Pilotprojekta veidā fonds Baltijas valstu kino savstarpējiem kopražojumiem varētu sākt strādāt jau nākamajā gadā, pastāstīja Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.
Viņa norādīja, ka Kannu kinofestivālā parakstītā vienošanās parāda visu trīs Baltijas valstu vēlēšanos sadarboties. Saistībā ar kopīgu finansēšanas fondu vēl ir jāmeklē institucionālie un administratīvie veidi, kā to īstenot. Pēc Rietumas teiktā, visvienkāršākais veids būtu katras valsts filmu nozares institūcijai iezīmēt finansējumu šim mērķim, un starptautiska žūrija pēc tam izlemtu, kuriem projektiem to piešķirt.
Plānots, ka naudu filmas veidošanai varētu saņemt projekts, kurā būtu iesaistītas vismaz divas Baltijas valstis. "Nav tā, ka Baltijas valstis nav veidojušas kopražojumus. Piemēram, arī pagājušajā gadā Latvijā bija iespējams noskatīties Latvijas un Lietuvas kopražojumu "Spēlmanis". Bet fonda izveide varētu veicināt, ka kopražojumu ir vairāk. Atsevišķi katras valsts tirgus un auditorija ir ļoti maza, kopražojumu veidošana varētu palielināt iespējamo auditoriju," stāstīja Rietuma, norādot, ka Skandināvijā pastāv līdzīga prakse kopražojumu finansēšanā.
Nākamgad pilotprojekta veidā varētu tapt īstenota arī kopīga izglītības programma. Tā varētu būtu līdzīga, kā pašlaik Latvijā esošā "Kino skolās", kur pēc skolotāja iniciatīvas pieejamas dažādās stundās izmantojamas filmas, kā arī metodiskais materiāls. Rietuma norādīja, ka, ja šajā programmā būtu iekļautas trīs filmas no katras Baltijas valsts, tas jau būtu lieliski. Arī saistībā ar šo kopīgo projektu būtu jāatrisina dažādas tehniskas lietas, piemēram, autortiesības un mācību materiāli, kas, pēc Rietumas teiktā, droši vien nebūs tik izsmeļoši kā "Kino skolās".
Rietuma apstiprināja, ka 2018.gadā plānots aizsākt tradīciju, pasniedzot Baltijas kino un televīzijas balvu. Tā esot igauņu kolēģu iniciatīva.
Baltijas valstu simtgades svinību gads pirmajai balvas pasniegšanai izvēlēts ne tikai tāpēc, ka tas ir zīmīgs, bet arī tāpēc, ka jubilejas gadā būs tapušas daudzas filmas. "2018.gadā būs koncentrēts liels filmu apjoms. Būs par ko runāt!" norādīja Rietuma. Viņa arī piebilda, ka darīs visu, lai filmas tiktu izrādītas visās Baltijas valstīs.
"Tas pat kaķim ir skaidrs, ka ir nepieciešama aktīvāka Baltijas valstu sadarbība, jo skatītāji nezina to, kas norisinās kaimiņvalstīs," uzsvēra Rietuma, norādot, ka Latvijā netiek strādāts pie kaimiņvalstu filmu klātbūtnes.
Jau ziņots, ka Baltijas filmu nozares institūciju vadītāji Kannās parakstījuši vienošanos, kas paredz nākotnē dibināt kopīgu finansēšanas fondu Baltijas valstu savstarpējiem kopražojumiem. Plānots arī organizēt dažādus pasākumus, kas atbilst visu trīs valstu kopīgajām interesēm starptautiskajā arēnā, ieskaitot kopīgu audiovizuālās jomas politiku Eiropas Savienības mērogā un arī atbalstu kaimiņvalstu filmu izrādīšanai visās Baltijas valstīs.
Baltijas valstu kino institūciju savstarpējo vienošanos parakstīja Igaunijas Filmu institūta vadītāja Edīte Seppa, Latvijas NKC vadītāja Rietuma un Lietuvas Kino centra vadītājs Rolands Kvietkausks.