Fransuā Ozons atgriežas pie skatītājiem viegli almodovariskās tendencēs – gan filmas tematikā, gan arī Almodovaram tuvās autores Rūtas Rendelas stāsta adaptācijā. "Jaunā draudzene" ar Romēnu Durī un Anaīsu Demistjē galvenajās lomās apliecina režisora pelnīto vietu asprātīgo un mīlēto Eiropas kino režisoru pulkā.
Iesākumā stāsts šķiet gaužām vienkāršs – pēc draudzenes nāves Klēra apņemas pildīt solījumu pieskatīt nelaiķes vīru un mazo meitiņu – tomēr sarežģījums ātri vien iegūst apgriezienus, kad izrādās – atraitnim patīk.. ģērbties sieviešu drānās.
Un vēl mazlietiņ vēlāk izrādās, ka šāds pavērsiens, sev par lielu pārsteigumu, itin labi patīk arī pašai Klērai. Rezultāts ir daudzslāņains kino par tabu, iekāri, fantāzijām, sabiedrības aizspriedumiem, seksualitāti – savu un citu –, kas pasniegta asprātīgu, miniatūru joku mērcē.
Vīrieši, kuri pārģērbjas par sievietēm, kino nav nekas jauns – te jāatceras Billija Vaildera lieliskā "Džezā tikai meitenes" (amizanti, ka Romēna Durī sievišķīgais tēls pat vizuāli nedaudz atgādina Džeka Lemona Dafni), Bleika Edvardsa "Viktors, Viktorija" vai Robina Viljamsa iemiesošanos mūžīgajā auklē. Kāds brīvdomīgāks skatītājs, iespējams, atminēsies arī kinematogrāfa camp estētikas karognesēja Džona Votersa filmas.
Tomēr interesanti, ka lielākoties tās ir situāciju komēdijas bez tieksmes provocēt nopietnu diskusiju par sabiedrības aizspriedumiem un seksuālo identitāti. Arī tās, kas to dara, izmanto komiskos elementus, diskusiju pārvēršot nelielā jokā.
Tādēļ ir bauda vērot Ozona meistarīgo roku, kas, lai arī neatkāpjas no komiskā, tomēr neērtos un ļoti svarīgus jautājumus uzdod pavisam tieši, nekautrējoties mulsināt skatītāju (kautrīgums gan vispār nav Ozona jājamzirdziņš, kaut šajā filmā viņš pārsteidzošā kārtā ir visai piezemēts). Un, jo vairāk par šiem jautājumiem domā, jo mulsinošāki tie kļūst.
Vīrišķīgais, ar magnētisku, teju mačisku pievilcību apveltītais Romēns Durī filmā gluži neticamā kārtā pārtop Džekijas Kenedijas cienīgā dāmiņā, kas filigrāni tur šampanieša glāzi nevainojami manikirētajos pirkstos un ar slaidu žestu notrauš zīda lakatu no rūpīgi veidotās frizūras. Skatītāju daiļā dzimuma pusei atliek vien noelsties – skaudībā, protams.
"Jaunā draudzene" iepriecinās gan vieglākas komēdijas tīkotājus, gan arī tos, kas uz kino dodas pēc nopietna pārdomu materiāla – viss atkarīgs no skatītāja entuziasma un vēlmes iedziļināties. Savukārt Ozonam reti raksturīgais holivudiskā naratīva vieglums uz kino ļaus paņemt līdzi arī tos, kam citkārt no Eiropas kino ir bail.
____
Filmas "Jaunā draudzene" Latvijas pirmizrādi piedzīvos 19. novembrī plkst. 19 "Splendid Palace".
Biļetes uz ekskluzīvo seansu var iegādāties "Biļešu serviss" tīklā.
