Foto: Publicitātes foto

Neraugoties uz sākotnēji optimistiskajām prognozēm par vakcīnu uzvaru, 2021. gads joprojām aizritēja izteiktā Covid-19 zīmē, vīrusa uzliesmojumiem mijoties ar mierīgākiem periodiem. Attiecīgi arī kino nozarei atgūšanās pēc ārkārtīgi traģiskā 2020. gada noritēja lēni un smagi, vien atsevišķām filmām spējot gūt finansiālos ieņēmumus, kas līdzvērtīgi laikam pirms pandēmijas. Britu raidsabiedrības BBC kino kritiķi izvēlējušies, viņuprāt, labāko no aizejošā gada kino biruma – 20 filmas, kuru vidū tīri tehnisku iemeslu sastopami arī daži 2020. gada darbi – jo izrādīt plašākai sabiedrībai šīs filmas bija iespējams tikai šogad.

BBC kritiķi tradicionāli dod priekšroku mākslinieciski augstvērtīgākiem darbiem, ignorējot lielos Holivudas blokbāsterus, tomēr šogad pasaules pirmizrādi beidzot piedzīvoja kāda lielbudžeta filma, kuras galvenais varonis ir britu nacionālais lepnums – un to nu BBC nekādi nespēja ignorēt. Bet tas nav vienīgais pārsteigums.

Judas and the Black Messiah/Jūda un Melnais Mesija


Režisora Šaka Kinga filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem – stāstu par Fredu Hemptonu, radikālās melnādaino kustības "Melnās panteras" līderi, kuru 1969. gadā noslepkavoja pēc FIB pavēles. Galvenajā lomā pārliecinoši iejūtas jaunais talants Daniels Kaluja, kura popularitāti veicināja darbs filmās "Prom!" un – paradoksāli – "Marvel" supervaroņu grāvējā "Melnā Pantera", bet par Freda Hemptona lomu aktieris saņēma "Oskara" balvu. Viņa pretinieku un nodevēju atveido Lakīts Stenfīlds, kurš arī tika nominēts "Oskaram" tajā pašā kategorijā.

Kā norāda BBC kritiķe Kerina Džeimsa, tad līdzās spēcīgu personību stāstiem filmā aplūkotās melnādaino kustības un policijas brutalitātes tēmas visnotaļ sasaucas ar aktuālajiem notikumiem un sociālā taisnīguma meklējumiem mūsdienu pasaulē.

The Green Knight/Zaļais bruņinieks


Kulta režisora Deivida Lourija ("Spoku stāsts"; "Vecais vīrs un ierocis") jaunākā filma ir neparasta, vizuāli krāšņa viduslaiku fantāzija – nezināma autora 14. gadsimtā sarakstītas poēmas ekranizācija. Devs Patels iejūtas bruņinieka Gaveina lomā, kurš vēlas izpelnīties paša karaļa Artura atzinību un dodas divkaujā ar noslēpumainu briesmoni – koku vīru.

"Zaļo bruņinieku" sākotnēji bija plānots izrādīt jau 2020. gadā, tomēr pandēmijas iespaidā demonstrēšana kinoteātros tika pārcelta uz 2021. gada vasaru. Filma guva lieliskas kritiķu atsauksmes, kuri slavēja režisora oriģinalitāti un satriecošo vizualitāti, tomēr ierobežotais ekrānu skaits neļāva tai atpelnīt pieticīgo 15 miljonu ASV dolāru budžetu.

Raya and the Last Dragon/Raja un pēdējais pūķis


Krāšņās Disneja studijas ģimenes filmas centrā ir Raja – jauna kareive, kuras misija ir atrast pēdējo izdzīvojušo burvju pūķi, lai sakautu ļaunos spēkus un izglābtu savu tēvu. Taču meklētais pūķis izrādās asprātīgs un draudzīgs izpalīgs, nevis ļaundaris. BBC kritiķe Kerina Džeimsa norāda, ka šī filma ir dinamisku piedzīvojumu un negaidītu sižeta pavērsienu pilna izklaide visai ģimenei.

"Raja un pēdējais pūķis" vienlaicīgi tika izrādīta arī straumēšanas platformā "Disney+", 2021. gada jūlijā kļūstot par otru visvairāk skatīto straumēto darbu pasaulē, lai arī kases ieņēmumi kinoteātros tikai mazliet pārsniedza 100 miljonu budžetu. Filma saņēma arī lieliskas kritiķu atsauksmes, kuri to uzskatīja par kārtējo lielisko Disneja studijas kanonam piederīgo veikumu.

Nomadland/Klejotāju zeme



Lai arī tehniski 2020. gada filma, tomēr plašu demonstrāciju pasaulē "Klejotāju zeme" piedzīvoja tikai šogad. Hlojas Žao mazbudžeta drāma šogad kļuva par īstu sensāciju kino pasaulē, saņemot "Oskara" balvas par labāko filmu, režiju, kā arī lieliskās amerikāņu aktrises Frānsisas Makdormandas darbu galvenajā lomā (Makdormanda bija arī viena no filmas producentēm).,

"Klejotāju zeme" vēsta par Fernu, bezbērnu atraitni, kas zaudējusi darbu un vairs nevar atļauties palikt uz dzīvi savā mājā, tāpēc iegādājas vecu busiņu un dodas klejojumos, pievienojoties plašajai amerikāņu mūsdienu klejotāju saimei. Žao filma veiksmīgi sapludina spēlfilmas un dokumentālās filmas žanrus, un Makdormanda ir viena no dažiem profesionālajiem aktieriem filmā, kura galvenokārt komunicē ar īstiem klejotāju kopienas pārstāvjiem.

2021. gadā Hloja Žao kā režisore debitēja arī "Marvel" supervaroņu filmu sērijā ar filmu "Mūžīgie", tiesa, saņemot visnotaļ remdenas atsauksmes un pieticīgākus kases ieņēmumus.

The Lost Daughter/Zudusī meita

Aktrises Megijas Džilenholas debija režijā (viņa arī scenārija autore) ir populārās itāļu rakstnieces Elenas Ferrantes romāna ekranizācija. Filmas stāsts vēsta par Ledu, profesori pusmūžā, kas atvaļinājuma laikā kļūst apsēsta ar citas sievietes un viņas meitas attiecībām, mudinot Ledu atgriezties pagātnē un pārvērtēt pašas attiecības ar māti.

"Zudusī meita" saņēmusi brīnišķīgas kritiķu atsauksmes, gan par Megijas Džilenholas darbu (tostarp arī "Zelta lauvu" Venēcijas kinofestivālā par labāko scenāriju), gan Ledas atveidotājas Olīvijas Kolmanas sniegumu, ierindojot aktrisi kā vienu no stabilākajām kandidātēm uz "Oskara" balvu. Ar spilgtiem aktierdarbiem žilbina arī Džesija Baklija un Dakota Džonsone.

No Time to Die/Nav laiks mirt

Ilgi solītās Daniela Kreiga atvadīšanās no britu superspiega lomas pirmizrāde tika pārcelta trīs reizes, līdz nonāca uz lielajiem ekrāniem 2021. gada rudenī. Lai arī režisora Kerija Fukunagas ilgi un grūti tapusī filma izpelnījusies kopumā pretrunīgas atsauksmes, paša Kreiga darbs Džeimsa Bonda lomā tiek plaši cildināts, novērtējot "Nav laiks mirt" kā patiesi veiksmīgas atvadas no franšīzes, kurai aktieris veltījis vairāk nekā 15 gadus dzīves. Filmā Bonds ir spiests atgriezties no pensijas, lai stātos pretī jaunam ļaundarim, kurš draud iznīcināt pasauli, ceļā sastopoties ar bijušo iemīļoto Madlēnu un kādreizējo pretinieku Blofeldu.

Pirms filmas iznākšanas uzjundīja daudz spekulāciju par to, vai jaunais aģents 007 varētu būt sieviete, un, lai arī "Nav laiks mirt" šo pieņēmumu asprātīgi apspēlēja, īstā atbilde uz jautājumu par turpmākajām Džeimsa Bonda gaitām uz kinoekrāniem joprojām nav zināma. Pandēmijas ierobežojumi vienkopus ar filmas gigantisko budžetu un iespaidīgo 165 minūšu garumu atstājuši ietekmi arī uz tās kases ieņēmumiem, ļaujot pieņemt, ka šī varētu būt viena no finansiāli neveiksmīgākajām Bonda filmām sērijas vēsturē.

West Side Story/Vestsaidas stāsts


Šogad mūzikla žanra klasika "Vestsaidas stāsts" atgriezās uz lielajiem ekrāniem amerikāņu režijas granda Stīvena Spīlberga redzējumā, izpelnoties lieliskas atsauksmes un daudzu kritiķu skatījumā arī pārspējot jau tā izcilo 1961. gada oriģinālu.

Filmas centrā joprojām ir Ansela Elgorta un Reičelas Zegleres atveidoto jauniešu šekspīriskais mīlasstāsts uz poļu un puertorikāņu ielu bandu sadursmes fona, un Spīlbergam kopā ar scenāristu Toniju Kušneru izdevies padarīt filmu tematiski piesātinātu, reflektējot gan par imigrantu situāciju un dažādu rasu attiecībām, gan Ameriku kā "sapņu zemi".

Lai arī Spīlberga "Vestsaidas stāsts" vērtējams kā brīnišķīgs kinematogrāfisks sasniegums, filmas pieticīgie kases ieņēmumi visdrīzāk radīs finansiālus zaudējumus studijai "Disney", kļūstot arī par vienu no retajām finansiālajām neveiksmēm Stīvena Spīlberga karjerā.

Passing

Vēl viena augsti novērtēta aktrises debija režijā – Rebekas Holas melanholiskā vēsturiskā drāma, kuras pamatā arī ir atzinību guvis literārs darbs – Nellas Larsenas romāns. "Passing" vēsta par divām melnādainām amerikāņu sievietēm – bērnības draudzenēm, kas nejauši sastopas 20. gs. 20. gadu Ņujorkā. Viena no viņām ir sabiedrībā zināma melnādaino tiesību aktīviste, tikmēr otra ir pārliecinājusi sev tuvos cilvēkus, tostarp savu vīru-rasistu, ka patiesībā ir baltādaina.

Galvenās lomas filmā atveido lielisks aktrišu duets Tesa Tompsone un Ruta Nega, bet rasistiski noskaņotā vīra lomā iejūtas Aleksandrs Skārsgards. Šī ir viena no platformas "Netflix" paspārnē tapušajām filmām, kurai nākamgad tiek prognozētas arī "Oskaru" nominācijas.

Drive My Car/Brauc ar manu auto


Viena no pēdējo gadu visaugstāk novērtētajām japāņu filmām, kuras pamatā ir Rietumu kultūrā tik iemīļotā rakstnieka Haruki Murakami stāsts. Filmas centrā ir aktieris un teātra režisors Jusuke, kurš negaidīti zaudē sievu. Pāris gadus vēlāk viņš Hirošimā iestudē Antona Čehova lugu "Tēvocis Vaņa", un šī darba laikā par viņa šoferi kļūst kāda jauna sieviete. Kopā viņi cenšas pārvarēt pagātnes sēras un atrast ceļu uz nākotni.

Rjusukes Hamaguči trīs stundas garā filma ir veltīta sarunām un teātra mēģinājumiem, taču, kā norāda BBC kritiķe Kerina Džeimsa, tās notikumi ir tik skaisti izdzīvoti, ka filma ne brīdi nešķiet garlaicīga. Hamaguči darbs izpelnījās trīs godalgas Kannu kinofestivālā, tostarp par labāko scenāriju, un šobrīd ir Japānas pieteikums uz labākās starptautiskās filmas "Oskara" nomināciju.

Titane/Titāns


Franču režisores Žulijas Dikurno drosmīgā "ķermeņa šausmu" žanrā tapusī filma vēsta par jaunu sievieti – sērijveida slepkavu, kas negaidīti ieņem bērnu pēc dzimumakta ar... automašīnu. Franču "jaunā ekstrēmisma" kino labākajās tradīcijās ieturēts darbs, kas ar savu transgresīvo seksualitāti, pretīgo vardarbību un pulsējošo montāžu izraisīja ārkārtīgi pretrunīgas reakcijas pēc pirmizrādes Kannu kinofestivālā, tomēr kļuva par otro sievietes režisēto filmu Kannu vēsturē, kas saņēmusi "Zelta palmas zaru".

Petite Maman

Atzinību guvušās filmas "Lēdijas portrets ugunī" autores Selīnas Siamas jaunākais darbs, kurā saplūst pasakas motīvi un reālās dzīves skarbums. Tā vēsta par astoņus gadus veco Nelliju, kas uzturas nomaļā mājiņā meža vidū, kamēr viņas vecāki to atbrīvo pēc Nellijas vecmāmiņas nāves. Mežā Nellija sastop Džozefīni, savu dubultnieci, kurai izrādās pārdabiska saikne ar Nellijas māti.

Galvenās varones filmā atveido īstas dvīņu meitenes. Kā norāda Kerina Džeimsa, tad bērna iztēle un skatpunkts ļauj režisorei risināt sēru un identitātes meklējumu tēmas šajā liriskajā un noslēpumainajā darbā, kas pastāv uz robežas starp pārdabisko un emocionālu patiesību.

The Power of the Dog/Suņa spēks


Jaunzēlandiešu režisores Džeinas Kempiones pārliecinošā atgriešanās uz lielajiem ekrāniem atgādina par viņas 1993. gada drāmas "Klavieres" panākumiem (kas kļuva par pirmo sievietes režisēto "Zelta palmas zara" saņēmēju). "Suņa spēks" ir neparasts revizionistu vesterns, kura stāsts vēsta par maskulīnu Montānas rančo īpašnieku satriecošā Benedikta Kamberbača atveidojumā, kurš nonāk konfliktā ar savu brāli (Džese Plemonss) un viņa sievu (Kristena Dansta).


BBC kritiķa Nikolasa Bārbera skatījumā "Suņa spēks" sākas kā episks vesterns, taču kļūst par drūmu gotisko melodrāmu, kuras darbība norisinās pārdabiski baisā, taču pilnībā reālistiskā pasaulē. Arī "Suņa spēks" ir viena no "Netflix" producētajām filmām, kurai šogad pareģo labas iespējas tikt pie svarīgākajām "Oskaru" nominācijām.

Summer of Soul/Soula vasara


"Soula vasara" ir dzīvespriecīga dokumentālā filma par kādu mazliet piemirstu, taču svarīgu 1969. gada mūzikas dzīves notikumu – Hārlemas mūzikas festivālu, ko mēdz dēvēt arī par "Melno Vudstoku". Režisors Ahmirs Tompsons savā debijas filmā pievēršas festivāla māksliniekiem – Stīvijam Vonderam, Ninai Simonei, "The 5th Dimension" un daudziem citiem, iezīmējot tābrīža saspringto politisko fonu ASV pēc Mārtina Lutera Kinga slepkavības gadu iepriekš.

The Father/Tēvs

Arī Floriana Zellera drāma "Tēvs" pirmizrādi piedzīvoja 2020. gadā. Filmas centrā ir skaudrs stāsts par leģendārā aktiera Entonija Hopkinsa atveidotā sirmgalvja cīņu ar demenci un viņa meitas (Olīvija Kolmana) centieniem tēvam palīdzēt. Filmas pamatā ir paša Floriana Zellera luga, kas iestudēta arī Latvijā.

Par savu lielisko darbu filmā "Tēvs" Entonijs Hopkinss saņēma "Oskara" balvu, bet Zellers kopā ar Kristoferu Hemptonu – statueti par labāko adaptēto scenāriju. BBC kritiķis Nikolass Bārbers filmu "Tēvs" raksturo kā tehniski ļoti precīzi veidotu ģimenes drāmas un šausmu filmas apvienojumu, kas ļauj ieraudzīt pasauli ar demences slimnieka acīm.

The Tragedy of Macbeth/Makbets

Džoels Koens no slavenā brāļu Koenu duetu šoreiz vienatnē izlēmis pievērsties savam redzējumam par Šekspīra traģēdijas notikumiem. "Makbets" jau piedzīvojis vairākas ekranizācijas, no kurām slavenākā visdrīzāk ir 1971. gadā radītā Romaņa Polaņska adaptācija. Tas nav atturējis Džoelu Koenu kopā ar aktieriem Denzelu Vašingtonu un Frānsisu Makdormandu attiecīgi Makbeta un lēdijas Makbetas lomās izveidot savu, askētisku un melnbaltu, traģēdijas traktējumu neparastā nabadzības teātra estētikā.

Kerina Džeimsa lēš, ka tikai tāda mēroga autoram kā Džoels Koens varēja būt pa spēkam panākt šādas komerciāli pilnībā neperspektīvas filmas radīšanu, taču ļoti atzinīgi vērtē šo drosmīgo režisora soli, norādot, ka "Makbets" ir "tīrs kinematogrāfisks baudījums, kas ļauj mums pietuvoties personāžiem, kuru rīcība virza viņus arvien tuvāk slavai vai nāvei."

Supernova


Lirisks stāsts par mīlestību un draudzību ar brīnišķīgu aktieru duetu – Kolins Fērts atveido britu pianistu, bet Stenlijs Tuči iejūtas viņa partnera – ar agrīnu demenci sirgstoša amerikāņu rakstnieka – lomā. Kopā viņi dodas izbraucienā ar kemperi pa pievilcīgām ainavām bagāto Ezeru apgabalu, pamazām apjaušot, ka visdrīzāk šīs būs viņu pēdējās kopīgās brīvdienas, un cenšoties saprast, kā dzīvot tālāk.

Nikolass Bārbers norāda, ka filmas stāsts nudien ir sirdi plosošs, taču abi aktieri rada ļoti pārliecinošu, sirsnības, humora un atvērtības pilnu savstarpējo attiecību iespaidu, un filmai izdodas izvairīties no asarainas sentimentalitātes. Režisora un scenārista Harija Makvīna darbs precīzi atklāj šo attiecību lielo nozīmi abu vīriešu dzīvēs un potenciālo traģēdiju, ko radīs partnera zaudējums.

Night of the Kings/Karaļu nakts


Režisora Filipa Lakotes neparastais fantāzijas un cietuma drāmas apvienojums ir spilgta variācija par "1001 nakts pasaku" tēmu. Kādā Kotdivuāras cietumā ieslodzītie iesaistās rituālā, kurā izvēlētajam cietumniekam vai nu jāpastāsta aizraujošs stāsts nakts garumā, vai arī jātiek nogalinātam. Par pirmo upuri kritušais jauniņais savā stāstā atklāj kāda ievērojama noziedznieka dzīvi, realitātei pamazām saplūstot ar mītiem. Filmas ansamblī afrikāņu aktieriem piespēlē arī leģendārais franču aktieris Denī Lavāns.

Flee


Dāņu režisora Jonasa Rasmusena animētā dokumentālā filma pievēršas aktuālajai migrācijas problēmai, aplūkojot konkrēta afgāņu bēgļa Amina dzīves pieredzi. Amins atminas, kā viņa tēvu apcietināja talibu režīms, kā ģimene aizbēga uz Maskavu, cīņu ar korumpētiem policistiem un nežēlīgiem cilvēku pārvadātājiem, līdz beidzot viņam izdevās nokļūt Kopenhāgenā.

"Flee" jau guvusi atzinību dažādos festivālos visā pasaulē, kritiķiem slavējot atjautīgo dokumentālas intervijas un animācijas apvienojumu, kas ļauj skatītājiem spilgti ieraudzīt pasauli bēgļa acīm.

The Human Voice/Cilvēka balss


Viena no BBC izvēlēm šogad kritusi arī uz īsfilmu, ko veidojis atzītais spāņu autors Pedro Almodovars sadarbībā ar britu aktrisi Tildu Svintoni. Filmas pamatā ir Žana Kokto luga, kurā sieviete pa telefonu sarunājas ar vīrieti, kurš viņu pametis. Almodovars filmā spēlējas ar skatītāju, ar dekorāciju maiņu sagraujot filmas radīto ilūziju un liekot apzināties, ka Svintone patiesībā ir aktrise, kas tikai iejūtas pamestās sievietes lomā.

Another Round/Vēl pa mēriņam


"Vēl pa mēriņam" ir vēl viena 2020. gada filma, kas šogad iekļuvusi BBC kritiķu. Tā jau izpelnījusies "Oskaru" kā labākā starptautiskā filma un godināta kā 2020. gada labākā filma Eiropas kinoakadēmijas balvu ceremonijā, bet Mads Mikelsens tika novērtēts kā labākais aktieris. "Vēl pa mēriņam" ir traģikomēdija par četriem draugiem – skolotājiem, kuri eksperimentē alkohola lietošanu ikdienā, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un atgūtu laimes sajūtu.

Filmas tapšana dāņu režisoram Tomasam Vinterbergam izvērtās īpaši traģiska, jo tās sākumā autokatastrofā gāja bojā viņa meita, kuru viņš arī bija plānojis uzņemt filmā. Tomēr viņš pārvarēja izmisumu un pabeidza filmu, veltot to meitas piemiņai un iemūžinot tajā viņas klasesbiedrus. Iecerēts arī Holivudas rimeiks ar Leonardo Dikaprio galvenajā lomā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!