Foto: F64
Saeimas deputātiem, izšķiroties politiski virzīt finansējuma piešķiršanu filmai "Dvēseļu putenis", ir izdevies savstarpēji sarīdīt filmu nozares pārstāvjus, daļa kuru uzskatot, ka politiska naudas dalīšana grauj finansējuma sadales sistēmu, kas balstās uz mākslinieciskām kvalitātēm, bet citi priecājas, ka nozarei jebkādiem līdzekļiem izdevies piesaistīt papildu finanses.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija oktobra izskaņā nolēma iesniegt valsts 2014. gada budžetā pieprasījumu par 938 699 latu piešķiršanu spēlfilmas "Dvēseļu putenis" ražošanas sagatavošanai un filmēšanas pirmajam posmam. Filmu "Dvēseļu putenis" veidos režisors Armands Zvirbulis, scenārija autors Alvis Lapiņš un producents Gatis Upmalis.

Pēc šāda lēmuma Filmu padome paziņoja, ka neatbalsta ieceri piešķirt finansējumu projektam "Dvēseļu putenis", ierosinot papildu līdzekļus novirzīt Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammām "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" vai "Latvijas filmu daudzveidības veicināšana", jo tas ļautu finansējumu sadalīt atbilstoši Filmu likumā noteiktai kārtībai, publisko finansējumu piešķirot atklāta un visiem pieejama konkursa kārtībā.

Savukārt režisors Aigars Grauba pauž viedokli, ka liela daļa filmu nozares profesionāļu atbalstot līdzekļu piešķiršanu filmas veidošanai.

Grauba ir gandarīts par to, ka radusies iespēja piešķirt nozarei papildu līdzekļus un finansēt "Latvijas simtgades kontekstā nozīmīgu projektu".

Viņš pauda neapmierinātību ar Latvijas Filmu padomes publisko vēstuli, ar kuras palīdzību, viņaprāt, tiek maldināta sabiedrība, ka visa filmu nozare iebilst pret finansējuma piešķiršanu filmas "Dvēseļu putenis" veidošanai.

Grauba norādīja, ka producentu asociācijas sapulcē viedoklis šajā jautājumā dalījies uz pusēm. Filmu nozares profesionāļi tikušies arī Kultūras alianses sapulcē, kur arī tika spriests par finansējumu filmai. Diskusijas rezultātā nosodījums nav ticis atbalstīts, stāstīja Grauba.

Tikai vēlāk tapusi Filmu padomes vēstule ar aicinājumu komisijai mainīt priekšlikumu par finansējuma piešķiršanu. "Tas rada nepatiesu priekšstatu par noskaņojumu filmu veidotāju vidē," izteicās Grauba. "Konkurence radošajās nozarēs var pastāvēt, bet ne šādi," Filmu padomes rīcību komentēja Grauba.

Režisors piebilda, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ik gadu saņem vairākus simtus priekšlikumu dažādiem projektiem, kas saistīti ar kultūras nozari. "Medijos filmas finansējuma priekšlikuma atbalstīšana tiek parādīta kā nelikumība, taču priekšlikumu iesniegšana ir normāla prakse," uzskata Grauba.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!