Filma, ko aizliedza nacistu režīms. 'Rietumu frontē bez pārmaiņām' – 90
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pēc pasaules slavu ieguvušā vācu rakstnieka Ēriha Marijas Remarka romāna "Rietumu frontē bez pārmaiņām" motīviem veidotā Luisa Mailstouna skarbā 1. Pasaules kara filma saskārās ar nacistu cenzūru pēc pirmizrādes 1930. gada 21. novembrī. Kara šausmu attēlojums filmā bija tik satricinošs un reālistisks, ka neko tādu kino skatītāji vēl nebija piedzīvojuši.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ēriha Marijas Remarka 1929. gada janvāra beigās izdotais pretkara romāns par jaunā vācu studenta Paula Baumera ilūziju sabrukumu ierakumu kara gaitā un neizbēgamo bojāeju tobrīd bija kļuvis par visu laiku pārdotāko grāmatu vācu literatūrā. Romāns ātri tika iztulkots 26 valodās. Tikai Vācijā dažu mēnešu laikā tika pārdots teju pusmiljons eksemplāru.

Tomēr romāns par Pirmā pasaules kara šausmām nepavisam nepatika nacionālsociālistu partijas biedriem, kuri šajā laikā strauji tiecās nokļūt pie varas. Viņi izplatīja baumas, ka Remarks ir pieņēmis viltus uzvārdu un patiesībā viņu sauc Krāmers, ka viņš ir franču ebrejs un nemaz nav karojis Pirmajā pasaules karā.

Filma, ko aizliedza nacistu režīms. 'Rietumu frontē bez pārmaiņām' – 90
Foto: Vida Press: Ērihs Marija Remarks ar kinostudijas "Universal" prezidentu Karlu Lemli 1930. gadā

Nākamajā gadā romānu ekranizēja Holivudā 35 gadus vecā Luisa Mailstouna režijā. Sākotnēji "Rietumu frontē bez pārmaiņām" izrādīšanai apstiprināja augstākā cenzoru padome, un filmas pirmizrāde notika 1930. gada decembrī "Mozartsaal" kinoteātrī Berlīnē. To apmeklēja intelektuāļi, slavenības un citi ievērojami cilvēki. Liberālais laikraksts "Vossische Zeitung" rakstīja, ka nekad iepriekš neviena filma nebija spējusi tik dziļi aizkustināt un šokēt publiku, kuri pēc seansa pameta zāli klusi un emocionāli satriekti.

Tomēr citā filmas seansā Nollendorfa laukumā piepeši situāciju savā kontrolē pārņēma nacistu grupējums, kas bija ielavījies publikā un pieprasīja, lai filmas demonstrēšana tiktu pārtraukta. Projektori tika izslēgti, un partijas Reihstāgā iekļuvušie biedri, kuriem bija parlamenta piešķirtā imunitāte, zālē izlaida peles un izsvieda smirdbumbas, lai izdzītu publiku.

Tas viss notika vēlākā partijas ideoloģiskā rupora Jozefa Gebelsa uzdevumā, kurš uzskatīja, ka filmas negatīvais skatījums uz karu ir pretrunā nacistu ideoloģijai. Turpmākie filmas seansi notika tikai stingrā policijas uzraudzībā, līdz 1930. gada decembrī cenzoru padome atsauca filmas izrādīšanas licenci. Vēlāk "Mozartsaal" kinoteātra ebreju izcelsmes pārvaldnieks Hanss Brodnics nokļuva nacistu uzmanības lokā un tika nogalināts gāzes kamerā Aušvicā 1944. gada septembrī.

Filma, ko aizliedza nacistu režīms. 'Rietumu frontē bez pārmaiņām' – 90
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Krievu-amerikāņu izcelsmes režisoram Luisam Mailstounam filmas tapšanai tika piešķirts tolaik ievērojams 1,2 miljonu ASV dolāru budžets. Mailstouns filmā izmantoja kustīgus kadrus, paralēlo montāžu un tādus skatpunktus, kas ļāva skatītājam nokļūt tieši darbības epicentrā. Nekad iepriekš neviena filma nebija tik ļoti pietuvinājusi skatītāju kara šausmu pieredzei. 1930. gadā Mailstouns saņēma divas "Oskara" balvas – par labāko filmu un labāko režiju.

Filmas starptautiskie panākumi bija tik lieli, ka tai pat izdevās apiet nacistu kultūrpolitikas modro uzraudzību. 1931. gadā Vācijas kinoteātros atsāka izrādīt pamatīgi cenzētu versiju, taču to drīkstēja skatīties tikai atsevišķas cilvēku grupas un tikai slēgtos pasākumos. 1933. gada janvārī Hitlera režīms iekļāva "Rietumu frontē bez pārmaiņām" pilnībā aizliegto filmu sarakstā.

Arī pēc Otrā pasaules kara beigām filma tika demonstrēta tikai saīsinātās versijās: kad 1952. gadā "Rietumu frontē bez pārmaiņām" atkal sāka izrādīt Vācijas kinoteātros, galvenās ainas no filmas tika apzināti izgrieztas. Tikai 1983. gadā vācu publika varēja noskatīties oriģinālo amerikāņu versiju televīzijā.

Jāatzīmē, ka Mailstouna filma tika cenzēta ne tikai Vācijā. Saīsinātas versijas tika izrādītas arī Austrijā un Francijā, un pat pašā ASV. Tomēr tas nespēja ietekmēt filmas māksliniecisko vērtību skatītāju un kritiķu acīs, un "Rietumu frontē bez pārmaiņām" joprojām tiek uzskatīta par vienu no 100 labākajām amerikāņu filmām vēsturē.

Filma, ko aizliedza nacistu režīms. 'Rietumu frontē bez pārmaiņām' – 90
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Tags

Ērihs Marija Remarks Rietumu frontē bez pārmaiņām
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form