Foto: Kadrs no video
Valsts svētku mēnesī novembrī uz lielajiem ekrāniem nonākusi režisora Viestura Kairiša jaunā filma "Janvāris" – jauna kinematogrāfista pieaugšanas stāsts Latvijas valstij tik būtiskajā 1991. gada janvārī. Gaidot filmu un svinot Latvijas valsts neatkarību, piedāvājam barikāžu laika aculiecinieku stāstus no tiem, kuri saka - filma "Janvāris" ir par viņiem. Jo vēsture pastāv ne tika vēstures monogrāfijās, bet arī tās atstāstā, bet stāsti palīdz "aizceļot laikā" – tajā dzīvē, kas notika pirms 30 gadiem un par kuru šie cilvēki stāsta šo stāstus tālāk saviem bērniem. Astotajā sērijā – žurnālists, scenārists un režisora Viestura Kairiša jaunības draugs Kaspars Odiņš.

"Precīzi uzburta noskaņa, tukšums, pelēcība, un tā brīvības sajūta"


90. gadu sākumā viņi bijuši trīs draugi – Kaspars, Viesturs un Eduards –, kurus vienoja interese par kino. Visi trīs tolaik studējuši LU Filoloģijas fakultātē. "Satikāmies nejauši fakultātes trepēs un ātri atradām kopīgas intereses, sākām satikties, meklēt filmas, skatīties tās," atceras Kaspars. "Bijām aizrāvušies ar Eiropas klasiku – Godārs, Trifo, Fasbinders, Venderss, aizrāva arī krievu neatkarīgais kino, kazahu, čehu jaunais vilnis, interesējāmies par literatūru, un līdz ar to bija, par ko runāt un daudz ko skatīties," stāsta Kaspars Odiņš.

Filma pieteikta kā vēsturiski autobiogrāfiska ekskursija 1991. gada barikāžu laikā, kas vēsta par jauniem kinematogrāfistiem. Un Viesturs Kairišs vairākkārt norādījis, ka tā nav autobiogrāfiska filma klasiskā izpratnē, bet drīzāk emocionāli autobiogrāfiska, un filmas varoņus viņš labi pazīst. Savukārt Kaspars Odiņš atzīst, ka, skatoties filmu "Janvāris", viņš sevi atpazinis vairākos filmas varoņos.
Pats Kaspars tolaik bija pārņemts ar fotografēšanu. Viņam bija fotoaparāts Zenit JT, varēja jau nopirkt Kodak filmiņas, par bargu naudu bija iegūta grāmata "Ķīmija fotolaboratorijās". Viņš pats mājās uz aptiekas svariem jauca ķimikālijas, attīstīja fotofilmu, eksperimentēja.

"Filmā ir ļoti precīzi uzburta noskaņa, tukšums, pelēcība, mazāk cilvēku un mazāk mašīnu ielās. Un tā brīvības sajūta, kas bija mazliet mežonīga, un risks, kas arī bija tāds mežonīgs, neapdomāts – iet un filmēt omoniešus. Jā, mēs arī tā klīdām, un turpat blakus viņi bija," atceras Kaspars.

Ceļojums laikā. 1991. gada janvāris


1991. gada janvāris bija mēnesis, ko paaudzes, kas to piedzīvoja, vienmēr atceras un stāsta tālāk. Viņi var šo laiku izstāstīt mēnešos, nedēļās vai stundās.

Rīgā OMON kaujinieki 2. janvārī ieņēma Preses namu, paralizējot preses izdevumu iznākšanu. 7. janvārī pēc Mihaila Gorbačova rīkojuma Dmitrijs Jazovs izdeva pavēli nosūtīt uz Latviju, Lietuvu un Igauniju desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. TV Rīga tajā janvāra nedēļās raidīja angļu valodas mācību raidījumu "English for you" 26. nodarbību "What's the date?", bet 1. Vissavienības programma seriālu "Astoņkājis-4". 90. gadu sākums bija "pagrieziena punkts" Latvijas vēsturē, kad notika pieaugšanas stāsts tiem, kuri tolaik bija skolēni, studenti un kuri dažādās formās veido šodienas Latviju.

Viestura Kairiša jaunā spēlfilma "Janvāris" ir personisks režisora Viestura Kairiša stāsts, kuram tolaik bija 19 gadi un kurš saka, ka savas filmas varoņus pazīst, pat ja tie ir izdomāti. Viņš saka - filma ir par sākumu, par gada pirmo mēnesi, kad mēs visi izvēlējāmies brīvību.

"Janvāris" ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija 1991. gada barikāžu laikā par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.

Filmu kinoteātros visā Latvijā rāda kopš 11. novembra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!