Foto: AFP/Scanpix
Sestdien Rīgā atklās otro Rīgas festivālu, kurš šogad notiks no 2. līdz 21. jūnijam - šogad ne vien Rīgā, bet arī Pierīgā.

Rīgas festivāls šovasar pulcēs pasaules mēroga zvaigznes - festivālā piedalīsies Elīna Garanča, Aleksandrs Antoņenko, Antons Ļahovskis, Kristians Lindbergs, Pīters Eldridžs un daudzi citi.

"Latvijas Koncertu" direktors Guntars Ķirsis iepriekš sacīja, ka Rīgas festivāls otrajā pastāvēšanas gadā ir audzis gan pateicoties māksliniekiem, gan veiksmīgai apstākļu sakritībai. Festivāla pamatideja ir radīt līdzvērtīgu pasākumu tādiem kā Zalcburgas vai Helsinku festivāls.

Biļetes Rīgas festivāla koncertiem var iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs un www.bilesuparadize.lv.

Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties festivāla programmā un iepazīties ar otrā Rīgas festivāla koncertu norises vietām, laiku un priekšnesumiem.

Arvo Perts un Pēteris Vasks - 'Credo'

"Rīgas festivāla 2012" atklāšanas koncertā 2.jūnijā, pulksten 20, Rīgas Domā skanēs divu mūsdienu gara milžu – latvieša Pētera Vaska (1946) un igauņa Arvo Perta (1935) – kompozīcijas ar nosaukumu "Credo" ("Ticu").

Vasks un Perts ir draugi dzīvē un domubiedri daiļradē – viņus vieno līdzīgs pasaules uzskats, kā arī vēlme ar mūziku stāstīt par mūsdienu pasaules dramatiskajām nepilnībām un vienlaikus stiprināt klausītāja ticību garīgo vērtību triumfam pār ikdienišķo un materiālo.

Pēteris Vasks par savu skaņdarbu: "Credo orķestrim sacerēts 2009. gada pavasarī. Pēdējās korektūras partitūrā pierakstīju Ziemassvētku laikā. Viendaļīgo kompozīciju ievada nesteidzīgs augšupejošs klarnetes dziedājums. Vienkāršs kvintas apjoma motīvs veido pirmo epizodi. Credo centrālo epizodi veidoju no diviem posmiem. Pirmais posms – dziļā ticībā centrēta lūgšana, kluss, nesteidzīgs orķestra dziedājums attīstoties iegūst spēku un pārliecību. Tempa paātrinājums ievada kulminācijas posmu – skanējums pakāpeniski, bet neapturami pieņemas spēkā. Himnisks mīlestības visuvarošā spēka slavinājums vainago skaņdarbu. Pamazām ejot uz klusumu, Credo izskan iekšējas gaismas pilnā dziedājumā. Es ticu, ka jebkurš sirds asinīs dzimis skaņdarbs spēj pasaulē kaut nedaudz vairāk gaismas iedegt. Es ticu garīgās vertikāles esamībai un par to vēstīšu ik skaņdarbā līdz pēdējam elpas vilcienam."

Arvo Perta "Credo" komponēts klavierēm, korim un orķestrim 1968. gadā – laikā, kad komponists vēl dzīvoja dzimtajā Igaunijā. Credo noslēdz t. s. kolāžas periodu Perta daiļradē, pēc šī skaņdarba viņš pievēršas renesanses polifonijas izpētei un septiņus gadus neraksta gandrīz neko, izņemot Trešo simfoniju, kurā jaušamas senatnes meistaru mūzikas atbalsis. Lieldarbā "Credo" kolāžas princips attiecas uz Johana Sebastiāna Baha Do mažora prelūdijas izmantojumā. Opusa atskaņojums toreizējā Igaunijas PSR tika aizliegts komponista pārliecīgā brīvdomīguma un nepakļāvības dēļ. Kā raksta amerikāņu mūzikas žurnālists Alekss Ross, "Perta mūzikā ikona ir visa centrs. Reliģiskām tēmām jaunais igauņu komponists pievērsās 60. gadu beigās, mezdams atklātu izaicinājumu Padomju Savienības oficiālajam ateismam. Viņa 1968. gada kantātē Credo vārdi "Credo in Jesum Christum" izskan Baha Do mažora prelūdijas melodijā un tiek iemudžināti aleatoriskā haosā."

Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Tenu Kaljuste kopā muzicēs pirmoreiz. Koris "Latvija" ir pastāvīgs un pieredzējis Arvo Perta darbu interprets, ko pats komponists labprāt aicina uz dažādiem pasaules festivāliem un vērtē ļoti augstu. Tenu Kaljuste ir Arvo Perta mūzikas pastāvīgs pavadonis – daudzu meistara opusu pasaules pirmatskaņotājs.

Tenu Kaljuste ir pasaulē pazīstams un pieprasīts diriģents. Viņš izveidojis Igaunijas filharmonijas kamerkori (1981) un Tallinas kamerorķestri (1993). Kaljustes veikums vairākkārt nominēts "Grammy" balvai, viņš ieguvis tādas balvas kā Diapason d'Or de l'Annee 2000, Kannu klasiskās mūzikas balvu, Edisona balvu. Kaljuste bijis Tallinas konservatorijas docētājs un Igaunijas Nacionālās operas diriģents. Strādājis ar daudziem orķestriem un koriem visā pasaulē.

90. gados līdzās darbam Tallinā Kaljuste bija arī Zviedrijas Radio kora galvenais diriģents un Nīderlandes kamerkora galvenais diriģents. Kopš 2001. gada Tenu Kaljuste ir brīvmākslinieks. Izraudzīts par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas locekli; saņēmis Japānas ABC Mūzikas fonda balvu, starptautisko Roberts Edlera kormūzikas balvu un Igaunijas Kultūras fonda balvu 2004. Tenu Kaljustes repertuārā ievērojamu daļu aizņem Igaunijas komponistu mūzika.

Viņš to daudzkārt iemūžinājis Minhenes skaņu ierakstu namā ECM. Kaljuste arī ieskaņojis Mocarta vesperes un litānijas Carus Verlag ierakstu namā. Kaljuste cieši sadarbojies ar tādiem komponistiem kā Gija Kančeli, Ģerģs Kurtāgs, Knūts Nīstets, Kšištofs Pendereckis, Einojuhani Rautavāra, Svens Dāvids Sandstrems, Alfrēds Šnitke un citi.

'Džeza zelta melodijas' Ropažos

Rīgas festivāls šogad notiks ne vien Rīgā, bet arī Pierīgā - sestdien, 2.jūnija vakarā, Ropažos, luterāņu baznīcā notiks koncerts "Džeza zelta melodijas no Parīzes līdz Ņujorkai".

Koncertā uzstāsies vokālā grupa "Framest", Dāvis Bindemanis (klavieres), Edvīns Ozols (kontrabass) un Rūdolfs Dankfelds (sitaminstrumenti).

Koncerta programmā skanēs Krista Auznieka, Djūka Elingtona, Erola Gārnera, Džordža Gēršvina, Džona Koltreina, Jāņa Ķirša un Ričarda Rodžersa skaņdarbi.

Čaikovska simfoniskais orķestris un Antons Ļahovskis LNO

Pirmdien, 4.jūnijā, pulksten 20, Latvijas Nacionālajā operā Rīgas festivāla ietvaros viesosies Čaikovska simfoniskais orķestris un pianisma virtuozs Antons Ļahovskis.

Pie diriģenta pults stāsies Vladimirs Fedosejevs. Koncerta programmā - Sergejs Rahmaņinovs, Nikolajs Rimskis - Korsakovs.

1930. gadā dibinātais Maskavas Radio orķestris, kuru patlaban sauc par Pētera Čaikovska Lielo simfonisko orķestri, ir viens no Krievijas pašiem labākajiem simfoniskajiem kolektīviem. Tā izcilo spēles kvalitāti savulaik veidojuši tādi meistari kā episkais Nikolajs Golovanovs un oriģinālais Genādijs Roždestvenskis. Kopš 1974. gada orķestra priekšgalā ir visā pasaulē atzītais maestro Vladimirs Fedosejevs.

Orķestra un diriģenta sadarbība izveidojusies tik veiksmīga, ka to mēdz saukt par "svēto saikni". Fedosejeva laikā par izcilām krievu klasikas interpretācijām orķestris ieguva tiesības pievienot savam nosaukumam Pētera Čaikovska vārdu, un ir pilnīgi skaidrs, ka šo tradīciju gaismā tiks interpretēts arī Rīgas koncertprogrammā iekļautais Čaikovska apbrīnotāja Sergeja Rahmaņinova Trešais klavierkoncerts, kurā solists būs Latvijas publikas mīlulis – ar nevainojamu loģiku un spēcīgu iekšēju kvēli muzicējošais Antons Ļahovskis.

Par Čaikovska Lielo simfonisko orķestri mēdz teikt, ka tā stīginstrumentu grupa muzicē neticami dziedoši, lokani un izteiksmīgi no visvarenākā fortissimo līdz elpu aizraujošam piano, koka pūšamo grupa esot pats dzejiskuma iemiesojums - neparasti skaisti tembri un bezrobežu virtuozitāte, savukārt metāla pūšamie spēlējot pilnasinīgi, sulīgi, samtaini un nedzirdēti sabalansēti. Dievišķas arfas, spoži sitamie - ko vēl var vēlēties? Ja nu vienīgi censties nepalaist garām iespēju dzirdēt šo pasaules klases orķestri, kura programmā līdzās Rahmaņinova koncertam būs Nikolaja Rimska-Korsakova krāsās mirdzošais vērienīgais šedevrs par "1001 nakts pasaku" tēmām.

Kā raksta orķestra vēsturnieks Vladimirs Rubins, Vladimiram Fedosejevam piemīt spēcīga imunitāte pret neīstu novatoriskumu un garīgu samaitātību. Kā īsteni dižs mākslinieks viņš savu darbošanos mūzikā uzskata par kalpošanu un savu talantu - par lielas atbildības ķīlu.

Būdams likteņa izredzētais, viņš kļuvis par mūzikas noslēpumu izcilu paudēju. Savukārt Fedosejeva orķestris, šis varenais mākslinieciskais organisms, uzņēmis sevī krievu un pasaules kultūras labākās tradīcijas, kalpo Dievam. Šīs augstvērtīgās darbības saknes ietiecas dzimtās zemes augsnes dzīlēs un brīnišķais zaru vainags izpleties pār visu pasauli. Orķestra slava pasaulē nav nejauša un ir dabiska.

'Pasakas par ziediem' Spīķeru koncertzālē

Spīķeru koncertzālē, otrdien, 5. jūnijā, pulksten 20, stāstnieka Gundara Āboliņa, flautistes Ditas Krenbergas un pianista Valta Pūces izpildījumā skanēs Annas Sakses "Pasakas par ziediem".

2010. gada oktobrī pārpildītā Spīķeru koncertzālē vairākos koncertos un papildkoncertos cilvēku acupriekšā atdzima savulaik tik populāra Latvijas literatūras vēstures sastāvdaļa – Annas Sakses "Pasakas par ziediem". Laimīgi un traģiski likteņi, gan smieklīgi, gan liriski stāsti, brīžam nedaudz fantastiskas un vietumis maķenīt baisas epizodes. Uz Spīķeru skatuves labākie no labākajiem – izcils stāstnieks, brīnišķa flautiste un teātra nervu jūtošs skaņdaris. Gaisotni papildina stomatologa Pētera Apses fotografētu ziedu attēlu virkne.

Tīmeklī atrodam leģendu, kā radusies šāda iecere. Jaunā rakstniece kādā vasaras dienā iekāpusi vilcienā un braukusi apciemot vecākus. Jāiet tumsā cauri mežam. Gājusi, gājusi, līdz nomaldījusies. Attapusies naktsvijoļu pļavā. Brīnumainā smarža tiktāl pārņēmusi visus jutekļus, ka tēva mājās rakstniece nokļuvusi tikai nākošās dienas vakarā. Toties radās doma par pasaku "Naktsvijole", kurai drīz sekojuši pārējie puķu stāsti. Uzzinājis, ka trīs mākslinieki nupat uzvedīs "Pasakas par ziediem", literatūrzinātnieks Raimonds Briedis teica: "Saksei tas būtu paticis.

Domāju, ka viņa visu mūžu mēģināja aizmirst [komunistisko] romānu "Pret kalnu"." Savukārt Sakses daiļrades pētniece Ingūna Daukste-Silasproģe saka: "Ja notraucam laika un laikmeta uzslāņojumus no Annas Sakses darbiem, tie uzrunā arī šodien. Paradoksāli – tie rakstnieces darbi, kuri tapa sava laikmeta ideoloģijas zīmē, tika slavēti, taču nu zaudējuši literāro vērtību un ir vien liecības par aizgājušu laikmetu, turpretim "Pasakas par ziediem" uzplaukst arī 21. gadsimtā."Kopš 2010. gada rudens "Pasakas par ziediem" apceļojušas teju visu Latviju un joprojām pulcē cilvēku pārpilnas koncertzāles – tik vienkāršs un sirsnīgs ir šis uzvedums.

Aleksandrs Antoņenko un Latvijas Radio koris

Rīgas festivāla ietvaros 6.jūnijā, pulksten 20, Sv.Jāņa baznīcā notiks Aleksanandra Antoņenko un Latvijas Radio kora koncerts.

Koncertā piedalās - Aleksandrs Antoņenko (tenors), Ieva Ezeriete (soprāns),
Latvijas Radio koris, diriģents - Sigvards Kļava. Koncerta programmā - Jurijs Faļiks, Valērijs Gavriļins, Arturs Maskats, Georgijs Sviridovs.

Programma "Krievu romantika" ar lieliem panākumiem izskanēja 2011. gada maijā Cēsīs, Rēzeknē un Rīgā. Eiropas laikmetīgās mūzikas festivālu lielzvaigznes Latvijas Radio kora un pasaulē pieprasītā opertenora Aleksandra Antoņenko sadarbība krievu romantisma noskaņās izrādījās tik iedvesmojoša un augstvērtīga, ka viņu uzstāšanos pārpildītā Latvijas Universitātes Lielajā aulā daudzi novērtēja kā pērnā pavasara spilgtāko muzikālo piedzīvojumu. Šajā programmā krievu folkloras dzīlēs iedvesmu atradušo klasiķu Valērija Gavriļina, Georgija Sviridova un Jurija Faļika mūzikai līdzās Artura Maskata emocionāli iespaidīgais opuss "Lieldienās" ar Borisa Pasternaka dzeju.

Par Valēriju Gavriļinu un Georgiju Sviridovu var runāt līdzīgās intonācijās - abus uzskata par krieviskā garīgā kodola īsteniem izpratējiem un iemiesotājiem skaņumākslā. Abi atzinīgi izteicās viens par otra darbiem. Par abu meistaru aiziešanu žurnālisti un mūziķi teica - lūk, aiziet pēdējie, kas saprata Krieviju un spēja par to runāt bez lieka patosa un ar dziļu izpratni. Sviridovs nomira 1998. gada 6. janvārī. Gavriļins aizgāja 1999. gada 28. janvārī. 2009. gada 23. janvārī viņiem piebiedrojās Jurijs Faļiks - vīrs, kuru zināja šaurāks ļaužu loks un kura daiļradē Krievijas sakrālās pirmatnības meklējumi tomēr bija tikpat nozīmīgi kā Sviridovam un Gavriļinam. Par visiem trim var teikt - viņi aizgāja Kunga Kristīšanas svētku sala (tautas nosaukums - крещенские морозы) laikā.

Kaut arī Valērijs Gavriļins un Georgijs Sviridovs dzīves laikā tika godināti ar tituliem un prēmijām, viņi nepiederēja pie tā sauktā izredzēto pulciņa, ko Sviridovs sauca par мировая антреприза - vispasaules "mākslinieciskais uzņēmums". Kaut kas neērts bija Sviridova un Gavriļina dzīves pozīcijā. Viņi nebija elastīgi. Viņiem bija pārlieku definēts pasaules uzskats. Par tautas mutvārdu daiļradi Gavriļins teica: "Folklora ir noteiktu, nobriedušu morālo uzskatu un ticības auglis. Bez šīm sastāvdaļām folklora nav iespējama." Šis teiciens pasaka arī visu būtisko par paša Gavriļina un arī viņa kolēģu Sviridova un Faļika mūziku.

Arturs Maskats par skaņdarbu "Lieldienās": "Augšāmcelšanās brīnums, dabas spēks un varenība, cilvēku balsis Tajā pavasara naktī un visos pavasaros pēc tam - to visu ir ģeniāli izteicis Boriss Pasternaks Kristum un Lieldienām veltītajos dzejoļos romānā "Doktors Živago". Es nezinu daudz darbu pasaules literatūrā, kur kristietības ideja būtu izteikta ar tādu spēku. Tikai mēģināju kaut nedaudz tuvoties vienai no šīm atklāsmēm... Darbs veltīts Aleksandram Antoņenko - izcilam māksliniekam un ļoti dziļam cilvēkam. Mana vislielākā pateicība arī Latvijas Radio korim un Sigvardam Kļavam."

Sonora Vaice 'Par mīlestību' Saulkrastos un Mārupē

Saulkrastos, Saulkrastu domes zālē, ceturtdien, 7. jūnijā, pulksten 19 Rīgas festivāla ietvaros Sonora Vaice dziedās "Par mīlestību".

Koncertā piedalīsies - Sonora Vaice (soprāns), Egīls Šēfers (klarnete), Toms Ostrovskis (klavieres).

Programmā - Emīls Dārziņš, Jānis Mediņš, Francis Šūberts, Roberts Šūmanis un citi.

Savukārt ceturtdien, 14. jūnijā, pulksten 18, Rīgas festivāla viesi Sonoru Vaici varēs dzirdēt Mārupes kultūras namā.

'Sinfonietta Rīga' un Stīvs Reihs

Rīgas festivāla ietvaros Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā
ceturtdien, 7. jūnijā, puksten 20 uzstāsies "Sinfonietta Rīga" un Stīvs Reihs.

Pie diriģenta pults - Normunds Šnē.

Programmā - Maikls Gordons, Stīvs Reihs un Džūlija Volfe.

Gēršvina rapsodija Lielajā ģildē

Piektdien, 8. jūnijā, pulksten 20, Lielajā ģildē Rīgas festivāla viesi varēs dzirdēt Džordža Gēršvina "Rapsodiju blūza stilā".

Piedalās - Harijs Bašs (klavieres) un Liepājas simfoniskais orķestris.

Programmā - Džordžs Gēršvins.

'Pusnakts džezs' Lielvārdē

Sestdien, 9. jūnijā, pulksten 20, Lielvārdes kultūras namā Rīgas festivāla ietvaros notiks koncerts "Pusnakts džezs".

Koncertā piedalīsies - Daumants Kalniņš (balss), Oskars Ozoliņš (trompete), Oskars Račevskis (klavieres), Toms Poišs (kontrabass), Rūdolfs Dankfelds (sitaminstrumenti).

Programmā - Edens Etvuds, Džons Koltreins, Ričards Rodžerss un citi.

Ieva Parša un Laima Jansone Ikšķiles baznīcā

Sestdien, 9. jūnijā, pulksten 18 Ikšķiles baznīcā Rīgas festivāla koncertu ietvaros uzstāsies Ieva Parša, Laima Jansone un Rīgas saksofonu kvartets ar koncertprogrammu "Ozols".

Koncertā piedalīsies - Ieva Parša (mecosoprāns), Laima Jansone (kokle) un Rīgas saksofonu kvartets.

Programmā - Andris Dzenītis, Līga Celma, Laima Jansone, Niks Gothams, Gaļina Grigorjeva.

'Art-i-shock. Nakts sirdpuksti' Spīķeru koncertzālē

Rīgas festivāla ietvaros Spīķerus koncertzālē 12. jūnijā notiks koncerts "Art-i-Shock. Nakts sirdspuksti", kurā klausītājus priecēs trīs jaunas, spožas mūziķes, kas tikušas nominētas Lielajai mūzikas balvai 2010 kategorijā "Par darbu ansamblī" - čelliste Guna Āboltiņa, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un pianiste Agnese Egliņa.

Rīgas festivāla koncertam grupa "Art-i-Shock" gatavojas kopā ar laikmetīgas mūzikas valodas īpašnieci Santu Bušs, elektroniskās mūzikas lietpratēju Normundu Šnē un skaņumākslā pieredzējušo kinorežisoru Robertu Rubīnu.

Skaņdarbu klāstā būs gan akustiska, gan elektroakustiska mūzika. Programmā iekļauti izteiksmē drosmīgo Latvijas jauno komponistu Santas Bušs un Sabīnes Ķezberes jaundarbi, patlaban pasaulē atzītā dāņu skaņraža Simona Stēna-Andersena opuss pianistam un dzīvā laika video, kā arī somietes Kaijas Sāriaho, latvieša Kristapa Pētersona un norvēģa Rolfa Vallina mūzika.

Guna Āboltiņa mācījusies čella spēli Auces mūzikas skolā pie Sallijas Bankevicas, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un JVLMA pie Eleonoras Testeļecas, Hansa Eislera Berlīnes Mūzikas augstskolā pie Hansa Jākoba Ešenburga un Stefana Giglbergera. Berlīnē studējusi arī kamermūziku pie Frīdemaņa Veigles (Artemis kvartets) un Mihaela Mikes (Trio Fontaney). Koncertējusi Gustava Mālera jauniešu orķestra sastāvā tādu diriģentu vadībā kā Klaudio Abado, Herberts Blomštets, Mjunvuns Čuns, Filips Jordans un Ingo Mecmahers. Kopš 2009. gada Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" čellu grupas koncertmeistare. Aktīva kamermūziķe. 2010. gadā kopā ar pianistu Rūdolfu Vanku ieguvusi II vietu un balvu par labāko Brāmsa Fa mažora sonātes izpildījumu 17. starptautiskajā Johannesa Brāmsa kamermūzikas konkursā Austrijā. Nominēta Lielajai mūzikas balvai 2010 par darbu ansamblī.

Elīna Endzele mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Dzintras Knābes un JVLMA pie Edgara Saksona, kura klasē ieguvusi maģistra grādu. Papildinājusi zināšanas Utrehtas Mākslu augstskolā, kā arī meistarklasēs pie Roberta van Saisa, Kataržinas Mičkas un Erika Samī. Regulāri ņēmusi privātstundas pie Berlīnes Komiskās operas solo timpānista Reinharda Torisera. Ieguvusi II vietu Parīzes starptautiskajā timpānistu konkursā (2008). Kopš 2005. gada novembra Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas mūziķe. Strādājusi par sitaminstrumentu spēles pasniedzēju Bolderājas mākslas un mūzikas skolā. Labprāt piedalās Latvijas komponistu jaundarbu atskaņošanā. Nominēta Lielajai mūzikas balvai 2010 par darbu ansamblī.

Agnese Egliņa JVLMA studējusi pie Daces Kļavas, Intas Villerušas, Venta Zilberta, Guntas Sproģes, Alda Liepiņa. Absolvējusi maģistrantūru Arņa Zandmaņa klasē. 2005. gadā duetā ar klarnetistu Mārtiņu Circeni ieguva I vietu JVLMA kameransambļu konkursā. JVLMA un Swedbank jauno mūziķu gada balvas ieguvēja. Labākās koncertmeistares diploms starptautiskos vijolnieku konkursos Slovākijā un Lietuvā. II vieta koncertmeistaru konkursā Klaipēdā (2003) un Viļņā (2005). 2007. gada rudenī galvenā balva Yamaha 9. starptautiskajā pianistu koncertmeistaru konkursā Birmingemā. Strādājusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Rīgas Doma kora skolā. Bijusi lektore JVLMA koncertmeistaru katedrā. Kā soliste un ansambļa dalībniece piedalās koncertos un ieskaņojumos. Lielās mūzikas balvas 2010 laureāte par darbu ansamblī. 2011./2012. mācību gadam ieguvusi Šveices valdības stipendiju kamermūzikas studijām Cīrihes Mūzikas augstskolā pie profesora Ekarta Heiligera.

'New York Jazz' Rīgas Kongresu namā

Trešdien, 13. jūnijā, pulksten 20, Rīgas festivāla ietvaros Rīgas Kongresu namā uzstāsies Pīters Eldridžs (balss) no "New York Voices".

Pie basģitāras koncertā - Mets Aronovs. Koncertā piedalīsies arī vokālā grupa "Framest".

Programmā - džeza hiti.

'Flamenko kaislības' Rīgas Kongresu namā

Piektdien, 15. jūnijā, pulksten 20, Rīgas Kongresu namā Rīgas festivāla ietvaros notiks koncerts "Flamenko kaislības".

Koncertā piedalīsies Ramons Jafē (čells), Arturo El Polaco (ģitāra) un Migelete (deja).

Programmā - flamenko mūzika.

Mocarta mūzikas valdzinājums Saulkrastos

Sestdien, 16. jūnijā, pulksten 15, Saulkrastu domes zālē izskanēs Rīgas festivāla koncertu sērijas pasākums - "Mocarta mūzikas valdzinājums".

Koncertā piedalīsies mūziķi Egīls Šēfers (klarnete), "Spīķeru kvartets" - Marta Jagmane, Anti Kortelainens, Zane Kalniņa, Ēriks Kiršfelds.

Koncerta programmā - Edvards Grīgs, Volfgangs Amadejs Mocarts, Pērs Henriks Nūrdgrēns.

Japāņu saksofonists Sugava Spīķeru koncertzālē

Otrdien, 19. jūnijā, pulksten 20, Spīķeru koncertzālē Rīgas festivāla ietvaros uzstāsies saksofonists no Japānas Nobuja Sugava.

Tāpat koncertā piedalīsies arī Rīgas saksofonu kvartets un pianiste Herta Hansena.

'Sinfonietta Rīga' un Lindbergs Lielajā ģildē

Trešdien, 20. jūnijā, pulksten 20, Lielajā ģildē uzstāsies "Sinfonietta Rīga" un trombonists Kristians Lindbergs.

Koncertā piedalīsies Kristians Lindbergs (trombons), "Sinfonietta Rīga". Pie diriģenta pults - Normunds Šnē.

Koncerta programmā - Kristians Lindbergs.

Verdi Rekviēms Dzintaru koncertzālē

Ceturtdien, 21. jūnijā, pulksten 20, Dzintaru koncertzālē izskanēs Verdi Rekviēms.

Koncertā piedalīsies - Elīna Garanča (mecosoprāns), Mišele Kraidere no ASV (soprāns), Joseps Kans no Dienvidkorejas (tenors), Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Radio koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

Diriģents - Karels Marks Šišons.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!