Foto: Margarita Germane

Noslēgusies vēsturiskās spēlfilmas "Zeme, kas dzied" uzņemšana. Filma stāsta par pirmajiem dziedāšanas svētkiem. Iemesliem un grūtībām ar ko nācās saskarties latviešu biedrībai organizējot pirmos Dziesmu svētkus un to nozīmi Latvijas vēsturē.

Pēc vairāk nekā divu gadu darba kinopilsētiņā "Cinevilla" tiek uzņemta pēdējā aina vēsturiskajai spēlfilmai"Zeme, kas dzied ". Viena no kinopilsētiņas telpām pārtapusi par latviešu biedrības namu, kurā tiek uzņemta dziesmu svētku atklāšanas epizode.

Filmēšanas paviljonā pulcējās 450 masu skatu dalībnieku, tostarp arī Dziesmusvētku virsdiriģenti Aira Birziņa, Romāns Vanags, Kaspars Ādamsons, Ārijs Šķepasts, Jevgeņijs Ustinskovs, Andris Veismanis, Jānis Baltiņš, Jānis Ozols, Māris Sirmais un Gints Ceplenieks (filmā diriģenti atveido pirmo dziedāšanas svētku virsdiriģentus Indriķi Zīli un Jāni Bētiņu), muzikologs Arnolds Klotiņš un filmas komponists Jēkabs Jančevskis, filmējoties kā atklāšanas svētku apmeklētāji. Tāpat arī tika uzņemtas ainas ar latviešu publicista Kronvaldu Ata (Andris Keišs) un viena no galvenā pirmo dziedāšanas svētku organizētāja Jāņa Frīdriha Baumaņa (Ainārs Ančevskis) iedvesmojošajām runām dziedāšanas svētku viesiem.

Kā stāsta filmas režisors un scenārija autors Māris Martinsons, īpaši iedvesmojošas bijušas atklāšanas uzrunas: "Pirmo reiz tika ienests Līgo karogs. Karogs bez kura nav iedomājami dziedāšanas svētki un Dziesmu svētki tagad, un tā bija pirmā reize, kad tika izpildīta Baumaņu Kārļa dziesma "Dievs, svētī Latviju" kā dziesma nevis kā himna. Tas ir ļoti nozīmīgi ne tikai mūsu filmas stāstu kontekstā, bet arī visas Latvijas vēstures kontekstā."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!