Foto: Arhīva foto
Šogad tiek pieminēta izcilā, pasaulē pazīstamā Latvijas dokumentālā kino režisora, scenārista Herca Franka 95 gadu jubileja. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā aplūkot vēsturiskus kadrus ar pazīstamo kinomeistaru.

Hercs Franks (1926-2013) piedzima Ludzā fotogrāfa ģimenē, 1947. gadā beidza Sverdlovskas Vissavienības juridisko institūtu, pēc atgriešanās Latvijā no 1955. gada strādāja laikrakstos "Padomju Latvija", "Rīgas Balss".

1959. gadā nākamais režisors Rīgas kinostudijā sāka strādāt kā fotogrāfs, no 1965. gada bija redaktors. Kinomākslā Hercs Franks debitēja 1961. gadā kā Latvijas kultūras kanonā iekļautās filmas "Baltie zvani" scenārija autors, bet pirmais režijas darbs bija "Telefilma-Rīga" uzņemtā dokumentālā filma "Sāļā maize" (1965), kuras nosaukumu palīdzēja atrast jūrā redzamie akmeņi ar sāls putām, kas atgādināja maizes klaipus. 1971. gadā Hercs Franks Rīgas kinostudijā uzņēma pilnmetrāžas dokumentālo filmu "Tava algas diena", kas problēmas analizēja no valsts, morāles, peļņas un patēriņa viedokļa.

Režisors kā poētiskā dokumentālā kino pārstāvis uzskatīja, ka cilvēka tēls ir jāpaceļ līdz mākslinieciskam tēlam, līdz filozofiskam vispārinājumam, un talantīgi uzņēma dokumentālās filmas "Mūžs" (1972), "Esības prieks" (1974), kā arī slaveno Latvijas kultūras kanona filmu "Vecāks par 10 minūtēm" (1978).

Herca Franka daiļradē ir arī noziegumiem veltītas filmas, piemēram, "Augstākā tiesa" (1987), kas raisīja diskusijas, cik dziļi drīkst skatīties cita cilvēka dzīvē, palikt līdzsvarā režisoram palīdzēja dzīvi apliecinošas filmas, piemēram, "Augstā dziesma" (1989). Hercs Franks kā kino teorētiķis bija divu grāmatu un vairāk nekā 100 rakstu autors, kā arī ar savu inteliģenci apbrīnojami spēja saistīt klausītāju uzmanību. Kopš 1992. režisors dzīvoja un veidoja filmas Izraēlā, kā arī regulāri strādāja Latvijā. Hercs Franks uzņēma filmas "Ebreju iela" (1992), "Raudu mūris" (1998) un dziļi personisko filmu "Flashback" (2001), bet pēdējo filmu "Baiļu robeža" 2014. gadā pabeidza režisore Marija Kravčenko.

Ievērojamais režisors, kas ir veidojis vairāk nekā 80 kinodarbu, 2001. gadā saņēma "Lielā Kristapa" balvu par mūža ieguldījumu. 2011. gadā Hercu Franku apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā iepazīties arhīva interneta vietnē "Redzi dzirdi Latviju!" ar izveidoto tematisko kolekciju "Kino", "Hercs Franks", kas apkopo daļu no režisora uzņemtajām dokumentālajām filmām un kinožurnāliem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!