Foto: Vida Press
Beidzot pasaule to ir sagaidījusi: pēc vairākām pārceltām pirmizrādēm un ilgiem solījumiem uz lielajiem ekrāniem nonākusi 25. britu superaģenta Džeimsa Bonda 007 sērijas filma "Nav laiks mirt", ko veidotāji sola kā atvadas no Daniela Kreiga ēras. Tā ir lieliska iespēja beidzot apkopot to, kāds tad izrādījies britu aktiera un pēc kārtas sestā Džeimsa Bonda atveidotāja pienesums vienā no visu laiku ilgākajām kino franšīzēm (oficiāli to pārspēj tikai japāņu briesmonim Godzillai veltītās filmas). Vienlaikus paspekulēt par to, kāda varētu būt Džeimsa Bonda nākotne – un vai tāda vispār būs?

“Katru reizi, kad jauns aktieris kļūst par Bondu, sērijai ir iespēja pielāgoties tās publikas ideoloģijai, ar kuru tā cenšas komunicēt,” norāda akadēmisko eseju apkopojuma “Džeimsa Bonda dzīve kultūrā” redaktors Jāps Verhels. Ja atskatāmies uz pārmaiņām, ko 60 gadu laikā devis katrs no Bonda atveidotājiem, šī tendence ir nepārprotama. Šons Konerijs bija pirmatklājējs, kurš definēja Bonda tēlu uz ekrāna un masu kultūrā – viņa uzvedību, runasstilu, jokus, protams, arī neslēpto agresiju – gan pret ļaundariem, gan sievietēm. Tas ir Bonds, kas spilgti raksturo 60. gadu sabiedrības attieksmi pret šīm lietām un to, kas šāda kalibra varonim pieļaujams uz ekrāna. Sist pļaukas sievietēm un burtiski piespiest stāties seksuālās attiecības šķita pilnībā normāli. Tāpat kā ielaist cilvēkam mugurā veselu pistoles aptveri – tieši tā Bonds izrēķinās ar vienu no pretiniekiem pirmajā sērijas filmā “Dr. Nē”.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!