "Cité de la musique", Stokholmas Bervaldhallen un citur.

Koris 'Latvija' un grandiozās Rahmaņinova Vesperes

Rīgas festivāls 5. jūnijā plkst. 20 ielūdz uz Rīgas Sv. Pētera baznīcu, kur Valsts akadēmiskais koris "Latvija" diriģenta Māra Sirmā vadībā atskaņos vienu no 20. gadsimta sakrālās mūzikas stūrakmeņiem – Sergeja Rahmaņinova Vesperes.

Viens no Eiropas šobrīd pieprasītākajiem profesionālajiem koriem – VAK "Latvija" Rīgas festivālā atskaņos Sergeja Rahmaņinova grandiozo nakts lūgšanu, kas tapusi I Pasaules kara sākumposmā un ko mēdz dēvēt par skaņdarbu, kas visprecīzāk norāda uz kāda noteikta vēstures laikmeta beigšanos. Sergeja Rahmaņinova sakrālo mūziku baznīcas pārstāvji sprieduši pārāk laicīgu esam, savukārt padomju muzikologi to pieminējuši nelabprāt pārlieku dievišķās ievirzes dēļ. Gadsimta sākumam netipiski minimālistiskiem, lakoniskiem, mierīgiem un tomēr ietilpīgiem izteiksmes līdzekļiem radītajās Vesperēs izskan tikai Rahmaņinovam raksturīgās cēlās skumjas un meistara izcilās, pat unikālās spējas radīt formā nevainojamu, gandrīz bezgalīgu mūziku, kas rosina gan prātu, gan dvēseli. Pēc paša teiktā, Rahmaņinovs tā arī nespējis noticēt, ka komponējis kaut ko tik spēcīgu. Gan no garīgā viedokļa, gan arī no sociālā un politiskā skatpunkta Vesperes ir viens no 20. gadsimta sakrālās mūzikas stūrakmeņiem.

Pēc pirmatskaņojuma 1915. gada 10. martā Sergeja Rahmaņinova Vesperes daudz nedziedāja. Pirmā gada laikā bija kādi četri koncerti, divos no tiem vāca ziedojumus I Pasaules karā ievainotajiem. Pēc tam notikušās revolūcijas, pilsoņu karš, jaunās kārtības ieviešana un tamlīdzīgas nodarbes gandrīz pilnīgi lika krustu šī ģeniālā opusa nonākšanai koncertapritē. Vienīgais izņēmums – 1926. gada koncerts Maskavas konservatorijas Lielajā zālē. Pēc tam bija klusums līdz pat 1982. gadam, kad Vesperes iestudēja Gļinkas kapelas koris Vladislava Černušenko vadībā. Vesperu pamatā ir skaniskie iespaidi, ko Rahmaņinovs guva no krievu folkloras senākajiem slāņiem un krievu pareizticīgo baznīcas dziedājumiem. Komponista vecmāmiņas Sofijas Butakovas mājā Novgorodā tika ievērotas senas krievu tradīcijas, un kur nu vēl pati Novgoroda ar klosteriem, ikonām, freskām un zvanu torņiem. Tolaik Krievijā vispār bija vērojama vēlme atgriezties pie tradīciju saknēm, pie visa īsteni krieviskā. Mūzikā to jau bija darījuši Musorgskis, Rimskis-Korsakovs, Borodins. Var teikt, ka Rahmaņinovs ar "Liturģiju" un Vesperēm vainagoja šo milzīgo krieviskās mākslas un krievu dvēseles būtības lepnuma vilni, ko saārdīja 1917. gada notikumi un viss, kas pēc tam.

Valsts akadēmiskais koris "Latvija" 2012. gadā nosvinēja 70. jubileju. Koris ir seškārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts, 2003. gada Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāts un 2007. gada Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts. Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais.

Kora repertuārā ir vokāli instrumentālie darbi – oratorijas, kantātes, mesas, rekviēmi, simfonijas, operu koncertuzvedumi. Tā ir mūzika, kas tapusi laikā no agrīnās renesanses līdz mūsdienām. Pēdējos gados koris "Latvija" radoši sadarbojas ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri un Bavārijas Radio simfonisko orķestri, kā arī ar vadošajiem Singapūras, Izraēlas, Vācijas, Igaunijas, Maskavas, Sanktpēterburgas simfoniskajiem orķestriem, Gustava Mālera kamerorķestri un ar izcilajiem diriģentiem Marisu Jansonu, Nēmi Jervi, Mstislavu Rostropoviču, Pāvo Jervi, Kristjanu Jervi, Valēriju Gergijevu, Zubinu Mehtu, Vladimiru Fedosejevu, Simonu Jangu, Deividu Zinmenu, Tenu Kaljusti un daudziem citiem.

Koris ir universāls kolektīvs, kurš savu repertuāru nemitīgi papildina ar novatoriskiem skaņdarbiem dažādos žanros, sākot ar džeza kompozīcijām un beidzot ar vokālinstrumentālu darbu pasaules pirmatskaņojumiem. 2011. gadā koris divreiz piedalījās Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā Marisa Jansona vadībā – martā Amsterdamā ar Karalisko Concertgebouw orķestri, oktobrī Minhenē ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri. 2010. gada novembrī koris "Latvija" debitēja Ņujorkas Linkolna centrā festivāla White Light koncertos, tostarp kopā ar islandiešu grupu Sigur Ros. 2013. gadā gadā britu skaņu ierakstu nams Hyperion laiž klajā kora "Latvija" un Māra Sirmā ieskaņotu CD ar Gabriela Džeksona opusiem. Koris uzsāk sadarbību arī ar Vladimiru Aškenazi un pasaulē pazīstamo mūzikas ierakstu izdevniecību Ondine.

Māris Sirmais ir viens no ievērojamākajiem Latvijas kordiriģentiem, vokāli simfonisko lieldarbu atskaņošanas meistars un propagandētājs, sakrālās mūzikas radīšanas iniciators un ievērojams interprets, Dziesmu svētku virsdiriģents. Valsts akadēmiskajam korim "Latvija" regulāri sadarbojoties ar Liepājas simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Rīgas Festivāla orķestri, interpretējot vērienīgus vokāli instrumentālus opusus, Māra Sirmā gatavotās programmas ietvērušas tādus šedevrus kā Bernsteina "Mesa", Onegēra "Žanna d'Arka uz sārta" un "Nāves dejas", Pulenka "Gloria", Dvoržāka "Rekviēms", Bruknera "Te Deum" un "Mesa mi minorā", Tavenera "Svyaty", Tanejeva "Damaskas Jānis", Kodāja "Te Deum", Gurecka "Beatus vir", Perta "Credo", Onegēra "Ziemassvētku kantāte", Stravinska "Psalmu simfonija", Guno "Svinīgā mesa" un Kančeli "Stiksa". Jau gluži nepārskatāms ir iestudēto a cappella programmu klāsts. Līdzās ārzemju mūsdienu mūzikai Māris Sirmais svarīgu vietu ierāda latviešu komponistu mūzikas iestudēšanai. Īpaša interese par Pēteri Vasku, Maiju Einfeldi, Arturu Maskatu, Ēriku Ešenvaldu, Andri Dzenīti un citiem.

Čella un Akordeona burvība

Biļetes uz "Rīgas festivālā" paredzēto akordeonistes Ksenijas Sidorovas un čellistes Gunas Āboltiņas koncertu "Čella un akordeona burvība" 19. jūnijā ir jau pilnībā pārdotas, tādēļ "Rīgas festivāls" rīko papildkoncertu – talantīgās mūziķes dzirdēsim Spīķeru koncertzālē arī 17. jūnijā plkst. 20, portālu "Delfi" informē "Rīgas festivāla" runasvīrs Mārtiņš Pučka.

Akordeoniste Ksenija Sidorova un čelliste Guna Āboltiņa – tandēms, kurā divas valdzinošas un supertalantīgas meitenes, kopīgas iedvesmas vadītas, savij akordeona melnbalto taustiņu vinjetes ar čella stīgu cilvēkbalsi vienā skaņu audumā, kur virtuozitāte mijas ar apceri un eiropeiska meditācija – ar Argentīnas klusajām ugunīm.

Koncerta "Čella un akordeona burvība" programmā sastopam gan 20. gadsimta klasiku, gan mūsdienīgas noskaņas. No pagājušā gadsimta sākuma programmā ieviests spāņu klasiskās mūzikas grands Manuels de Falja – folklorisma un sarsuelu (operetes radinieču) meistars, franču kultūras adepts, dzimtās Andalūzijas kvēls patriots. Viņa spāņu tautasdziesmās noskaņu varavīksne mirdz no mīlas asarām un mīlas izmisuma līdz draiskam amzierim un mīlīgai miega dziesmiņai. De Faljas laikabiedrs Sergejs Rahmaņinovs pārstāvēts ar slaveno "Vokalīzi" – tā veltīta dziedātājai, kas savulaik izcili precīzi uztvērusi komponista domugaitu un mācējusi iemiesot to savas burvīgās balss skaņās. Interesantu akcentu koncertam piešķirs elegantā franču klasiķa Kamila Sensānsa 84 gadu vecumā sacerētā pievilcīgā "Lūgšana". Tuvāk mūsdienām vedīs Argentīnas tango lielmeistara Astora Pjacollas drūmi kaislīgais "Lielais tango" un igauņu zvaniņtehnikas meistara Arvo Perta Fratres – teju rituālais veltījums komponista tautietim, pēc Otrā pasaules kara uz Zviedriju emigrējušajam izcilajam komponistam Eduardam Tubinam (1905–1982).

Viduslaiku dziedājumi 'Anonymous 4' izpildījumā

Rīgas festivāla starptautisko viesu vidū šovasar būs arī izcilais vokālais kvartets no ASV – Anonymous 4, kuru izpildītie viduslaiku dziedājumi skanēs Sv. Pētera baznīcā 6. jūnijā plkst. 20. Koncertā varēs dzirdēt skaņdarbu programmu, kas izveidota par godu "Anonymous 4 pastāvēšanas 25. gadadienai.

Kādā 1986. gada pavasara pēcpusdienā četras dāmas – Ruta Kaningema (Ruth Cunningham), Mārša Dženenski (Marsha Genensky), Sūzena Helauere (Susan Hellauer), Žaklīna Hornere-Kvjateka (Jacqueline Horner-Kwiatek) – sanāca kopā izmēģināt, kā daudzbalsīgie viduslaiku dziedājumi skan četrās sieviešu balsīs. Pagāja 25 gadi – un "Anonymous 4" uzstājas pārpildītās koncertzālēs Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos. Ansamblis ieskaņojis 19 albumu skaņu ierakstu namā harmonia mundi usa; pārdoti vairāk nekā divi miljoni disku.

Rīgas koncertā vokālais ansamblis "Anonymous 4" piedāvās programmu, ko izveidoja par godu pastāvēšanas 25. gadadienai. Tajā iekļauts pa vienam skaņdarbam no katra "Anonymous 4" albuma, kas nācis klajā skaņu ierakstu namā harmonia mundi usa, kā arī divi speciālkomponēti jaundarbi, kuru autori ir Ričards Einhorns un Deivids Lengs. Tā ir vokālā ansambļa dalībnieču dāvana klausītājiem pašām savā dzimšanas dienā. Pašu pirmo "Anonymous 4" albumu (1992) programmā pārstāv dziedājums "Gaude Virgo salutata" no CD "An English Ladymass", bet no ansambļa jaunākā albuma koncertā izskanēs Dievmātei veltīts dziedājums, kas atrasts kādā Spānijas kodeksā. Būs kāds Ziemassvētku kerols; Džona Tavenera populārais antēms The Lord's Prayer, ko slavenais angļu meistars pārdarinājis viendabīgam balsu sastāvam speciāli "Anonymous 4" lietošanai; ritmiski savdabīgs 13. gadsimta kondukts (sakrāls, bet neliturģisks dziedājums), kas veltīts Svētajam Nikolajam; kāds ungāru viduslaiku mūzikas opuss; īru tautas melodija, kas vēsta par Jēzus vecāku bēgšanu uz Ēģipti; viduslaiku mistiķes Bingenes Hildegardes iedvesmojošās melodijas; Frančesko Landīni sveiciens pavasarim un amerikāņu folkloras paraugi.

"Anonymous 4" savās programmās iekļauj mūziku, kas tapusi beidzamajos 1000 gados. Grupas repertuārā ir 12. gadsimta mūķenes mistiķes Bingenes Hildegardes ekstātiskā mūzika un dzeja; 13. un 14. gadsimta angļu, franču un spāņu dziedājumi; viduslaiku un laikmetīgi Britu salu keroli jeb Ziemassvētku dziesmas; amerikāņu tautasdziesmas un gospeļi; arī opusi, kas rakstīti tieši šim dāmu kvartetam. Grupas ieskaņojumi saņēmuši Francijas prestižo ierakstu balvu "Diapason d'Or", "Classic" CD gada CD titulu, "Classic FM" senās mūzikas gada ieraksta titulu, Antonio Vivaldi balvu, "Le Monde de la Musique" titulu Choc; tie vairākas reizes iekļuvuši žurnāla "Gramophone" slejā "Izdevēja izvēle", divas reizes pabijuši "Billboard's Top Classical Artists" sarakstā. Nesen "Anonymous 4" atgriezās "Billboard" ar ierakstu "Secret Voices" (2011), kur ieskaņota mūzika no 13. gadsimta spāņu krājuma "Codex Las Huelgas".

Vokālajam ansamblim "Anonymous 4" komponējuši tādi pasaules mēroga skaņraži kā Deivids Lengs (pilnmetrāžas koncertdarbs "love fail", pirmatskaņots 2012. gadā), Ričards Einhorns (oratorija "Voices of Light" mēmajai filmai un "A Carnival of Miracles" vokālam kvartetam un diviem čelliem), Džons Taveners ("The Bridegroom" grupai "Anonymous 4" un "Chilingirian String Quartet"), Pīters Meksvels-Deiviss ("A Carnival of Kings") un Stīvs Reihs ("Know What is Above You").

Vokālā ansambļa "Anonymous 4" sadarbības partneri ir slavenais arfists Endrū Lourenss-Kings, "Chilingirian String Quartet". newgrass virziena pārstāvji – vijolniece Derola Andžera un mandolīnists, ģitārists Maiks Māršals. Viens no ansambļa jaunākajiem kopprojektiem sadarbībā ar indie rokgrupu "Mountain Goats" ir Džona Dārnjela dziesmas, ko kvartetam pārlicis Ouens Palets.

Latvijas sitaminstrumentu virtuozi vienā koncertā

Rīgas festivāla ietvaros 13. jūnijā plkst. 20 Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā unikālā koncertā "Sitaminstrumentu zvaigznes" vienkopus dzirdēsim izcilākos Latvijas sitaminstrumentālistu virtuozus – Edgaru Saksonu, Rihardu Zaļupi, Elīnu Endzeli, Miku Bāliņu un Elviju Endeli, kuri izpildīs izcilus Stīva Reiha, Janna Ksenaka, Morisa Ravela, Riharda Zaļupes un citu autoru skaņdarbus.

Kā vēsta festivāla rīkotāji, šis ir Latvijā vēl nebijis projekts – sitaminstrumentu meistari un mācekļi uz vienas skatuves visdažādākajās kombinācijās aizraujošā, dinamiskiem ritmiem piesātinātā lieliskas mūzikas programmā. Faktiski šī būs Latvijas sitaminstrumentālistu zvaigžņu parāde – pēc starptautisku konkursu laureāta Guntara Freiberga ierosinājuma vienkop pulcējušies gan tādi meistari kā Edgars Saksons, Rihards Zaļupe un Elīna Endzele, gan sitaminstrumentālistu jaunās paaudzes pārstāvji Mikus Bāliņš un Elvijs Endelis, kurš nesen izcīnījis prestižo "Yamaha" stipendiju.

Viena no programmas naglām būs minimālisma granda Stīva Reiha Sekstets četriem sitējiem un diviem pianistiem ar raksturīgajiem skaņuviļņu uzplūdiem un atplūdiem. Pie klavierēm redzēsim spožos jaunās paaudzes pārstāvjus Rihardu Plešanovu un Elīnu Bērtiņu. Būs arī mūzika, ko radījis viens no slavenākajiem 20. gadsimta modernistiem, grieķu komponists arhitekts Jannis Ksenakis. Kā raksta idejas autors Guntars Freibergs, Ksenaka opusi "Rebounds B" un "Okho" "prasa augstākā līmeņa instrumentu pārvaldīšanas prasmi". Dzirdēsim Morisa Ravela mirdzošo sveicienu saullēktam "Alborada del Gracioso", ko divām marimbām pārlicis slavenais "Safri Duo"; būs sava amata lietpratēju Nebojšas Jovana Živkoviča un Ekharda Kopecka skaņdarbi.

Programmā iekļauts arī latviešu mūzikas paraugs – Riharda Zaļupes koncerts "Landscape of Quetzalcoatl". Šis koncerts desmit timpāniem un orķestrim komponēts 2010. gadā un veltīts Edgaram Saksonam. Koncerta pirmatskaņojums notika 2011. gada janvārī kopā ar "Sinfonietta Rīga" un diriģentu Normundu Šnē, nu šim koncertam tapusi jauna redakcija timpāniem un sitaminstrumentu ansamblim. Rihards Zaļupe saka: "Kecalkoatls ir viens no lielākajiem Senās Centrālamerikas dieviem, kuru attēlo kā čūskas un putna krustojumu. Edgars Saksons ierosināja uzrakstīt kaut ko neparastu timpāniem un orķestrim. Tā radās doma par desmit timpāniem. Neparasti varētu būt tas, ka skaņdarbu caurstrāvo timpānu melodiskums un ritmiskums, proti, akcents likts vairāk uz melodijām un ritmu, nevis uz krāsu."

Guntars Freibergs pēc sekmīgas uzstāšanās Maskavas starptautiskajā TV konkursā "Riekstkodis" mācījās Maskavas Centrālajā mūzikas skolā Marka Pekarska klasē. No 2007. līdz 2011. gadam studēja Strasbūras Mūzikas konservatorijā pie Emanuela Sēžurnē (marimba, vibrofons), Denisa Rīdingera (timpāni) un Stefana Fužrū (multiperkusijas). Mūziķis piedalījies marimbas meistarklasēs pie Keiko Abes, Momoko Kamijas, Bogdana Bacanu, Pētera Sadlo, kā arī papildinājis prasmes Zalcburgas "Mozarteum" vasaras akadēmijā un Villekrozes akadēmijā. Guntars Freibergs guvis panākumus astoņos starptautiskos konkursos Igaunijā, Latvijā, Krievijā, Itālijā, Bulgārijā un Austrijā. 2012. gadā Guntars ieguva II vietu prestižajā Zalcburgas marimbas konkursā. Kā solists uzstājies ar orķestriem Latvijā, Krievijā, Vācijā, Bulgārijā un Čehijā. 2011. gadā nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā par spožu debiju. Patlaban mūziķis studē maģistrantūrā Antona Bruknera Lincas universitātē Austrijā.

Edgars Saksons ir viens no Latvijas ievērojamākajiem sitaminstrumentālistiem – solists, kamermūziķis, orķestra mākslinieks, pedagogs. 1995. gadā JVLMA ieguvis maģistra grādu. Profesionālās iemaņas papildinājis Johana Fabera meistarklasēs Utrehtas mākslas augstskolā.

Edgars Saksons ir JVLMA asociētais profesors, kopš 2003. gada Sitaminstrumentu klases vadītājs. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis kopš 1996. gada, sitaminstrumentu grupas koncertmeistars – kopš 1998. gada spēlē arī Latvijas Nacionālās operas orķestrī. Sadarbojies ar Rīgas Festivāla orķestri, "Rīgas kamermūziķiem", "Kremerata Baltica" u. c. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2001 par Makmilana Koncerta atskaņojumu un sniegumu koncertprogrammās Latvijā un Spānijā.

Rihards Zaļupe ir aktīvs un publikas iemīļots marimbists, perkusionists un komponists. Ieguvis maģistra grādu JVLMA Edgara Saksona sitaminstrumentu klasē (2008) un Jura Karlsona kompozīcijas klasē (2011). Kopš 2006. gada – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis un JVLMA docētājs. Spēlējis solo ar LNSO, Sinfonietta Rīga, Profesionālo pūtēju orķestri "Rīga", Sinfonia Concertante, Vidzemes kamerorķestri. Koncertējis Eiropā, Japānā un Austrālijā. Līdztekus klasiskajai mūzikai spēlē džeza, latino, populāro un rokmūziku, kā arī house mūziku. Viens no "Xylem Trio" izveidotājiem (kopā ar brāļiem Petrauskiem). Kā komponists Rihards Zaļupe izpaužas dažādos žanros un jomās – solo, kamermūzikā, kino un teātra mūzikā, simfoniskajā mūzikā u. c. 2012. gadā sarakstītā mūzika bērnu izrādei "Dzejtaurenis", kura saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Gada izrāde bērniem vai jauniešiem" un Baltijas teātra festivāla balvu par izcilību mūzikā. Zaļupes pirmais CD "Marimba Dance", kurā iekļautas kompozīcijas marimbai, klavierēm un korim, saņēma MIGB 2008. gadā kategorijā "Gada debija". 2013. gada aprīlī Lielajā ģildē, sadarbojoties LNSO un deju grupai "Dzirnas", iestudēts Zaļupes balets "80 minūtēs apkārt zemeslodei".

Elīna Endzele Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas mūziķe (kopš 2005) un Liepājas simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas koncertmeistare (kopš 2012). Elīna mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Dzintras Knābes un JVLMA pie Edgara Saksona, kura klasē ieguvusi maģistra grādu. Papildinājusi zināšanas Utrehtas Mākslu augstskolā, kā arī meistarklasēs pie Roberta van Saisa, Kataržinas Mičkas un Erika Samī. Regulāri ņēmusi privātstundas pie Berlīnes Komiskās operas solo timpānista Reinharda Torisera. Ieguvusi II vietu Parīzes starptautiskajā timpānistu konkursā (2008). Strādājusi par sitaminstrumentu spēles pasniedzēju Bolderājas mākslas un mūzikas skolā. Nominēta Lielajai mūzikas balvai 2010 par darbu ansamblī. Kopš 2011. gada palaikam koncertē kamerorķestra "Kremerata Baltica" sastāvā. Trio "Art-i-Shock" un metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansambļa "Brasscussion" (Berlīne) mūziķe. Sadarbojas ar ērģelnieku Aigaru Reini. 2009. gadā Elīna saņēma JVLMA un "Swedbank" gada balvu jaunajam mūziķim.

Mikus Bāliņš mūziku mācījies Juglas mūzikas skolā un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, patlaban JVLMA II kursa students Edgara Saksona un Riharda Zaļupes klasē. Kopš 2011. gada Bolderājas mūzikas un mākslas skolas pedagogs. Piedalījies Ludviga Alberta, Kevina Bobo, Martas Klimasaras, Igora Lešnika, Emanuela Sēžurnē, Kaja Stensgarda u. c. meistarklasēs Latvijā, Lietuvā un Dānijā. Spēlējis Animato Foundation filharmoniskā orķestra turnejā Austrijā, Čehijā, Slovākijā, Šveicē un Vācijā. Mikus Bāliņš ieguvis godalgotas vietas Latvijas un starptautiskos konkursos. Spēlējis Rīgas Tehniskās universitātes studentu pūtēju orķestrī SPO un Ogres Kultūras centra pūtēju orķestrī "Horizonts". Piedalījies LNSO, Profesionālā pūtēju orķestra "Rīga", "Sinfonietta Rīga" programmās un spēlējis LNO izrādēs.

Elvijs Endelis mūzikas studijas sācis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, turpinājis Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un patlaban ir Edgara Saksona un Riharda Zaļupes klases students JVLMA II kursā. Piedalījies Džonatana Hāsa, Martas Klimasaras, Emanuela Sēžurnē u. c. meistarklasēs. 2013. gadā izcīnījis Yamaha stipendiju. Ieguvis godalgas vairākos konkursos. Privātās mūzikas skolas "Namiņš" sitaminstrumentu spēles skolotājs. Vadījis nodarbības Latvijas mūzikas skolu audzēkņu radošajā nometnē "Plus". Kopš 2011. gada spēlē Latvijas Republikas Zemessardzes orķestrī.

Rihards Plešanovs 2012. gadā absolvēja JVLMA, prof. Sergeja Osokina klavieru klasi. ERASMUS apmaiņas programmā Hannoveres Mūzikas augstskolā papildinājies pie prof. Einara Stīna-Nokleberga (Norvēģija). Vairāku starptautisku konkursu laureāts. Pēc Grand Prix iegūšanas Milānā notikušajā 19. "Concorso di esecuzione musicale Prima Edizione Internazionale" sniedzis solo koncertus Francijā, Itālijā, Portugālē, Lietuvā un Nīderlandē. 2012. gadā ieguvis Oļģerta Zīversa balvu.

Pianista repertuārs ir daudzpusīgs – viņš spēlējis Šopēna mūzikai veltītu programmu Porto (2010), sadarbojoties ar Pēteri Vasku atskaņojis viņa ciklu "Gadalaiki" (2011), kopā ar Latvijas Radio kori programmā "Bīstamā nakts" ieskandinājis sagatavotās klavieres (2010). Kā solists muzicējis kopā ar Kremerata Baltica, LNSO un JVLMA simfonisko orķestri. Jaunizveidotā klavieru kvarteta "Quadra" dalībnieks.

Elīna Bērtiņa mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Ligitas Muižarājas un Ilzes Graubiņas. Pianiste absolvējusi JVLMA maģistrantūru (prof. Sergejs Osokins). 2005. gada JVLMA un Swedbank gada balvas laureāte. Ar Šveices valdības stipendiju Elīna turpināja studijas Ženēvas Mūzikas augstskolā, kur ieguva mūzikas maģistra grādu izcilā franču pianista Paskāla Devuajona vadībā. Vairāku starptautisko konkursu laureāte. Prasmes un zināšanas papildinājusi Mihaila Voskresenska, Ivana Klanska, Irēnas Ruso, Dominika Merlē, Annas Čumačenko u. c.
meistarklasēs. Uzstājusies ar Sinfonietta Rīga un Liepājas Simfonisko orķestri, vairākkārt piedalījusies "Liepājas Pianisma zvaigžņu festivālā". 2012. gadā Elīna kopā ar čellisti Guntu Ābeli izveidoja duetu "Duo Mundi" un sniedza koncertus Latvijā, Šveicē un Itālijā.

Keidža, Plakida un Šostakoviča programma Mazajā Mežotnes pilī

"Rīgas festivāla" ietvaros ietekmīgā 20. gadsimta komponista Džona Keidža mūzika 14. jūnijā plkst. 20 skanēs arī Mazajā Mežotnes pilī. Pianists Juris Žvikovs ar Latvijas Nacionālās operas klavieru trio "Opera" koncertā izpildīs gan Džona Keidža, gan Pētera Plakida un Dmitrija Šostakoviča skaņdarbu programmu, ko papildinās režisora un videomākslinieka Roberta Rubīna projekcijas.

Daļu programmas aizņems Džona Keidža mūzika – dzenbudisma priekšstatu interesents, izdompilnais nejaušības slavētājs, kaislīgais sēņu pētnieks Džons Keidžs neapšaubāmi ir viens no lielākajiem 20. gadsimta modernistiem, viņa idejas veidojušas apvērsumu priekšstatos par mūziku. Droši vien slavenākais Keidža opuss ir "4:33" (1952) jeb četras minūtes un trīsdesmit trīs sekundes klusuma. Šo darbu var atskaņot jebkāds mūziķu sastāvs vai jebkurš solists. Būtībā runa ir par koncertzāles ambienci – čaukst programmiņas, kāds klusi kāsē, nobrakšķ krēsls utt.

Iespējams, tieši šis gājiens sekmēja to, ka radās jauna, dziļāka attieksme pret tādu būtisku mūzikas sastāvdaļu kā klusums. Keidžs uzskatīja to par savu nozīmīgāko darbu. Džona Keidža darbošanās īsteni sākās 40. gadu pirmajā pusē – viņš apmetās uz dzīvi Ņujorkā, sāka sadarbību ar horeogrāfu Mērsu Kaningemu, pianistu Deividu Tjūdoru, komponistiem Mortonu Feldmenu, Ērlu Braunu un Kristianu Volfu, gleznotājiem Marselu Dišānu, Robertu Raušenbergu un Džesperu Džonsu.

Apmēram tajā pašā laikā Arnolds Šēnbergs nosauca Keidžu par "ģeniālo izgudrotāju". Tas saskan ar mūzikas vēsturnieku pieņēmumu par Keidžu kā konceptuālisma ieviesēju skaņumākslā. Lūk, Keidža izteikums, kas labi raksturo viņa uzskatus: "Komponistam jāatmet vēlme kontrolēt skaņu, viņam jāatbrīvo gars no mūzikas un jāattīsta tādi izteiksmes līdzekļi, kas ļauj skaņām būt viņām pašām, nevis cilvēka izdomāto teoriju nesējām vai cilvēcisku jūtu izpausmēm."

Programmas otrajā daļā – Plakidis un Šostakovičs. Ievērojamā komponista, lieliskā pianista un izcilā pedagoga Pētera Plakida "Romantiskā mūzika", pēc autora teiktā, balstās uz vienlaicīgu kontrastu: opusa sākumdaļā stīginstrumenti skan romantiski, bet klavierpartija – antiromantiski.

Mūzikai attīstoties, izveidojas diezgan asa konfliktkulminācija. Viss beidzas samierinoši, apskaidroti. "Romantiskā mūzika" tapusi Alfrēda Kalniņa 100. dzimšanas dienas laikā, un skaņdarba romantiskā puse netiešā veidā ir sveiciens Alfrēdam Kalniņam. Dmitrija Šostakoviča Otrais klavieru trio ir komponista veltījums drauga Ivana Sollertinska piemiņai. Sollertinskis (1902–1944) bija fenomenāli erudīts mūzikas zinātnieks, teātra eksperts, romāņu valodu zinātājs, cilvēks ar enciklopēdiskām zināšanām, Ļeņingradas konservatorijas profesors un Ļeņingradas filharmonijas mākslinieciskais vadītājs. Viņš nomira no sirdslēkmes 1944. gada naktī no 10. uz 11. februāri – dažas dienas pēc tam, kad tika teicis ievadvārdus Šostakoviča Astotās simfonijas atskaņojumam Novosibirskā. Interesanti, ka krievu mūzikas vēsturē klavieru trio palaikam kļuvuši par piemiņas skaņdarbiem – Čaikovskis rakstīja Nikolaja Rubinšteina piemiņai, Rahmaņinovs savā trio pieminēja Čaikovski, Arenskis komponēja veltījumu Karla Davidova piemiņai. Nu bija Šostakoviča kārta tērpt mūzikā atmiņas par vīru, ko pats sauca par savu tuvāko draugu.

Latvijas Nacionālās operas klavieru trio "Opera" pirmais koncerts notika 2001. gada 20. oktobrī LNO Beletāžas zālē pēc orķestra koncertmeistaru Svetlanas Okuņas un Ingas Sunepas ierosmes. Kopš tā laika jau vairāk nekā desmit gadu trio muzicē nemainīgā sastāvā. Trio nodibināšana veicināja kamermuzicēšanas tradīciju atjaunošanu LNO Beletāžas zālē. Koncertos iesaistās operas simfoniskā orķestra mākslinieki un operas solisti, šie koncerti allaž saņem klausītāju lielu atzinību. LNO klavieru trio piedalās arī "Latvijas Koncertu" rīkotajos projektos un LNO izrādēs. Par izcilu sniegumu baletā "Smilšu vīrs" trio dalībnieki 2008. gadā saņēma "Latvijas Gāzes" balvu. Trio repertuārā ir Fransē, Haidna, Mendelsona, Mocarta, Pjacollas, Rahmaņinova, Šostakoviča un Šūmaņa darbi.

Juris Žvikovs klavierspēli apguvis Jelgavas mūzikas skolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luksemburgas konservatorijā, Pībodija konservatorijā Baltimorā. Viņa skolotāji bijuši Zigrīda Šillere, Jānis Lielmanis, Arnis Zandmanis, Teofils Biķis, Marko Krauss, Roberts Makdonalds. Juris Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1994. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri. Sniedzis solokoncertus Latvijā un citās valstīs. Piedalījies Gidona Krēmera festivālā Lokenhauzā. JVLMA docents. Sniedzis meistarklases Eiropas un ASV mūzikas augstskolās. Ieskaņojis Latvijas komponistu klaviermūzikas antoloģisku dubultalbumu. Divas reizes ieguvis Fulbraita stipendiju – 1996. gadā studijām Baltimorā un 2009. gadā pedagoģiskam darbam Kalifornijas Mākslu institūtā.

Svetlana Okuņa absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) vijoles klasi pie profesora Voldemāra Šeļegova. No 1987. gada strādā Latvijas Nacionālās operas orķestrī; kopš 1997. gada – orķestra koncertmeistare. Sadarbojusies ar Radio estrādes orķestri, Latvijas filharmonijas kamerorķestri, piedalījusies LNO orķestra trio un kvartetos, strādājusi par koncertmeistari Liepājas simfoniskajā orķestrī un Igaunijas teātra Estonia orķestrī. Svetlana Okuņa saņēmusi a/s "Aldaris" gada balvu 1998 un "Latvijas Gāzes" gada balvu 2010 par īpašiem nopelniem operas un baleta mākslā.

Inga Sunepa 1991. gadā absolvējusi JVLMA profesores Eleonoras Testeļecas klasi; 1995. gadā ieguvusi maģistra grādu kameransambļa specialitātē. Starptautisku konkursu laureāte. LNO orķestra čellu grupas koncertmeistare. Spēlējusi orķestrī "Rīgas kamermūziķi" visu tā pastāvēšanas laiku; kā koncertmeistare sadarbojusies ar tādiem orķestriem kā Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris, Nordic Symphony, Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, Tallinn Sinfonietta un Sinfonietta Rīga. Kā soliste bieži piedalās dažādos kamermūzikas projektos un CD ierakstos. 1999. gadā Inga Sunepa saņēma a/s "Aldaris" gada balvu un 2009. gadā – "Latvijas Gāzes" gada balvu kā labākā operas orķestra māksliniece.

Kopā ar trio "Opera" šajā programmā piedalīsies arī starptautisku atzinību guvušais režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns, kura veidotās projekcijas neuzkrītoši, bet efektīgi papildinās muzikālo priekšnesumu.

'Urban Trio' koncerts 'Lielpilsētas stāsts' Saulkrastos

"Rīgas festivāla" ietvaros ietekmīgā 20. gadsimta komponista Džona Keidža mūzika 14. jūnijā plkst. 20 skanēs arī Mazajā Mežotnes pilī. Pianists Juris Žvikovs ar Latvijas Nacionālās operas klavieru trio "Opera" koncertā izpildīs gan Džona Keidža, gan Pētera Plakida un Dmitrija Šostakoviča skaņdarbu programmu, ko papildinās režisora un videomākslinieka Roberta Rubīna projekcijas.

Daļu programmas aizņems Džona Keidža mūzika – dzenbudisma priekšstatu interesents, izdompilnais nejaušības slavētājs, kaislīgais sēņu pētnieks Džons Keidžs neapšaubāmi ir viens no lielākajiem 20. gadsimta modernistiem, viņa idejas veidojušas apvērsumu priekšstatos par mūziku. Droši vien slavenākais Keidža opuss ir "4:33" (1952) jeb četras minūtes un trīsdesmit trīs sekundes klusuma. Šo darbu var atskaņot jebkāds mūziķu sastāvs vai jebkurš solists. Būtībā runa ir par koncertzāles ambienci – čaukst programmiņas, kāds klusi kāsē, nobrakšķ krēsls utt.

Iespējams, tieši šis gājiens sekmēja to, ka radās jauna, dziļāka attieksme pret tādu būtisku mūzikas sastāvdaļu kā klusums. Keidžs uzskatīja to par savu nozīmīgāko darbu. Džona Keidža darbošanās īsteni sākās 40. gadu pirmajā pusē – viņš apmetās uz dzīvi Ņujorkā, sāka sadarbību ar horeogrāfu Mērsu Kaningemu, pianistu Deividu Tjūdoru, komponistiem Mortonu Feldmenu, Ērlu Braunu un Kristianu Volfu, gleznotājiem Marselu Dišānu, Robertu Raušenbergu un Džesperu Džonsu.

Apmēram tajā pašā laikā Arnolds Šēnbergs nosauca Keidžu par "ģeniālo izgudrotāju". Tas saskan ar mūzikas vēsturnieku pieņēmumu par Keidžu kā konceptuālisma ieviesēju skaņumākslā. Lūk, Keidža izteikums, kas labi raksturo viņa uzskatus: "Komponistam jāatmet vēlme kontrolēt skaņu, viņam jāatbrīvo gars no mūzikas un jāattīsta tādi izteiksmes līdzekļi, kas ļauj skaņām būt viņām pašām, nevis cilvēka izdomāto teoriju nesējām vai cilvēcisku jūtu izpausmēm."

Programmas otrajā daļā – Plakidis un Šostakovičs. Ievērojamā komponista, lieliskā pianista un izcilā pedagoga Pētera Plakida "Romantiskā mūzika", pēc autora teiktā, balstās uz vienlaicīgu kontrastu: opusa sākumdaļā stīginstrumenti skan romantiski, bet klavierpartija – antiromantiski. Mūzikai attīstoties, izveidojas diezgan asa konfliktkulminācija. Viss beidzas samierinoši, apskaidroti. "Romantiskā mūzika" tapusi Alfrēda Kalniņa 100. dzimšanas dienas laikā, un skaņdarba romantiskā puse netiešā veidā ir sveiciens Alfrēdam Kalniņam. Dmitrija Šostakoviča Otrais klavieru trio ir komponista veltījums drauga Ivana Sollertinska piemiņai. Sollertinskis (1902–1944) bija fenomenāli erudīts mūzikas zinātnieks, teātra eksperts, romāņu valodu zinātājs, cilvēks ar enciklopēdiskām zināšanām, Ļeņingradas konservatorijas profesors un Ļeņingradas filharmonijas mākslinieciskais vadītājs. Viņš nomira no sirdslēkmes 1944. gada naktī no 10. uz 11. februāri – dažas dienas pēc tam, kad tika teicis ievadvārdus Šostakoviča Astotās simfonijas atskaņojumam Novosibirskā. Interesanti, ka krievu mūzikas vēsturē klavieru trio palaikam kļuvuši par piemiņas skaņdarbiem – Čaikovskis rakstīja Nikolaja Rubinšteina piemiņai, Rahmaņinovs savā trio pieminēja Čaikovski, Arenskis komponēja veltījumu Karla Davidova piemiņai. Nu bija Šostakoviča kārta tērpt mūzikā atmiņas par vīru, ko pats sauca par savu tuvāko draugu.

Latvijas Nacionālās operas klavieru trio "Opera" pirmais koncerts notika 2001. gada 20. oktobrī LNO Beletāžas zālē pēc orķestra koncertmeistaru Svetlanas Okuņas un Ingas Sunepas ierosmes. Kopš tā laika jau vairāk nekā desmit gadu trio muzicē nemainīgā sastāvā. Trio nodibināšana veicināja kamermuzicēšanas tradīciju atjaunošanu LNO Beletāžas zālē. Koncertos iesaistās operas simfoniskā orķestra mākslinieki un operas solisti, šie koncerti allaž saņem klausītāju lielu atzinību. LNO klavieru trio piedalās arī "Latvijas Koncertu" rīkotajos projektos un LNO izrādēs. Par izcilu sniegumu baletā "Smilšu vīrs" trio dalībnieki 2008. gadā saņēma "Latvijas Gāzes" balvu. Trio repertuārā ir Fransē, Haidna, Mendelsona, Mocarta, Pjacollas, Rahmaņinova, Šostakoviča un Šūmaņa darbi.

Juris Žvikovs klavierspēli apguvis Jelgavas mūzikas skolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luksemburgas konservatorijā, Pībodija konservatorijā Baltimorā. Viņa skolotāji bijuši Zigrīda Šillere, Jānis Lielmanis, Arnis Zandmanis, Teofils Biķis, Marko Krauss, Roberts Makdonalds. Juris Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1994. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri. Sniedzis solokoncertus Latvijā un citās valstīs. Piedalījies Gidona Krēmera festivālā Lokenhauzā. JVLMA docents. Sniedzis meistarklases Eiropas un ASV mūzikas augstskolās. Ieskaņojis Latvijas komponistu klaviermūzikas antoloģisku dubultalbumu. Divas reizes ieguvis Fulbraita stipendiju – 1996. gadā studijām Baltimorā un 2009. gadā pedagoģiskam darbam Kalifornijas Mākslu institūtā.

Svetlana Okuņa absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) vijoles klasi pie profesora Voldemāra Šeļegova. No 1987. gada strādā Latvijas Nacionālās operas orķestrī; kopš 1997. gada – orķestra koncertmeistare. Sadarbojusies ar Radio estrādes orķestri, Latvijas filharmonijas kamerorķestri, piedalījusies LNO orķestra trio un kvartetos, strādājusi par koncertmeistari Liepājas simfoniskajā orķestrī un Igaunijas teātra Estonia orķestrī. Svetlana Okuņa saņēmusi a/s "Aldaris" gada balvu 1998 un "Latvijas Gāzes" gada balvu 2010 par īpašiem nopelniem operas un baleta mākslā.

Inga Sunepa 1991. gadā absolvējusi JVLMA profesores Eleonoras Testeļecas klasi; 1995. gadā ieguvusi maģistra grādu kameransambļa specialitātē. Starptautisku konkursu laureāte. LNO orķestra čellu grupas koncertmeistare. Spēlējusi orķestrī "Rīgas kamermūziķi" visu tā pastāvēšanas laiku; kā koncertmeistare sadarbojusies ar tādiem orķestriem kā Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris, Nordic Symphony, Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, Tallinn Sinfonietta un Sinfonietta Rīga. Kā soliste bieži piedalās dažādos kamermūzikas projektos un CD ierakstos. 1999. gadā Inga Sunepa saņēma a/s "Aldaris" gada balvu un 2009. gadā – "Latvijas Gāzes" gada balvu kā labākā operas orķestra māksliniece.

Kopā ar trio "Opera" šajā programmā piedalīsies arī starptautisku atzinību guvušais režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns, kura veidotās projekcijas neuzkrītoši, bet efektīgi papildinās muzikālo priekšnesumu.

Alternatīvās modes vēstures izstāde

"Rīgas festivāls" šogad pirmoreiz savā programmā papildu muzikāliem notikumiem iekļāvis arī unikālu vizuālās mākslas projektu – izstādi "Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985–1995", kas tapusi sadarbībā ar Laikmetīgās kultūras centru "Garāža" (Maskava). Izstāde būs aplūkojama kim? Laikmetīgās mākslas centrā no 8. jūnija līdz 14. jūlijam, un tā vēsta par kustību modes vēsturē, kas izveidojās roka un skvoteru kultūru saskarsmes punktā un pastāvēja no perestroikas sākuma līdz pat brīdim, kad 90. gadu vidū Krievijā un citās bijušajās padomju republikās ienāca glancētie modes izdevumi.

Brīvības reibinošais gaiss Krievijā un tuvējos reģionos 80. gadu vidū izraisīja nebijušu pagrīdes kultūras uzplaukumu. Satuvinoties avangarda māksliniekiem, mūziķiem un subkultūru pārstāvjiem – pankiem, rokeriem, "New Wave" piekritējiem – dzima unikāla parādība: alternatīvā mode, kuras skates nereti kļuva par performancēm. Ja pirmsākumos alternatīvās modes kustība bija lielākoties tikai romantiska un drosmīga pašdarbība, tad beigu posmā alternatīvās modes mākslinieki jau noteiktāk apzinājās savu vērtību un tika novērtēti no starptautisko modes profesionāļu puses, veidojot viņu vidū atzītas un pieprasītas autorkolekcijas un šovus.

Alternatīvās modes fenomenu atzinīgi novērtēja tādi Rietumu modes korifeji kā Vivjena Vestvuda (Vivienne Westwood), un Jodzi Jamamoto (Yohji Yamamoto), savukārt Pako Rabane (Paco Rabanne), Endrū Logans (Andrew Logan), Zandra Roudsa (Zandra Rhodes) un daudzi citi piedalījās Rīgas "Nepieradinātās modes asamblejā", kuras idejas autors un organizators bija modes mākslinieks Bruno Birmanis. "Nepieradinātās modes asamblejas" skates turpinājās līdz 90. gadu beigām, un savas pastāvēšanas laikā no 1990. līdz 1999. gadam asambleja kļuva par vienu no būtiskākajiem sava laika modes procesa notikumiem ne tikai Baltijas, bet visas Eiropas mērogā.

Radošā komunikācija caur modi savā ziņā aizstāja sociālo komunikāciju, paliekot ārpus politiskajām nesaskaņām, kas šajā laikā plosa postpadomju telpu. Tā ir dzīva vēl šodien, veicinot radošo ideju apmaiņu un mākslinieku mobilitāti.

Izstādes 65 fotogrāfijās un videodarbos būs apskatāmi modes tēli, kurus radījuši Katja Fiļipova (Катя Филиппова), Goša Ostrecovs (Гоша Острецов), Aleksandrs Petļura (Александр Петлюрa), Andrejs Barteņevs (Андрей Бартенев), Katja Mikuļska-Mosina (Катя Микульская-Mосина), Katja Rižikova (Катя Рыжиковa), Irēna Burmistrova (Ирэн Бурмистровa), duets La-Re (дуэт Ла-Ре), Bruno Birmanis un citi.

Izstādes kuratori – daudzu underground antropoloģijai un mākslai veltītu rakstu autors, subkultūru arhīva kompost.ru īpašnieks, kurators Mihails Basters (Михаил Бастер) un fotomākslas pētniece, kuratore un pasniedzēja Irina Megļinska (Ирина Меглинская).

Izstāde "Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985-1995" pirmoreiz bija apskatāma no 2011. gada aprīlim līdz jūnijam Maskavā, Laikmetīgās kultūras centrā "Garāža", kas ir neatkarīga kultūras platforma jaunas domāšanas attīstei. Plašā izstāžu programma, kas ietver gan Krievijas, gan ārzemju māksliniekus, centra zinātniski pētnieciskā darbība, izglītojošās un izdevējdarbības programmas, veido kvalitatīvu vidi sabiedrības dialogam, kā arī jaunu ideju un projektu radīšanai. Laikmetīgās kultūras centrs "Garāža" ir nekomerciāls attīstības un mākslas atbalsta fonda Айрис projekts.

"Rīgas festivāla" ietvaros izstāde no 8. jūnija līdz 14. jūlijam būs aplūkojama "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā.

Raimonds Tiguls un 'Rīgas Saksofonu kvartets' Saulkrastos

“Rīgas festivāla” ietvaros 9. jūnijā plkst. 22 Saulkrastos, Saules laukumā tiks atskaņota „Rīgas Saksofonu” kvarteta un komponista Raimonda Tigula jaunā elektroakustiskā programma „Labyrinthus”, kuras daudzslāņainā muzikālā faktūra kopā ar Ginta Apsīta videoprojekcijām aicinās klausītājus apskaidrības pilnā ceļojumā.

„Rīgas Saksofonu kvartets” un komponists Raimonds Tiguls jau agrāk sadarbojušies vairākās kamermūzikas programmās, un nu ir tapis jauns kopdarbs – programma Labyrinthus saksofonu kvartetam un elektronikai.

Idejas autors Raimonds Tiguls saka: “Elektroakustiskais skaņdarbs Labyrinthus ir skaņu un pat žanru sintēze, kur „MaxMSP Lloopp” vidē radītā analoga skaņusērija mijiedarbojas ar „AIR Sampling” ambienci. Tas ir kā divu pretpolu savienošanās, radot vienotu, bet fonētiski daudzslāņainu mūzikas faktūru.”

Slavenā labirintu pētniece, noteiktas garīgās pieredzes sludinātāja, fonda „Veriditas” izveidotāja Lorīna Ārtresa (Artress, ASV) saka: “Labirinta ceļš attīra prātu un sniedz apskaidrību par garīgo ceļojumu. Tas aicina uz darbību. Nomierina cilvēku satricinājumos un dzīves pārmaiņu brīžos. Tas palīdz saskatīt dzīvi kā ceļu – svētceļojumu. Un cilvēki saprot, ka viņi ir nevis cilvēciskas būtnes uz garīga ceļa, bet garīgas būtnes uz cilvēciska ceļa.”

Rīgas Saksofonu kvarteta un Raimonda Tigula programmai Labyrinthus papildu dimensiju piešķirs Ginta Apsīta veidota videoprojekcija. Uz koncertu Saulkrastos labirinta izzinātāji dosies uzreiz nākošajā dienā pēc jaunās programmas pasaules pirmatskaņojuma Talsu Tiguļkalnā.

Raimonds Tiguls ir komponists, multiinstrumentālists, producents, kas strādā instrumentālās, ambientās, elektroniskās un elektroakustiskās mūzikas jomā. Radījis mūziku teātra izrādēm, izdevis albumus „Moonlight Sound Design”, „De Angelis” (kopā ar Schola Cantorum Riga), “4 Vēji”, „Bay Lounge”, “Zils. Balts. Zaļš” (veltījums lībiešu krastam) un citus.

Saņēmis vairākas Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas tautas mūzikas un instrumentālās mūzikas kategorijās. Mūzikas autors televīzijas seriālam “Likteņa līdumnieki” un teātra izrādēm “Amadejs”, “Spilvencilvēks”, “Kaligula”, “Killera dienasgrāmata”, “Vējiem līdzi”. Viņa jaunākais albums Islands (2011) ar dažādu ziemeļtautu mūzikas pieskārieniem iesāka sēriju “Manas rīta un vakara dziesmas”. Raimonds strādā paša izveidotajā mūzikas ierakstu studijā un izdevniecībā „Moonlight Sound Design” Talsu novada Lībagu pagasta Mūrniekos.

Rīgas saksofonu kvartets (RSK) daudzsološi sevi pieteica 1992. gadā un tieši ar tā darbību ir aizsākusies akadēmiskā saksofona ēra latviešu mūzikā. Toreiz kvarteta komanda bija citāda, vairākkārt notikušas izmaiņas, un vienīgais mūziķis, kas palicis kvartetā no pirmās dienas līdz šodienai, ir tā izveidotājs Artis Sīmanis. Ne tikai koncertzāles, bet arī Latvijas skolas, baznīcas, izstāžu atklāšanas un prezentācijas ir RSK darba lauks. Par aktīvu koncertdarbību un augstu māksliniecisko sniegumu 1999. gadā kvartets saņēmis Lielo mūzikas balvu. Kvartets piedalījies starptautiski nozīmīgos mūzikas festivālos. RSK ir centrālā ass starptautiskajam saksofonmūzikas festivālam „Saxophonia”. Nozīmīgu vietu RSK repertuārā ieņem latviešu komponistu orģinālmūzika saksofonam. Programmā „Labyrinthus” „Rīgas Saksofonu kvartets” uzstāsies jaunā sastāvā – vecbiedriem Artim Sīmanim un Ainaram Šablovskim pievienosies dāmas Ilze Lejiņa un Daiga Solovjova.

Rīgas festivāla noslēgums ar Baibu Skridi

20. jūnijā ar grandiozu koncertu Dzintaru koncertzālē noslēgsies Rīgas festivāls. Uz skatuves izcilā vijolniece Baiba Skride, Kanādas operzvaigzne Miša Brigergosmane, Lietuvas simfoniskais orķestris un diriģents Modests Pitrens. Programmā leģendārais Čaikovska vijolkoncerts un brīnumskaistas Vāgnera operārijas.

Koncerts ‘Imants un Ziedonis’

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā 18. jūnijā notiks viens no “Rīgas festivāla” intriģējošākiem pasākumiem - mūzikas un dzejas uzvedums “Imants un Ziedonis”. Imanta Kalniņa dziesmas ar Ziedoņa dzeju uzvedumā izpildīs Renārs Kaupers un Latvijas Radio koris. Tā kā sākotnēji paredzētais koncerts plkst. 20:00 ir jau izpārdots, “Rīgas festivāls” rīko papildkoncertu, kas Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā notiks 18. jūnijā, 18.00.

Uzveduma pamatā ir Imanta Kalniņa dziesmas, kam Ziedoņa dzeja, un Imanta Ziedoņa dzejoļi un pārdomas paša autora balss ieskaņojumā. Abus meistarus saistījusi sadarbība, kas nu jau leģendāra – ar Ziedoņa tekstiem Kalniņš sacerējis oratoriju “Dzejnieks un nāra” un operu “Spēlēju, dancoju”, abu sadarbība dokumentēta arī filmā “Pūt, vējiņi”. Mūzikas zinātniece Ingrīda Zemzare grāmatā “Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem” raksta: “.. Imants Kalniņš iet rokrokā ar Imantu Ziedoni – kā filosofs publicists, kā virzienrādītājs, kas vējagriežu nebaidās, kam nebūtiskas bažas – ko par mani domās, ja es raudāšu, kas nekautrējas savas dvēseles kailuma un mīlestības spēka.”

Uzvedumā “Imants un Ziedonis” klausīsimies fragmentus no oratorijas “Dzejnieks un nāra”, vispārzināmus hitus “Mīlestība divreiz neatnāk”, “Visskaistākām ogām pasaulē”, “Buramdziesmiņa” (“Kamēr vien akmens augs”) un virkni mazāk zināmu vai pavisam aizmirstu dziesmu, kuru skaitā, piemēram, slavenais teksts “Mūžu mūžos būs dziesma”, tik ne Valtera Kaminska bravūrīgajā, bet Kalniņa liriskajā izklāstā.

Imanta Kalniņa dziesmas speciāli šim uzvedumam aranžēja dziedātājs un komponists Andris Sējāns, ģitārists Kaspars Zemītis un Valmieras teātra Mūzikas daļas vadītājs Emīls Zilberts. Kopā ar Latvijas Radio kori un kora solistiem Gundegu Krūmiņu, Ivetu Romancāni un Jāni Strazdiņu uzvedumā piedalīsies rūdīts ziedonists Renārs Kaupers. Instrumentālajā grupā spēlēs flautists Aldis Klučnieks, vijolnieks Aleksejs Bahirs, ģitārists Kaspars Zemītis, kontrabasists Jānis Stafeckis, sitējs Ivo Krūskops un pianists Aldis Liepiņš.

Dziesmas mīsies ar Imanta Ziedoņa balss ierakstiem – dažādos laikos dokumentētiem dzejas lasījumiem un esejiskām pārdomām jeb jēdzienu spēlēm, kas ierakstītas Latvijas Radio pirms desmit gadiem, godinot dzejnieku 70. dzimšanas dienā.

Uzveduma idejas autora Sigvarda Kļavas izvēlētie Ziedoņa pārdomu jēdzieni ir bērni (draudzīgums, kas jāpēta), pilsēta (šis lielais cietums), province (aizdžungļojusies teritorija iepretim Rīgai kā ģeniālai vai idiotiskai galvai ar mazām, tizlām rociņām un kājiņām), pavasaris (prasts, nepatīkams gadalaiks), laiks (kustības skaitlis), ceļš (ir jāiet, kamēr gudrība sāk nākt caur pēdām), vēstules (jābūt ļoti kulturālam cilvēkam, lai rakstītu vēstules), draugi (esmu pārāk egocentrisks, lai komentētu šo jēdzienu) un, protams, taureņi – šīs Ziedoņa apbrīnotās netveramās, efemerās būtnes.

Daži no apmeklētāju iespaidiem pēc 15. maijā notikušā koncerta - @IevaLine: “Kārtējais smalkais, meditatīvais @radiokoris muzikālais sniegums. Imants un Ziedonis. Dzeja mūzikā padara pasauli skaistāku”; @MaraKrontale: “Imants Ziedonis, Imants Kalniņš, mans mīļais Latv. radio koris un Sigvards Kļava - šī kombinācija saviļņo katru nervu šūnu”; @kristineVS: “Imants un Ziedonis @LVkoncerti šovakar bija tik skaists un īsts, ka raudiens nāca. Katarse”; ‏@Ramanei: “Paldies @radiokoris par koncertu “Imants un Ziedonis“! Teikt, ka tas bija skaisti, nozīmētu nepateikt neko”.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!