"Mans mīļākais karš" ir režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas dokumentālā animācijas filma, kas pirmizrādi piedzīvos 25. septembrī. Tā vēsta par pieaugšanu Aukstā kara laikā. Filmas pamatā ir Ilzes atmiņas, spriedumi un fantāzijas, taču kinodarba pamatstruktūru veido patiesi vēsturiskie fakti. Filmā bez animācijas izmantotas ar dokumentālas liecības: televīzijas ziņu fragmenti, avīžu izgriezumi, fotogrāfijas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Četri tankisti un suns"


Atmiņas un vēsture. 10 dokumentāli fakti jaunajā filmā 'Mans mīļākais karš'
Foto: Kadrs no video

"Četri tankisti un suns" ir Polijas TV veidots seriāls, kas tika uzņemts laika posmā no 1966. līdz 1971. gadam. To sauc arī par "propagandas pasaku par karu", bet šī pasaka iedvesmoja spēlēt kariņu tūkstošiem bērnu ne tikai Latvijā un Polijā, bet visā tā sauktajā Varšavas pakta teritorijā. Arī Ilze skrēja mājās, lai redzētu kārtējo sēriju un pēc tam rotaļājoties atdarinātu kādu no filmas varoņiem, parasti – medmāsiņu. Filmas "Mans mīļākais karš" nosaukums ir saistīts ar šo seriālu.

Pionieri


Atmiņas un vēsture. 10 dokumentāli fakti jaunajā filmā 'Mans mīļākais karš'
Foto: Kadrs no video

Uzņemšana Vissavienības Vladimira Iļjiča Ļeņina pionieru organizācijā bija stratēģiski plānota kā simbolisks pārejas rituāls skolēniem, beidzot 3. klasi. Bērniem tika radīta sajūta, ka viņi kļūst vairāk pieauguši un nozīmīgāki, jo, sākot mācīties 4. klasē, mainījās arī mācību struktūra, notika pāreja no sākumskolas uz pamatskolu. Katra klase bija viens pionieru pulciņš, bet visas skolas pulciņi kopā veidoja pionieru vienību.

Zvārdes poligons


Atmiņas un vēsture. 10 dokumentāli fakti jaunajā filmā 'Mans mīļākais karš'
Foto: Kadrs no video

Sarkanās armijas gaisa spēku mācību poligons Saldus rajonā tika izveidots 1953. gadā. Tautā to sauca par Zvārdes poligonu, jo to izveidoja bijušā Zvārdes pagasta teritorijā. Civiliedzīvotājiem šī teritorija bija slēgta un atrašanās tajā – bīstama, jo daudzi lādiņi pēc nomešanas tā arī neuzsprāga.

Slēgtā robeža


Atmiņas un vēsture. 10 dokumentāli fakti jaunajā filmā 'Mans mīļākais karš'
Foto: Kadrs no video

Visa Kurzemes piekraste no Nīcas līdz Kolkasragam padomju laikā bija slēgta pierobežas zona, kurā iebraukt drīkstēja tikai ar īpašām milicijas atļaujām. Alsunga, kurā dzīvoja Ilze, atrodas tikai desmit minūšu brauciena attālumā no jūras, bet, tā kā Alsunga atradās Kuldīgas rajonā, bet Jūrkalne – Ventspils, braukt uz Jūrkalni suitiem bija liegts.

Saldus katlumāja


Atmiņas un vēsture. 10 dokumentāli fakti jaunajā filmā 'Mans mīļākais karš'
Foto: Kadrs no video

Katlumāja Saldū bija īpaša un savā ziņā valdošo politisko režīmu labi raksturojoša vieta. Ēka Nākotnes ielā 1980. gadā uzsprāga "darbinieka neuzmanības dēļ". Par notikušo ziņoja raidstacija "Amerikas Balss" no Vašingtonas, bet par to klusēja padomju mediji. Ilze dzīvoja netālu no šīs katlumājas, Nākotnes ielā 1A, pirmajā stāvā. Ilzes ģimenes dzīvoklī nekļuva siltāk arī pēc katlumājas remonta, jo ap logiem bija tādas šķirbas, ka viss siltums plūda no mājas ārā.

Kas bija "Kāvi"


Atmiņas un vēsture. 10 dokumentāli fakti jaunajā filmā 'Mans mīļākais karš'
Foto: Kadrs no video

"Kāvi" bija sacensības, kuras sauca par militāro spēli. Bez kopējām iemaņām, kas bija jāapgūst visiem, – atomputekļu noņemšana un fiziskā sagatavotība – notika arī specializācija pa atsevišķām grupām: ugunsdzēsējs, sanitārs, sakarnieks. Ilze bija sakarniece, taču visu Morzes ābeci viņa tā arī nekad neapguva.

"Arteks"


Atmiņas un vēsture. 10 dokumentāli fakti jaunajā filmā 'Mans mīļākais karš'
Foto: Kadrs no video

Pionieru nometne "Arteks" Krimā tika uzskatīta par prestižāko pionieru nometni PSRS, un izcīnīt ceļazīmi uz šo nometni varēja tikai paši aktīvākie pionieri. Ne katru gadu Saldus 2. vidusskolā kāds saņēma ceļazīmi uz "Arteku", taču 1985. gadā to piešķīra skolniecei Ilzei, un "Artekā" viņa pavadīja visu septembri. Tiesa, sapņu vieta dzīvē sagādāja ne vienu vien vilšanos.

Parakstu vākšana


Atmiņas un vēsture. 10 dokumentāli fakti jaunajā filmā 'Mans mīļākais karš'
Foto: Kadrs no video

Būtiska brīvības atgūšanas sastāvdaļa bija parakstu vākšanas kampaņas 1980. gadu beigās. Paraksti "par" un "pret" tika vākti visdažādākajos mērogos, bet vienmēr ar lielu entuziasmu, jo pirmo reizi PSRS pastāvēšanas laikā šāda ierosmju forma deva reālus rezultātus. Paraksti tika vākti, piemēram, par laikrakstu un ielu nosaukumu maiņu, pret Daugavpils HES, pret Rīgas metro būvi, pret obligātajām skolnieku formām, par PSRS konstitūcijas maiņu, lai izstātos no Padomju Savienības.

Skrundas lokators


Atmiņas un vēsture. 10 dokumentāli fakti jaunajā filmā 'Mans mīļākais karš'
Foto: Kadrs no video

Skrundas lokators bija Sarkanās armijas tālās gaisa novērošanas iekārtu komplekss –raidītāja ēka un uztvērēja ēka. Ap lokatoru atradās vesela armijas pilsētiņa, kurā mita aptuveni 5000 cilvēku – gan militāristi, gan viņiem pakārtoti civiliedzīvotāji. Skrundas lokatoru uzskata par vienu no nozīmīgākajiem militārajiem objektiem Latvijas teritorijā. Lokatora ēkas uzspridzināšana 1995. gada 4. maijā tiek uzskatīta par simbolisku okupācijas izbeigšanas aktu.

Baltijas ceļš

Atmiņas un vēsture. 10 dokumentāli fakti jaunajā filmā 'Mans mīļākais karš'
Foto: Kadrs no video

Baltijas ceļš ir unikāla demonstrācija, kurā piedalījās aptuveni divi miljoni cilvēku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. 1989. gada 23. augustā baltieši sadevās rokās, izveidojot 670 km garu cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai, tādējādi pievēršot pasaules uzmanību savstarpējās neuzbrukšanas paktam, kuru 1939. gada 23. augustā parakstīja hitleriskā Vācija un staļiniskā PSRS.

Tags

Mans mīļākais karš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form