Ar skaļām reklāmām un skandāliem sākta fon Trīra jaunākās divdaļīgās filmas "Nimfomāne" izrādīšana Eiropas kinoteātros. Vairākās valstīs tai piešķirti ievērojami skatītāju vecuma ierobežojumi, bet, piemēram, Lietuvā tās izrādīšana apturēta pavisam. Iemesls ir gluži vienkāršs - erotiskās ainas mākslas filmā ir tik atklātas un biežas, ka konservatīvākā sabiedrības daļa to dēvē par atklātu pornogrāfiju. Tas gan kinoindustrijā nav nekas jauns - arī agrāk "meinstrīma" mākslas filmu robežas kāds laiku pa laikam ir pārkāpis vai paplašinājis, raisot ne mazāk spraigas diskusijas, norāda žurnāls "Rolling Stone".

Lai gan ekrānā ir redzamas atklātas un nesamākslotas seksa ainas, fon Trīra filma nav pornogrāfija. "Rolling Stone" norāda, ka tā ir tikai kārtējā zīme, ka konservatīvie uzskati sabiedrībā pamazām tiek atmesti. Tas pasaules līmeņa režisoriem ļauj izmantot augstākās klases zvaigznes atklātāku ainu demonstrēšanai arī uz lielā ekrāna. Vienlaikus tām visām kopīgs, protams, ir arī tas, ka tās ir tik tuvas pornogrāfijas žanram, cik "meinstrīma" kino vien var atļauties tāds būt.

Piedāvājam iepazīties ar 30 mākslas filmām, kuras savulaik nonākušas uz lielajiem ekrāniem, izraisot visai pretrunīgas sabiedrības reakcijas. Daļa no tām saņēmušas prestižas balvas vai pat laika gaitā pieskaitītas klasikai, kura katram sevi cienošam kinomīlim būtu jāzina.

'I Am Curious (Yellow)' (1967)

Zviedru filma stāsta par kādu jaunu divdesmitgadnieci, kura vēlas uzzināt visu par dzīvi, tostarp eksperimentējot ar attiecībām, meditāciju un politiskajām aktivitātēm. Viņa vāc informāciju par visu un visiem, veidojot milzu arhīvu savā mazajā dzīves telpā. Laiku pa laikam filmā parādās arī filmas režisors un aktieri viņu reālajā dzīvē.

Hipiju ziedu laikos tapusī filma sākotnēji bija aizliegta ASV.

'Medium Cool' (1969)

Filmā tās galvenais varonis - žurnālists - risina jautājumus, ko pēc ētikas principiem žurnālisti drīkst vai nedrīkst rādīt - "vai arī vardarbība var būt izrāde?" Tajā apvienoti dokumentāli kadri un prasmīga aktierspēle.

2003. gadā filma iekļauta ASV Nacionālajā filmu reģistrā kā "kulturāli, vēsturiski un estētiski nozīmīga".

'Women in Love' (1969)

Filma stāsta par pagājušā gadsimta 20. gadu Lielbritānijas industriālās vidienes elites ikdienas dzīvi, attiecībām un pienākumiem tajās. Divi draugi iemīlas divās māsās un katrs citādi cenšas veidot attiecības, un attiecīgi tas arī izdodas ar atšķirīgām sekmēm.

Filma nominēta vairākiem "Oskariem", taču prestižo balvu saņēma vienīgi aktrise Glenda Džeksone.

'Last Tango in Paris' (1972)

Viena no režisora Bernardo Bertoluči slavenākajām filmām, kurā galveno lomu spēlē ne mazāk pazīstamais aktieris Marlons Brando.

Brando spēlētais Pauls ierodas Parīzē pēc tam, kad viņa sieva izdara pašnāvību. Viņš sāk tikties ar kādu francūzieti, kura viņu ieved sadomazohisma un brutalitātes pilnās seksuālās attiecībās.

'Don't Look Now' (1973)

Lielbritānijas un Itālijas kopražojuma filma, kuras sižets stāsta par kādu pāri, kurš pārdzīvo savas meitas aiziešanu. Viņi dodas uz Venēciju, kur viņi satiek divas māsas. Viena no viņām spēj sazināties ar aizsauli, no kurienes atnes negaidītu brīdinājumu.

Lai gan filma sākotnēji izraisīja visai pretrunīgas sabiedrības reakcijas atklāto seksuālo ainu dēļ, mūsdienās tā tiek uzskatīta par nozīmīgu britu šausmu filmu kultūras attīstības posmu un tiek pieskaitīta pie tā saucamās modernās klasikas.

'Salò, or the 120 Days of Sodom' (1975)

Itāļu režisora Pjēra Paolo Pasolīni filma par fašisma laiku īsi pirms tā sagrāves 1944. gadā. Tā stāsta par fašistu elites sagūstītiem deviņiem zēniem un meitenēm, kuri 120 dienas no vietas tiek fiziski, psiholoģiski un seksuāli ietekmēti.

Lai gan tā netiek uzskatīta par šausmu filmu, Čikāgas filmu kritiķu asociācija to savulaik novērtēja kā 65. visu laiku šausmīgāko filmu. Tiek uzskatīta par itāļu filmu klasiku.

'In the Realm of the Senses' (1976)

Filma balstīta uz reāliem notikumiem pirmskara Japānā. Tā stāsta par kaislīgajām attiecībām starp kādu saimnieku un vienu no viņa kalponēm. Abu seksuālās attiecības kļūst par apsēstību bez robežām, kā dēļ tiek riskēts pat ar dzīvību.

Lai gan filma gandrīz pilnībā tapusi Japānā, tā prezentēta kā Franču un Japāņu kopražojums, jo Japānas striktie likumi tādas veidošanu šajā laikā aizliedza. Ilgu laiku Japānā varēja redzēt tikai stipri cenzētu filmas versiju, tostarp īsāku un ar neskaitāmiem aizmiglotiem kadriem.

'Caligula' (1979)

"Kaligula" ir viena no kino vēsturē visvairāk apspriestajām filmām. Tā ataino šokējošo un traģisko Romas nīstākā vadoņa Gaja Jūlija Cēzara Augusta Germānika jeb Kaligulas likteni.

Filmā netrūkst atklātu seksuālu ainu. Sabiedrības sašutumu filmas iznākšanas laikā palielināja fakts, ka filmēšanu finansiāli atbalstīja arī vīriešu žurnāls "Penthouse". Tas, līdzīgi kā "Playboy", popularitāti savulaik ieguvis ar uzdrīkstēšanos publicēt erotiskos foto.

'Cruising' (1980)

Amerikāņu detektīvfilma, kuras lielākais trumpis ir tās galvenās lomas spēlētājs Als Pačīno.

Filmas sižets stāsta par policistu, kuram jāatrod sērijslepkava. Lai to izdarītu viņam jāiefiltrējas starp potenciālajiem upuriem - Ņujorkas gejiem, kuri piekopj sadomazohistiskas izpriecas. Filmai savulaik nonākot uz ekrāniem, vislielākos iebildumus pret to izteikušas tieši geju organizācijas.


'Querelle' (1982)

Sirreālā franču autora romāna ekranizācija stāsta par jūrnieku, kurš apmeklē kādu īpatnēju bordeli. Ar tā saimnieci iespējams pārgulēt vien tad, ja ir spēlēta kauliņu mešana ar viņas vīru. Ja spēlē ir zaudēts, jāpārguļ ar pašu bordeļa saimnieku. Francūzis zaudē speciāli. Tikmēr viņa brālis , kurš arī ir ieradies bordelī, kauliņu spēlē uzvar un ielaižas afērā ar tā saimnieci un starp brāļiem sākas cīņa.

Filmas režisors Rainers Verners Fasbinders pats filmas pirmizrādi nepiedzīvoja, jo gāja bojā no narkotiku pārdozēšanas.

'Henry & June' (1990)

1990. gadā tapusī amerikāņu režisora Filipa Kaufmana biogrāfiskā drāma atklāj 30. gadu Parīzi un tās kaislības. Pēc franču autores Anaisas Ninas grāmatas "Henrijs un Džūna" tapusī filma atspoguļo pašas tās autores - Anaisas - sevis izzināšanu.

Viņa sastop Henriju Milleru un viņa sievu Džūnu un abos iemīlas. Ar Henriju atraisās viņas seksualitāte, taču arī ar Džūnu, kuru spēlē Uma Tūrmane, izveidojas sarežģītas un tuvas attiecības.

'Crash' (1996)

Kanādas un Lielbritānijas kopražojuma psiholoģiskais trilleris stāsta par cilvēkiem, kuri seksuālo baudu gūst no automašīnu avārijām.

Filma pēc tās iznākšanas saņēma ļoti pretrunīgas atsauksmes, tostarp tika aizliegta vai stipri ierobežota tās tās rādīšana arī vairākās citādi parasti daudz atvērtākajās Rietumu valstīs. Ar laiku šie ierobežojumi gan ir atcelti.


'The Idiots' (1998)

Dānijā tapusī drāma ar komēdijas elementiem ir kārtējā fon Trīra provokācija. Tā ieguvusi gan dažādas balvas par režisora un aktieru darbu, gan kritiku par vulgaritāti un atklātajām seksa ainām.

Filma stāsta par parastiem cilvēkiem, kas kādā Kopenhāgenas mājā ļauj vaļu savam "iekšējam idiotam", atļaujoties visu, kas ienāk prātā. Scenārijs pievēršas jautājumam, vai sabiedrība pārāk neierobežo savu intelektuālo kapacitāti un līdz ar to iespējas, ko dod "rīkošanās un uzvešanās muļķīgi".

'Eyes Wide Shut' (1999)

Filma "Acis plaši aizvērtas", iespējams, ir viena no vienlaikus mākslinieciski visaugstāk vērtētajām, populārākajām un meistarīgākajām, taču arī pretrunīgākajām un cenzētākajām filmām šajā sarakstā.

Lai gan pasaulslavenais filmas režisors Stenlijs Kubriks vēl filmas tapšanas laikā to pats atzina par savu labāko devumu kinomākslā, filmas izrādīšana viņa dzimtajā ASV tika ievērojami ierobežota. Lai neiegūtu pārāk sliktu filmas vērtējumu kinokompānija ASV tirgū laižamajām kasetēm nolēma vairākus kadrus no filmas izgriezt pavisam.

Sižets stāsta par kāda pāra emocionālajām un seksuālajām problēmām, kuras tie cenšas dažādos ceļos risināt. Galvenajās lomās redzamie Nikola Kidmena un Toms Krūzs filmas tapšanas laikā vēl tiek uzskatīti par ideālo slavenību pāri, taču tieši viņu mīlestības un seksualitātes ilgstošā pētīšana kameru priekšā šīs filmas tapšanas laikā tiek vainota pie viņu laulības sairuma.


'Pola X' (1999)

Filma ir ievērojama vairāku iemeslu dēļ. Tā tiek uzskatīta par spilgtu jaunā franču ekstrēmisma paraugu kinomākslā, turklāt tajā galvenajā lomā filmējies nu jau nelaiķis Žerāra Depardjē dēls Gijoms Depardjē, kā arī Katrīna Denēva un Jekaterina Golubeva.

Sižets stāsta par jaunu vīrieti, kurš grasās precēties, taču pēkšņi satiek jaunu sievieti, kura uzdodas par viņa māsu. Abu starpā sākas romantiskas un seksuālas attiecības.


'Baise-Moi' (2000)

Franču avangarda filma, kura izceļas ar izteiktu brutalitāti. Tā īpašu popularitāti iekarojusi tā saucamajā "underground" kinomīļu vidū, nereti iekļūstot dažādos kulta filmu sarakstos.

Tā stāsta par divu dažādu sieviešu nejaušu satikšanos, kad katra no tām ir paveikusi slepkavību. Viņas abas apvienojas, lai iekarotu vīriešus, gūtu seksuālo baudu un slepkavotu bez redzama iemesla.

'The Center of the World' (2001)

Filma stāsta par jaunu topošo miljonāru, kura interneta uzņēmums ienes naudu, bet viņš ir vientuļš un depresīvs. Bagātnieks noalgo striptīza dejotāju, lai ar viņu kopā pavadītu trīs diennaktis. To laikā viņš jaunajā sievietē iemīlas, bet dejotāja norāda, ka viņš ir tikai klients.

Filmas finālā jaunais miljonārs viņu izvaro un pēcāk tiek pamests ar salauztu sirdi. Tomēr pēdējie kadri skatītājam viltīgi noslēpj, kā īsti filmas sižets beidzas.

'Intimacy' (2001)

Londonas bārmenis, kurš ir arī neizdevies mūziķis, reizi nedēļā tiekas ar kādu sievieti, lai aizmirstu ikdienu. Problēmas gan rodas, kad viņš vēlas uzzināt par savu iknedēļas seksa partneri ko vairāk.

Viņš to izseko un uzzina, ka partnere ir precējusies un viņai ir dēls. Tieši pēdējā tikšanās reize abiem ir visnozīmīgākā, jo beidzot tajā parādās intimitāte, kas līdz tam bija pietrūkusi.

'Y Tu Mamá También' (2001)

Meksikāņu filma, kurā divi jaunieši dodas kopīgā piedzīvojumā ar par sevi vecāku sievieti. Ceļā viņi iegūst jaunas zināšanas par dzīvi, draudzību un seksu.

Filma iegājusi Meksikas kino kā visātrāk pelnošā filma - jau pirmajā nedēļas nogalē tā ar uzviju atpelnīja tajā ieguldītos aptuveni piecus miljonus ASV dolāru. Vēlāk tā tika nominēta arī vairākām "Oskara" balvām.

'Ken Park' (2002)

Kontraversālā drāma atklāj vairāku savstarpēji šķietami nesaistītu jauniešu dzīvesstāstus. Tajos visos lielu nozīmi spēlē vardarbība, seksualitāte un sarežģītas attiecības ģimenē.

Filma ieguvusi atzinību vairākos festivālos visā pasaulē.

'The Dreamers' (2003)

Romantiskās drāmas sižets norisinās trauksmainajā 1968. gadā, kad Parīzē notiek studentu nemieri. Šajā laikā kāds amerikāņu apmaiņas students uzsāk draudzību ar saviem vienaudžiem, kuri ir māsa un brālis.

Drīz vien viņš atklāj, ka viņu vidū nepastāv seksuālu barjeru, un abi dvīņi savās attiecībās iesaista arī amerikāņu studentu.

'The Brown Bunny' (2003)


Filma stāsta par motociklu sacīkšu braucēju, kurš nolēmis atgriezties trasē. Viņš satiek vairākas sievietes, kas viņam dāvā tik nepieciešamo kompāniju, tomēr viņam ir nepieciešama viena īpašā, kas jau reiz dzīvē spēlējusi nozīmīgu lomu.

Finansiāli šī ir viena no neveiksmīgākajām filmām šajā sarakstā. Tā vairāk piedalījusies festivālos, nekā izrādīta kino plašākām masām. Ar to nav bijis ne tuvu pietiekami, lai atpelnītu tās radīšanai iztērētos aptuveni 10 miljonus ASV dolāru.

'9 Songs' (2004)

Filmas sižets ataino divi studentu - amerikānietes un brita - iemīlēšanos, došanos uz deviņiem rokkoncertiem un kaislīgās attiecības starp abiem. Pamazām gan, tuvojoties amerikāņu studentes aizbraukšanai, attiecību kaisle mīlnieku starpā sāk izplēnēt.

Lai gan filma izrādīta Kannu kinofestivālā, kā arī citos mazākos kino pasākumos, tā populārajā "Rotten Tomatoes" portālā saņēmusi tikai aptuveni 25% pozitīvu atsauksmju, kas ir ļoti zems novērtējums. Kritiķi norāda, ka filmēšanas stilistikas dēļ tās saturs ir atstāts novārtā.

'Shortbus' (2006)

Filmas stāsta par jauniem ņujorkiešiem, kas lielpilsētā meklē savu vietu. Izmisīgi cenšoties veidot veiksmīgas attiecības, dažādi cilvēki dažādos veidos nonāk klubiņā, kurā valda māksla, politika, mūzika un brīva attieksme pret attiecībām.

Filmas režisors Džons Kamerons Mišels norāda, ka vēlējies attēlot klubiņus, kādi Ņujorkā bijuši populāri ap tūkstošgades miju. Lai gan filmā ir daudz atklātu seksa ainu, tās visas izmantotas, lai paspilgtinātu jau tā raibos varoņu dažādos raksturus, pēc filmas iznākšanas atklājis pats autors.

'Lust, Caution' (2007)

Slavenā Taivānā dzimušā amerikāņu režisora Anga Lī ("Kuprainais kalns", "Halks", "Pī dzīve") filma stāsta par laiku, kad Ķīnā bija iebrukuši Japānas Impērijas spēki un izveidojuši savu "ielikteņu valdību".

Filmas galvenajai varonei - pretošanās kustības dalībniecei - pēc scenārija ir jāsavaldzina kāds japāņu labā strādājošs aģents. Viņai tas izdodas, bet izveidojas emocionāla un seksuāla atkarība no sava "upura".

'Enter the Void' (2009)

Galvenokārt Tokijā uzņemtajā filmā viscaur mijas neona gaismas, narkotiku halucinācijas un sirreālas pēcnāves dzīves skati. Tajos mirušais filmas varonis no malas redz ne tikai sevi, bet arī savus pazīstamos, tostarp vēro viņus seksa laikā.

Filma bija finansiāls fiasko, nespējot atpelnīt pat vienu no tās filmēšanā iztērētajiem 12 miljoniem ASV dolāru.


'Shame' (2011)

Filmas galvenais varonis Brendons dzīvo tālu no savas dzimtās pilsētas. Viņš pamazām ir kļuvis atkarīgs no pornogrāfijas, taču reālas attiecības neveido. Viņa ikdiena sagriežas kājām gaisā, kad negaidīti ierodas māsa, kura pati risina savas attiecību problēmas.

Drāma izrādīta neskaitāmos festivālos, kā arī saņēmusi balvas dažādās kategorijās. Arī finansiāli tā uzskatāma par veiksmīgu, nopelnot aptuveni 17 miljonus ASV dolāru, lai gan filmas veidošanā ieguldīti aptuveni 9 miljoni.


'Weekend' (2011)

Britu romantiskā drāma par divu vīriešu romantiskajām attiecībām, kas kārtējo reizi uzkurināja konservatīvāko skatītāju prātus. Tā stāsta par satikšanos īsi pirms vienam no viņiem ir jāpamet valsts.

Lai gan tā tapa kā mazbudžeta projekts, labie filmas vērtējumi garantēja tās vietu dažādos festivālos visā pasaulē. Dažu gadu laikā kopš tā iznākusi, tā iekļuvusi nelielu kinoteātru repertuāros visā pasaulē.

'Blue Is the Warmest Color' (2013)

Pērnā gada 66. Starptautiskā Kannu kinofestivāla laureāte un Zelta palmas zara saņēmēja. "Zils ir vissiltākā krāsa" kļuva par pirmo kinodarbu Kannu vēsturē, par kuru piešķirts augstākais apbalvojums ne tikai režisoram, bet arī abām galveno lomu atveidotājām.

Galvenā varone ir 15 gadus vecā Adele, kura pamazām kļūst par jaunu sievieti un sapņo piedzīvot savu pirmo mīlestību. Meitenes izskatīgais klasesbiedrs Tomass ir neprātīgi viņā iemīlējies, taču mīlas stāsts tā arī nesākas, jo Adele nonāk kāda erotiska sapņa varā... Tajā viņa ierauga mistisko meiteni ar ziliem matiem, ko nesen redzējusi uz ielas. Sapnī zilmatainā meitene ienāk Adeles guļamistabā un ar neaprakstāmu baudu iegūst viņu.

Nav ilgi jāgaida līdz noslēpumainā meitene, mākslas studente Emma arī reālajā dzīvē ierodas pie Adeles. Aizsākas kaislīgs un sarežģīts mīlas stāsts, kas ilgst vairākus gadus un piedzīvo jūtu izsīkšanu skatītāju acu priekšā.


'Strangers by the Lake' (2013)

Cita pērnā gada drāma, kura gan nav ieguvusi tik lielu starptautisko atzinību, atklāj stāstu par kādu ezeru. Tā apkārtnē vasarā uzturas vientuļi vīrieši, kuri lielākoties ir vai nu nūdisti vai geji. Viens no filmas varoņiem - Frenks - iemīlas citā pludmales apmeklētājā, taču nejauši kļūst par aculiecinieku viņa izdarītai slepkavībai. Viņam turpmāk jāspēj izšķirties starp mīlestību un bailēm no sava iemīļotā.

Filma jau paguvusi iegūt vairākas balvas, kā arī nodēvēta par gudra melnā humora caurvītu, oriģinālu un anarhistisku, kas spējusi ieviest kino jaunas provokatīvas vēsmas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!