Valsts svētku mēnesī novembrī uz lielajiem ekrāniem nonākusi režisora Viestura Kairiša jaunā filma "Janvāris" – jauna kinematogrāfista pieaugšanas stāsts Latvijas valstij tik būtiskajā 1991. gada janvārī. Gaidot filmu un svinot Latvijas valsts neatkarību, piedāvājam barikāžu laika aculiecinieku stāstus no tiem, kuri saka - filma "Janvāris" ir par viņiem. Jo vēsture pastāv ne tika vēstures monogrāfijās, bet arī tās atstāstā, bet stāsti palīdz "aizceļot laikā" – tajā dzīvē, kas notika pirms 30 gadiem un par kuru šie cilvēki stāsta šo stāstus tālāk saviem bērniem. Desmitajā sērijā – mūzikas žurnālists un dīdžejs Uldis Rudaks.
"Ir riskanti taisīt filmas par notikumiem, kurus daudzi vēl atceras"
Latviešu mūzikas žurnālists un kritiķis, radio raidījumu vadītājs un dīdžejs Uldis Rudaks 1991. gada janvāri atceras, kā mēnesi, kad gaidīja savu pirmo honorāru. Žurnālā "Liesma" 1990. gada decembrī bija nodrukāta viņa pirmā publikācija. Pa visu atvērumu. Sirreāli stāstiņi kā pārdomas par dzīvi ar nosaukumu "Dzīves izvemšana". "Tai laikā bija pašvaki ar naudu un ļoti gaidīju savu honorāru, bet OMON iebruka Preses namā un izārdīja "Liesmas" grāmatvedību un savus 75 rubļus tā arī nedabūju," atminas Uldis.
Vienlaikus viņš bija sācis strādāt Rīgas kinostudijā par operatora asistentu. Apguva Padomju Savienībā ražotās kinokameras "Konvas" uzbūvi, jauca ārā un lika to kopā. Divas filmas, pie kurām Uldis strādāja kā operatora asistents, bet kuras tā arī nesagaidīja pirmizrādi uz lielajiem ekrāniem, bija Genādija Zemela un Atvara Gora filmas. "Tās tika uzņemtas daļēji Kazahijā un Kirgīzijā. Tā bija brīnišķīga iespēja tur pabūt. Finansējums filmām tika meklēts visādos mistiskos veidos - te tas bija, te pēkšņi izbeidzās un vairs arī neatsākās," Uldis stāsta un piebilst, ka Jāņa Streiča "Cilvēka bērns" gan tika laimīgā kārtā pabeigta un, ja filmā ir kāds kadrs, kurā asums nav īsti labs, tad tā esot viņa vaina.
Pēc filmas "Janvāris" noskatīšanās Uldis atzīst: "Ir riskanti taisīt filmas par notikumiem, kurus daudzi vēl atceras. Kolīdz skaties, kā to laiku interpretējis kāds cits, tad gribas teikt, kā tā vis nebija. Tā tas ir, ka tiem, kas nodzīvojuši ilgāk kā citi, vienmēr zināms vairāk nekā vajadzētu. Tādēļ vieglāk ir taisīt filma un rakstīt grāmatas par laikiem, kurus neatceras pilnīgi neviens. Noskatoties filmu man bija sajūta līdzīga tai, ko sevī nesu par to laiku, diezgan precīzi un trāpīgi, arī romantikas klātbūtne."
Ceļojums laikā. 1991. gada janvāris
1991. gada janvāris bija mēnesis, ko paaudzes, kas to piedzīvoja, vienmēr atceras un stāsta tālāk. Viņi var šo laiku izstāstīt mēnešos, nedēļās vai stundās.
Rīgā OMON kaujinieki 2. janvārī ieņēma Preses namu, paralizējot preses izdevumu iznākšanu. 7. janvārī pēc Mihaila Gorbačova rīkojuma Dmitrijs Jazovs izdeva pavēli nosūtīt uz Latviju, Lietuvu un Igauniju desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. TV Rīga tajā janvāra nedēļās raidīja angļu valodas mācību raidījumu "English for you" 26. nodarbību "What's the date?", bet 1. Vissavienības programma seriālu "Astoņkājis-4". 90. gadu sākums bija "pagrieziena punkts" Latvijas vēsturē, kad notika pieaugšanas stāsts tiem, kuri tolaik bija skolēni, studenti un kuri dažādās formās veido šodienas Latviju.
Viestura Kairiša jaunā spēlfilma "Janvāris" ir personisks režisora Viestura Kairiša stāsts, kuram tolaik bija 19 gadi un kurš saka, ka savas filmas varoņus pazīst, pat ja tie ir izdomāti. Viņš saka - filma ir par sākumu, par gada pirmo mēnesi, kad mēs visi izvēlējāmies brīvību.
"Janvāris" ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija 1991. gada barikāžu laikā par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.
Filmu kinoteātros visā Latvijā rāda kopš 11. novembra.
