Filmas apskats: Vai dancis pa trim sanāca?
Foto: Publicitātes attēli

Kinoteātrī "Splendid Palace" (joprojām nesaprotu, kādi melnie spēki neļauj atjaunot kinoteātra "Rīga" vēsturisko nosaukumu) 3.marta vakarā nav brīvu vietu. Publika raibu raibā - aktieri, režisori, žurnālisti, deputāti, pat kultūras ministre. Arī dažs vienkāršais skatītājs. Viņus visus vieno Notikuma gaidas. Kinorežisors Arvīds Krievs šajā vakarā rāda savu jauno filmu "Dancis pa trim".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nē, tā nav Rūdolfa Blaumaņa noveles "Dancis pa trim" ekranizācija (nebūtu jau par sliktu atkal kinoļaudīm ieskatīties šajos apcirkņos, bet tas jau ir cits stāsts). Filma ataino vienu no Otrā pasaules kara notikumiem tepat "tēva sētā". Galvenajā lomā - Mārtiņš Freimanis. Liktenis šai filmai ievelk ne tikai šo melno svītru. Pirmizrādi nepiedzīvo arī operators Dāvis Sīmanis un vēl divi epizodisko lomu tēlotāji. Klusuma brīdis. Vīri melnos uzvalkos uz skatuves nodzied leģionāru dziesmas. Uz skatuves kāpj filmas veidotāji. Tad vārds tiek dots Jānim Peteram (viņš ir filmas aizkadra tekstu autors), kurš skatītājiem nolasa "īso kursu" Latvijas jaunākajā vēsturē par tēmu "Kas ir kurelieši", filmas komponists Mārtiņš Brauns nospēlē filmas vadmotīvu, un sākas filma. Filma par jaunu cilvēku (lomā Mārtiņš Freimanis), kuram vārda tiešajā un pārnestajā nozīmē patīk rakties vēsturē. Viņa uzmanības lokā nonāk kāda vecmāmiņas arhīvā saglabājusies fotogrāfija, kurā redzams vācu oficieris. Viņš ir neticami līdzīgs pašam filmas varonim, un ar to sākas stāsts par kureliešiem - patriotiski noskaņotiem leģionāriem, kuri nevēlējās kalpot ne vāciešiem, ne krieviem. Viņu sapnis bija cīnīties par dzimteni kā Latvijas armijas karavīriem.

Tiktāl par vēsturi. Skatoties filmu, pēkšņi prātā ieskrien, iešaujas doma - filmas pirmizrādei izvēlēts ļoti labs laiks - tūlīt taču sāksies 16. marta "nemieri"! Eh, kā vajadzētu sarīkot vienu "slēgto seansu" Saeimas deputātiem! (Deputāts Kārlis Šadurskis ir atbrīvots, jo pirmizrādi noskatījās kopā ar tautu).

Filma nebūtu filma, ja uz vēsturisko notikumu fona netiktu izspēlēts kāds mīlas stāsts. Arī režisors A. Krievs ļaujas šim kārdinājumam, un šo nastu nest viņš uzkrauj aktrisei Kristīnei Nevarauskai. Varētu arī teikt "uztic", "atvēlē", bet šajā gadījumā aktrisei ir jāpārliecina skatītāji, ka tā nav mācību filma vidusskolēniem, bet traģisks mīlas stāsts, un tas nav viegls darbs. Bet no citas puses - kāpēc gan filmu nevarēja veidot kā labu mācību papildmateriālu skolēniem, lai labāk izzinātu Latvijas vēsturi? Starp citu, šo izglītojošo funkciju ļoti veiksmīgi pārtvērusi televīzija, kura pat izveidojusi jaunu žanru - vēsturisko notikumu rekonstrukcijas ar kino māksliniecisko līdzekļu palīdzību.

Ja tas tā būtu, tad nebūtu jālauž šķēpi par to, vai šī filma ir mākslas vērta, vai tā sniedz emocionālu pārdzīvojumu. Acīmredzot, Blaumaņa garam nebūs īpaši paticis tas, ka velti tiek valkāts viņa noveles nosaukums, jo, ja tā padomā - dancis pa trim jau pēc būtības ir nolemts neveiksmei.

Nešaubos, ka būs skatītāji, kuriem no sirds patiks smieklīgais feldfēbelis, kuru atveido jaunais mūziķis Kaža (Kārlis Būmeisters), jaunas meitenes cietīs līdzi vienam no filmas varoņiem, jo to spēlē latviešu popzvaigzne Lauris Reiniks, vecākās paaudzes skatītāji noteikti novērtēs Jura Bartkeviča atveidoto pulkveža tēlu, bet lielākā daļa noteikti gribēs vēlreiz tikties, kaut arī tikai uz ekrāna, ar Mārtiņu Freimani - aktieri ar talantu un godīgām acīm.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form