Foto: Kadrs no video
Valsts svētku mēnesī novembrī uz lielajiem ekrāniem nonākusi režisora Viestura Kairiša jaunā filma "Janvāris" – jauna kinematogrāfista pieaugšanas stāsts Latvijas valstij tik būtiskajā 1991. gada janvārī. Gaidot filmu un svinot Latvijas valsts neatkarību, piedāvājam barikāžu laika aculiecinieku stāstus no tiem, kuri saka - filma "Janvāris" ir par viņiem. Jo vēsture pastāv ne tika vēstures monogrāfijās, bet arī tās atstāstā, bet stāsti palīdz "aizceļot laikā" – tajā dzīvē, kas notika pirms 30 gadiem un par kuru šie cilvēki stāsta šo stāstus tālāk saviem bērniem. Devītajā sērijā – barikāžu laika dokumentālists, alpīnists Kristaps Liepiņš.

"Tā bija šoka terapija"


Alpīnists Kristaps Liepiņš ir barikāžu laika dokumentālists. Līdzīgi kā filmas "Janvāris" galvenais varonis Jazis, Kristaps ar kameru dokumentēja to laiku, būdams klāt daudzos svarīgos tautas atmodas notikumos un fiksējot tos caur kameras aci. Daži nofilmētie dokumentālie kadri ir iekļauti filmā "Janvāris", liela daļa apskatāmi Barikāžu muzeja ekspozīcijā.

"Jāsaka, ka ar filmas "Janvāris" stāstu mana dzīve nav cieši savijusies sižetiskā līnijā, nevar arī teikt, ka krustojamies tikai vienā punktā," Kristaps secina, norādot, ka stāstam vajadzīgs turpinājums, jo ar traģiskajiem notikumiem Bastejkalnā nekas nebeidzās. Kristaps jau tajā laikā filmēja notikumus diezgan skaidri apzinādamies, kas notiek un kādas likmes liktas uz lielās spēles. "Tomēr tolaik jūsma valdīja, ka varbūt mums patiešām tā mierīgā ceļā izdosies ar Padomju savienību vienoties, ka varam savu neatkarību tā skaisti - ar dziedāšanu atgūt, bet janvāris nāca ar īstu, aukstu dušu. Tā bija šoka terapija. Dziedoša revolūcija, protams, skan skaisti, bet revolūcijas nenotiek tikai dziedot," norāda Kristaps Liepiņš.

Par videokameru MS1 Panasonic SVHS, ar kuru viss tika filmēts, ir īpašs stāsts. 1989. gada nogalē Kristapa tēvs Edgars Liepiņš to atveda no ASV koncerttūres. Toreiz Latvijā tā bija tāda vienīgā. Tēvs izvilka no pagultes vēl iepakojumā esošo videokameru, iedeva to Kristapam, sakot, lai mācās filmēt. Tā nebija kā dāvana, bet kā instruments, ko apgūt. Tas tika izdarīts, tika uzfilmēti vairāki tēva koncerti un daudzas kāzas. Bet pēc tēva nāves 1995. gadā šī kamera tika pārdota kādai no reģionālajām televīzijām. "Tāds toreiz bija laiks un nepieciešamība," saka Kristaps. Godam nokalpojusi savu mūžu, kamera kā nenovērtējams laikmeta artefakts tika Kristapam atdota atpakaļ.

Ceļojums laikā. 1991. gada janvāris


1991. gada janvāris bija mēnesis, ko paaudzes, kas to piedzīvoja, vienmēr atceras un stāsta tālāk. Viņi var šo laiku izstāstīt mēnešos, nedēļās vai stundās.

Rīgā OMON kaujinieki 2. janvārī ieņēma Preses namu, paralizējot preses izdevumu iznākšanu. 7. janvārī pēc Mihaila Gorbačova rīkojuma Dmitrijs Jazovs izdeva pavēli nosūtīt uz Latviju, Lietuvu un Igauniju desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. TV Rīga tajā janvāra nedēļās raidīja angļu valodas mācību raidījumu "English for you" 26. nodarbību "What's the date?", bet 1. Vissavienības programma seriālu "Astoņkājis-4". 90. gadu sākums bija "pagrieziena punkts" Latvijas vēsturē, kad notika pieaugšanas stāsts tiem, kuri tolaik bija skolēni, studenti un kuri dažādās formās veido šodienas Latviju.

Viestura Kairiša jaunā spēlfilma "Janvāris" ir personisks režisora Viestura Kairiša stāsts, kuram tolaik bija 19 gadi un kurš saka, ka savas filmas varoņus pazīst, pat ja tie ir izdomāti. Viņš saka - filma ir par sākumu, par gada pirmo mēnesi, kad mēs visi izvēlējāmies brīvību.

"Janvāris" ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija 1991. gada barikāžu laikā par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.

Filmu kinoteātros visā Latvijā rāda kopš 11. novembra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!