Delfi plus logo saturs

Nupat pagājis gads pēc filmas "Dvēseļu putenis" pirmizrādes 2019. gada 8. novembrī. Intervijās un diskusijās par šo filmu priekšplānā parasti ir vīrieši, radot iespaidu, ka kara laikā sievietes loma ir visai nosacīta: karš vairāk ir vīriešu dzimtē. Filmas saīsinātajā versijā, ko demonstrēja arī latviešiem Lielbritānijā, vienas sievietes – Mirdzas – lomas vairs nav vispār. "Dvēseļu puteņa" galvenā varoņa Artūra mīļotā sieviete Marta filmā parādās epizodiski – satiekot Artūru slimnīcā un pēc tam savās lauku mājās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Martas lomas atveidotājai ventspilniecei Grētai Trušiņai gan nešķiet, ka Martas filmā ir par maz vai ka viņa palikusi nepamanīta. Viņa uzskata, ka katra sieviete filmā ir parādīta ļoti spēcīga, atklājot gan ciešanas, gan katras īpašo lomu kara apstākļos.

Filmēšanās "Dvēseļu putenī", kurai Lāčplēša dienas vakarā būs pirmizrāde Latvijas Televīzijā, ir ietekmējusi arī Grētas attieksmi pret valsti un tās svētkiem – Lāčplēša dienu 11.novembrī un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembrī. "Tagad man šie svētki ir pavisam citādi, jo, esot daļai no "Dvēseļu puteņa", manī ir vēlme un nepieciešamība vairāk aizdomāties par mūsu valsts varoņiem. Diezgan bieži tāpat vien, arī bez svētkiem, aizstaigāju līdz Brāļu kapiem. Tagad man tā ir īpaša vieta: kā sākums, atspēriena punkts. Tur es vienmēr jūtos ļoti aizkustināta," saka Grēta.

Pēc neveiksmīga mēģinājuma studēt aktiermākslu Grēta ir priecīga, ka iestājusies Latvijas Kultūras akadēmijā, izvēloties studēt audiovizuālo un skatuves mākslu. Viņa grib būt operatore.

Filmā "Dvēseļu putenis" ir pavisam maz sieviešu lomu, bet viena no tām ir Artūra mīļotā sieviete Marta. Kā jūs izvēlējās šai lomai?

Savulaik ar domu – ja nu noderu kādai lomai – pieteicos aģentūrā "Casting Bridge". Biju pamanījusi, ka ļoti ātri un viegli spēju it kā izslēgt pati sevi un pārtapt par kādu citu. Tas arī man ļāva domāt, ka es varētu filmēties, bet nekad to nebiju mēģinājusi. Gadu nevienu "CastingBridge" piedāvājumu nesaņēmu. Tad pamanīju, ka filmai "Dvēseļu putenis" tiek meklēta Martas lomas atveidotāja.

Man bija sajūta, ka es varētu derēt lomai, tomēr atlasei nepieteicos, jo mācījos vidusskolas pēdējā klasē un sapratu, ka man nebūs laika sagatavot visu prasīto – bija jāraksta par sevi plašs apraksts, jānofilmē garš video. Domāju: nekas, lai paliek, nepieteikšos. Un tieši tad man piezvanīja un aicināja pamēģināt – izrādījās, ka "Casting Bridge" fotogrāfijā izskatos ļoti līdzīga tieši tādai Martai, kādu meklēja filmai. Tā arī sāku braukt uz atlasi. Satiku vismaz piecpadsmit meitenes, kas pretendēja uz Martas lomu, bet pirms tam, cik saprotu, pretendentu bija vēl vairāk. Filmai izvēlējās mani.

'Dvēseļu puteņa' aktrise Grēta Trušiņa: 'Kameru priekšā tā vairs nebiju es'
Foto: Sanita Ieva Sparāne

Visvairāk palikusi prātā filmēšanas pirmā diena. Pirms tam mēs ar Artūra lomas atveidotāju Oto Brantevicu bijām satikušies tikai vienu reizi – iepriekšējā dienā, bet nu uzreiz bija jāfilmē spēcīgā Lieldienu aina slimnīcā. Man nebija nekāda priekšstata, kā notiek filmēšana. Biju ļoti nobijusies, jo zināju, ka apkārt būs daudz cilvēku, visi skatieni vērsti uz mani. Atceros, kā mana mamma brīnījās, ko es daru: viņa zina, cik esmu kautrīga. Brīnījos arī pati par sevi, bet sapratu, ka filmēšanās laikā mana kautrība un bailes uzreiz pazūd.

Kameru priekšā man radās sajūta, ka vairs nevērtē mani, bet gan to filmas tēlu, kura loma man jāspēlē. Tā vairs nebiju es, tā bija Marta, un man bija viegli. Nevienu nepazinu, apkārt bija daudz cilvēku, daudz kameru, tomēr jutos ļoti ērti. Filmējos, vienlaikus mācoties vidusskolas pēdējā klasē. Neaizgāju uz savu skolas izlaidumu, jo nākamajā dienā bija jāfilmējas Cēsīs.

Kas jūsos ir no Martas?

Režisors Dzintars Dreibergs teica, ka esmu viņai ļoti līdzīga – man nekas nebija jātēlo, meklējot kādas īpašas, sev neraksturīgas emocijas. Esmu kurzemniece, ventspilniece, turklāt ne pilsētniece. Dzīvoju laukos, varētu pat teikt – meža vidū. Esmu ļoti kautrīga, bet manī ir daudz spītīgas ticības iet uz priekšu un turpināt ceļu, lai cik grūti arī nebūtu.

Kuras ainas jūs pašu filmā visvairāk aizkustina?

Filmu esmu redzējusi divas reizes un abas noraudājusi. Īpašs lūzuma punkts filmā man ir brīdis, kad Artūrs kļūst par bērnu rotas vadītāju Cēsu kaujās. Mani filmas sižets tik ļoti ievilka, ka pat vairs nemanīju, ka tajā esmu filmējusies arī es. Redzēju tikai Martu.

Filmā "Dvēseļu putenis" izcelta vīru loma kara laikā, savukārt sieviešu līnija rādīta daudz mazāk.

Manuprāt, katra sieviete filmā ir parādīta ļoti spēcīga, atklājot gan ciešanas, gan katras īpašo lomu kara apstākļos. Man nav sajūtas, ka Martas ir par maz vai ka viņa palikusi nepamanīta. Esmu saņēmusi ļoti daudz skatītāju vēstuļu, man nākuši klāt cilvēki pasākumos, sakot paldies par darbu. Lasīju, ka filmas saīsinātajā versijā no tās pilnībā izgriezta Mirdzas loma. Manuprāt, viņas stāstu gan varēja izvērst plašāk.

'Dvēseļu puteņa' aktrise Grēta Trušiņa: 'Kameru priekšā tā vairs nebiju es'
Foto: Sanita Ieva Sparāne

Šī gada nacionālajai kinobalvai "Lielais Kristaps" nav nominācijas "Labākā aktrise", jo izrādījās, ka filmās vienkārši nav tik daudz sieviešu lomu, tāpēc izveidoja jaunu, apvienotu kategoriju "Labākais aktierdarbs galvenajā lomā". Kāpēc filmās galvenajā lomā ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē biežāk ir vīrietis, nevis sieviete?

Esmu daudz domājusi par šo jautājumu, bet man tiešām nav atbildes, kāpēc režisori neizvēlas veidot filmas par sievietēm. Stāstu taču ir tik daudz!

Vai gaidījāt, ka būsiet nominantu sarakstā kinobalvai "Lielais Kristaps" otrā plāna lomām – labākais aktierdarbs?

Man pašai savu aktiermākslu grūti novērtēt, tāpēc es pati to noteikti negaidīju, bet zinu, ka filmas režisors gan gaidīja.

Filmā "Dvēseļu putenis" ne viss ir tā, kā attēlots Aleksandra Grīna grāmatā. Piemēram, Artūra mīļotās Martas tēlā grāmatā romantikas un pat erotikas ir vairāk, filmā – pavisam maz. Kāds filmas skaņotājs no Čehijas jokojis, ka tagad zina – latviešu sievietes romantisku interesi izrāda ar tārpu palīdzību: tu filmā Artūru ķircini, bāžot mutē tārpiņu. Vai nepietrūka romantikas, mīlestības?

Nepietrūka. Manuprāt, režisors ļoti prasmīgi izmantojis romantikas ainas, lai parādītu spilgtos kara laika kontrastus: tikko jaunieši rotaļīgi kaitinās ar tārpiņu – tik jautri un tik uzticīgi –, bet tad uzreiz nāk vācieši... Atkal atgriežas karš.

'Dvēseļu puteņa' aktrise Grēta Trušiņa: 'Kameru priekšā tā vairs nebiju es'
Foto: Jānis Konons

Jūs izvēlējās tik nozīmīgai lomai filmā "Dvēseļu putenis". Vai tas nemudināja izvēlēties studēt aktiermākslu?

Pirms diviem gadiem mēģināju iestāties Jaunā Rīgas teātra aktieru studijā, bet – netiku. Varbūt kaut kad mēģināšu vēlreiz. Pēc tam, kad mani neuzņēma aktieros, ieraudzīju, ka Jaunais Rīgas teātris meklē garderobisti. Tieši tad meklēju darbu, pieteicos un sāku strādāt – man gribējās redzēt teātra vidi un pašai būt tajā kaut šādi. Tagad gan teātrī vairs nestrādāju, jo nevarētu to apvienot ar studijām.

Esat iestājusies Latvijas Kultūras akadēmijā, kur studējat audiovizuālo un skatuves mākslu, gribat būt operatore. Kādēļ šāda izvēle?

Man vienmēr ir bijusi interese par kino. Jau no bērnības esmu filmējusi video gan par dabu, gan ģimeni, gan draugiem, pat vienkāršākajā situācijā saskatot kaut ko īpašu un vizuāli pievilcīgu. Tieši tāpēc izvēlējos mācīties Latvijas Kultūras akadēmijā, un man ļoti patīk šīs studijas. Zinu, ka savulaik operatoros sievietes uzņēma nelabprāt, jo uzskatīja, ka operatoriem jānēsā smagumi, bet sievietes to nespēj. Šobrīd tā nerunā, šādu aizspriedumu vairs nav. Mācos pirmajā kursā, un gan tajā, gan otrajā kursā nav tikai puiši – ir arī meitenes.

'Dvēseļu puteņa' aktrise Grēta Trušiņa: 'Kameru priekšā tā vairs nebiju es'
Foto: LETA

Šoruden filmējāties arī režisora Matīsa Kažas pilnmetrāžas spēlfilmā "Neona pavasaris". Par ko būs šī filma, un kāda tajā ir jūsu loma?

Filma ir par divu meiteņu neizdevušos mīlestību, un arī šajā filmā man ir otrā plāna loma. Stāsts ir par ļoti sarežģītām attiecībām, par nesaprašanos. Abām meitenēm ir divdesmit gadi, viņām šķiet, ka viss ir iespējams, bet dzīve iegrozās citādi. Filmas darbība norisinās Rīgas pagrīdes reivu pasaulē, filmēšana pārsvarā notika naktīs. Visi filmas galvenie tēli mēģina aizmirsties reivos, un tas aizņem tik daudz laika, ka pietrūkst atklātu sarunu par attiecībām un jūtām. Šī man ir pilnīgi citāda loma – "Neona pavasara" Gunda ir absolūti pretēja "Dvēseļu puteņa" Martai. Lai gan Gundas dzīvesstils krasi atšķiras no mana, šo lomu spēju nospēlēt tādēļ, ka viņas iekšējā, emocionālā pasaule un dzīves uztvere ir pat ļoti līdzīga manai, tikai mēs abas problēmu risināšanai izvēlamies atšķirīgu taktiku. Man ir vēl arī citi projekti kopā ar Matīsu Kažu. Un es ceru, ka man nākotnē būs lomas arī citās filmās.

Lasi vēl
 
Lūdzu, novērtē nupat lasīto rakstu!
Neesmu apmierināts/-a Esmu ļoti apmierināts/-a

Raksti, kas tevi varētu interesēt:

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form