"Oskaru" ceremoniju gaidot, allaž uzmanības centrā ir galvenās kategorijās ar labākajām filmām, aktieriem, aktrisēm un režisoriem, tomēr iesakām pievērst uzmanību arī tā saucamajām tehniskajām kategorijām, kas izceļ filmu vizuālās kvalitātes – kostīmus, grimu un frizūras, specefektus, operatora darbu, utt. Šoreiz akcentējam kategoriju "Labākais kostīmu mākslinieks", kurā uz balvu pretendē pieci dizaineri.
Aleksandra Bērna par Džeinas Ostinas romānu pasauli filmā 'Emma'
Džeinas Ostinas romāns, 19. gadsimta Anglija un lielais ekrāns – ideāla savienība, lai radītu visbrīnišķīgāko laikmeta un stila tērpu plejādi, kas ir tik skaista, ka noved pie nominācijas "Oskara" balvai. Stāsts, protams, ir par filmu "Emma", kas ir amerikāņu fotogrāfes un mūzikas video režisores Otumas de Vaildas (Autumn de Wilde) debija pilnmetrāžas kino. Filma tapusi pēc slavenās 19. gadsimta britu rakstnieces Ostinas tāda paša nosaukuma romāna motīviem.
18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākuma britu jaunkundžu, viņu precinieku, lordu un lēdiju tērpus veidojusi kostīmu māksliniece Aleksandra Bērna (Alexandra Byrne), kurai jau ir liela pieredze ar vēsturiskajām kostīmfilmām, par ko viņa vairākkārt jau tikusi nominēta "Oskara" balvai. Viņa veidojusi tērpus filmām "Hamlet" ("Hamlets", 1996) un "Mary Queen of Scots ("Marija – Skotijas karaliene", 2018), kā arī abām režisora Šekara Kapura filmām par britu karalieni Elizabeti I ar Keitu Blanšetu galvenajā – "Elizabeth" ("Elizabete", 1998) un "Elizabeth: The Golden Age ("Elizabete: Zelta laikmets", 2007). Par pēdējo Bērna arī tika pie sava pirmā un līdz šim vienīgā "Oskara". Tāpat kostīmu māksliniece veidojusi tērpus vairākām "Marvel" studijas filmām.
Ņemot vēra, ka Džeinas Ostinas romāni, tai skaitā "Emma", ir daudzkārt ekranizēti, kostīmu mākslinieci interesējis, kā jauno versiju iecerējusi režisore. "Sarunās ar viņu, viņai bija skaidrs, kādā veidā viņa vēlas izcelt humora līniju no realitātes." Māksliniece arī saka – bijis ļoti aizraujoši strādāt ar kādu, kurš tik ļoti mīl apģērbu, audumu un krāsas.
Abu kopdarba rezultātā filma tapusi košās krāsās. "Daudzi domā, ka šis laikmets – 19. gadsimts – ir pabalējušā sēpijas tonī, tāds sentimentāls. Bet tā nav. Krāsas bija daudz dinamiskākas, to salikumi – mūsdienām pārsteidzoši. Es centos būt patiesa pret laikmeta un oriģinālās grāmatas garu," izdevumam "Deadline" stāsta Bērna.
Filmas galvenā varone ir skaistā un bagātā Emma Vudhausa (lomā Anja Teilore-Džoja). Viņa pārliecināta, ka nemūžam neizies pie vīra, un pati būs savas dzīves noteicēja. Taču jaunā sieviete labprāt saved kopā citus. Tiesa, tas sagādā ne mazumu pārpratumu, turklāt Emma nepamana, ka viņas pašas lielā mīlestība jau ilgu laiku ir bijusi tepat, viņas acu priekšā.
Anna Rota par 'blūza mātes' Ma Reinijas dzīvesstāstu 'Ma Rainey's Black Bottom'
20. gadsimta 20. gadu Čikāga, zeļ un plaukst džeza laikmets, bet uzmanības centrā tumšādainā dīva, par "blūza māti" dēvētā Ma Reinija (lomā – Viola Deivisa). Filmas "Ma Rainey's Black Bottom"
tērpus veidojusi Holivudas leģenda, 89 gadus vecā kino un Brodvejas izrāžu kostīmu māksliniekce Anna Rota (Ann Roth). Viņas karjerā līdz šim jau bijušas četras "Oskara" nominācijas un viena saņemta balva – par kostīmiem kara mīlas drāmai "The English Patient" ("Angļu pacients", 1996).
Filma ir biogrāfisks stāsts par vienu no pirmajām profesionālajām afroamerikāņu blūza dziedātājām Ma Reiniju. "Viņa it visā izturējās pret sevi kā pret karalieni," intervijā modes medijam "Fashionista" sacījusi Anna Rota, uzsverot, ka filmas varonei reālajā dzīvē piemitis savam laikmetam pārdrošs stils. Viņa žilbināja ar zelta zobiem, bet ap kaklu nēsāja kaklarotu ar 20 zelta dolāru monētām, kā tas redzams arī filmas pirmajos kadros.
Kostīmu māksliniece daudz runājusi ar galvenās lomas atveidotāju Violu Deivisu, kurai savukārt daudz domājusi par to, kā lauzt stereotipus pat tumšādainajām blūza dziedātājām, kuras, kā likums, allaž esot tuklās, jautras, prot labi dziedāt, bet viņām nepiemīt seksualitāte, vismaz ne tāda, kas varētu būt bīstama. "Es nevēlējos, lai Ma izskatās tā, ir kā atvainotos par sevi. Ja krūtis ir pārāk daudz redzamas, tās vienkārši tā ir redzamas. Viņai nebija kauns par savu seksualitāti, un es to cienu," teikusi galvenās lomas atveidotāja.
Arī Rota pati sev radījusi fona stāstu par Ma Reiniju. Viņai patika, ka Čikāgā uz viņu atskatās. "Viņa nebija ziemeļniece, viņa bija dienvidu meitene – ceļotāja. Es iedomājos, ka viņai drēbes šuva Misisipi šuvējas. Es vienkārši pati to izdomāju," stāsta kostīmu māksliniece.
Filmas scenārija pamatā ir ar Pulicera balvu godalgotā Augusta Vilsona luga ar tādu pašu nosaukumu – "Ma Rainey's Black Bottom". Tās notikumi risinās pagājušā gadsimta 20. gados Čikāgā. Ma Reinija, kura jau ir kļuvusi par leģendu, kopā ar grupu strādā pie ieraksta studijā. Taču viņai ir jāizcīna tiesības pašai būt noteicējai par savu mūziku un ierakstiem. Viņas pavadošajā grupā spēlē trompetists Levi Grīns (lomā Čedviks Bosemens), kurš pats labprāt sāktu solokarjeru, turklāt met acis uz Ma Reinijas mīļoto Dasiju Meiu (lomā Teilore Peidža).
Triša Samervila par Holividas zelta laikmeta vērienu un eleganci filmā 'Mank'
Holivudas zelta laikmeta vēriens, elegance, greznība un aizkulises, turklāt melnbaltas filmas veidolā – tāds bija kostīmu mākslinieces Trišas Samervilas (Trish Summerville) uzdevums, veidojot kostīmus Deivida Finčera filmai "Mank" ("Manks").
Stilizācija, konceptuālisms un augstās modes iedvesma – tā līdz šim ticis raksturots Trišas Samervilas rokraksts. Viņa strādājusi gan ar tērpiem popzvaigžņu Kristinas Agileras un Pink klipiem, gan veidojusi kostīmus "Bada spēļu" ("Hunger Games") filmām, kā arī "The Girl With the Dragon Tattoo" ("Meitene ar pūķa tetovejumu") – vēl viens darbs kopā ar Finčeru. Tiesa, ar režisoru viņa iepazinusies jau 90. gados, kad kā kostīmu mākslinieka asistente strādājusi pie viņa filmas "The Game" (1997). Abi sadarbojušies arī, piemēram, veidojot Džastina Timberleika dziesmas ""Suit and Tie" videoklipu, kā arī filmas "Gone Girl" (2014) tapšanā.
Samervilla par darbu jau tikusi novērtēta ar sešām Kostīmu mākslinieku ģildes balvas nominācijām (divas no tām balvu arī saņēmusi), gan tikusi nominēta BAFTA balvai, "Emmy", gan citām godalgām. Tomēr darbs ar filmas "Mank" kostīmiem pirmo reizi māksliniecei atnesis nomināciju "Oskara" balvai.
Kā modes medijam "Fashionista" saka māksliniece, iepriekšējā pieredze atšķirīgos projektos viņai ļoti palīdzējusi, tomēr kā pašu sarežģītāko izaicinājumu darbā pie "Mank" viņa atzīst faktu, ka filma jau kopš paša sākuma bijusi iecerēta melnbalta.
"Bija daži, kas man teica – tev būs vieglāk radīt tērpus. Tie var būt jebkādi, jo skatītājs tos redzēs melnbaltus. Taču viss bija tieši pretēji," stāsta Samervila, kurai nācies katru auduma gabalu, ko plānots izmantot, fotografēt un izmantot filtru un pārbaudīt, kā tas izskatīsies melnbalts.
Filma "Mank" atskatās uz 30. un 40. gadiem Holivudā, vēstot par vienu no kino leģendām – Orsona Velsa filmu "Citizen Kaine" un tās scenārija autoru Hermani Mankevicu.
Bina Daiglere par senās Ķīnas karotāju leģendu 'Mulan'
Kostīmu māksliniece Bina Daiglere (iepriekš zināma kā Sabina Daiglere) tikusi galā ar visai sarežģītu uzdevumu – radījusi tērpus filmai, kuras varoņus un vizuālo ietērpu skatītāji vispirms iepazinuši kā animācijas filmu. Vācu dizainere veidojus kostīmus vienai no retajiem 2020. gada kases grāvējiem, kas tomēr nonāca uz lielā ekrāna – Disneja studijas filmai "Mulan" ("Mulana")
Kā medijam "Variety" atklāj māksliniece, viņa Eiropa apmeklējusi vairākus muzejus, kuru ekspozīcijās un krājumos ir senās Ķīnas kultūras liecības, tāpat viņa trīs nedēļas pavadījusi Ķīnā, kā pati saka, pēc iespējas vairāk uzsūcot šo kultūru.
Viņas vēlme bijusi Mulanas tēlā sabalnsēt sieviškību un vīrišķību, radīt reālistisku tēlu.
"Mulana" ir līdz šim apjomīgākais Binas Daigleres projekts – kopumā viņa radījusi ap 2000 tērpu, sākot no Ķīnas imperatora galma damām līdz pat ciemata iedzīvotājiem.
Šī ir pirmā reize, kad vācu kostīmu māksliniece tikusi nominēta "Oskara" balvai, bet par filmas "Mulan" kostīmiem viņa jau saņēmusi Kostīmu mākslinieku ģildes apbalvojumu. Iepriekš viņa veidojusi tērpus Pedro Almodovara filmām "Volver" ("Atgriezties", 2006) un "All About My Mother" ("Viss par manu māti", 1999), kā arī seriālam "Mrs America", par ko arī tikusi novērtēta ar vairākām balvām.
Filma "Mulan" vēsta leģendu par vienu no izcilākajiem karotājiem Ķīnas vēsturē – bezbailīgo Mulanu. Viņa nolemj kaujas laukā aizvietot savu slimo tēvu, kurš reiz bijis leģendārs kareivis. Taču, lai piedalītos kaujā, Mulanai ir jāuzdodas par vīrieti. Pirmo reizi stāsts pie skatītājiem nonāca kā animācijas filma 1998. gadā.
Masimo Kantini Parini par itāļu pasaku 'Pinocchio'
Kurš gan nezina stāstu par tēvoci Džepeto un koka puisēnu Pinokio, kurš brīnumainā kārtā atdzīvojas un pamanās iekulties dažādās nepatikšanās, līdz beidzot spēj izdarīt pareizās izvēles un kļūst par īstu, dzīvu puisēnu. Itāļu rakstnieka Karlo Kolladi slaveno grāmatu "Pinokio piedzīvojumi" šoreiz ekranizējis režisors Mateo Garrone, radot īsti itālisku un vizuāli ārkārtīgi skaistu pasaku.
Kostīmus jaunākajai "Pinokio" ekrāna versijai radījis mākslinieks Masimo Kantini Parini (Massimo Cantini Parrini) – florencietis, kurš ir apģērbu dizaina autors dažādām itāļu filmām, bet kā kostīmu mākslinieka asistents strādājis pie Terija Giljama filmas "Brothers Grimm" ("Brāļi Grimmi", 2005). Tima Bērtona "Charlie and the Chocolate Factory" ("Čārlijs un Šokolādes fabrika", 2005) un citām filmām. Tomēr darbs pie filmas "Pinokio", kas uzņemta Itālijas ciematiņos un brīnišķīgajās dabas ainavās, kostīmu māksliniekam atnesis pirmo nomināciju prestižajam "Oskaram".
Kā liecina publiski pieejamā Masimo Kantini Parini biogrāfija, viņa vecmāmiņa bijusi šuvēja Florencē, bet viņš pats – studējis modes mākslu gan Florencē un Romā, gan arī Ņujorkā.
Kostīmu mākslinieks filmai radījis vairāk nekā 30 dažādus tērpu dizainus. Viņš iedvesmu smēlies dažādās vietās un norisēs, tomēr pamatā viņš pētījis vēsturisko apģērbu, kādu valkāja Itālijā 18. un 19. gadsimtā.
