"Baiļu robeža" labākās dokumentālās filmas balvu dala ar Pāvela Kostomarova, Aleksandra Rastorgujeva un Alekseja Pivovarova filmu "Termiņš" ("Срок"). Balvu pasniegšanas ceremonijā, par visvairāk apbalvoto filmu kļuva Andreja Zvjaginceva drāma "Leviatāna", kas plūca laurus sešās nominācijās (par labāko režiju un scenāriju, par labāko pirmā plāna sieviešu lomu, par labāko pirmā un otrā plāna vīriešu lomu, kā arī nominācijā par labāko filmu).
Īpašu Krievijas kritiķu atzinību un diplomu par stingro pozīciju un neatkarību saņēma dokumentālo filmu festivāls Artdocfest un tā dibinātājs, filmas "Baiļu robeža" kopproducents un kinodokumentālists Vitālijs Manskis, kura atšķirīgā nostāja Ukrainas konflikta jautājumā, izraisīja Krievijas kultūras ministra Vladimira Medinska personīgu publisku atteikumu turpmākam Manska projektu finansējumam.
Filmas "Baiļu robeža" galveno varoņu lēmumi neatgriezeniski izmaina viņu dzīvi. Jigals Amīrs divdesmit sešu gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto.
Larisa - emigrante no Krievijas, četru bērnu māte - šķiras no sava vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzu gadu garumā filmas autori mēģina izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem - Hercs Franks – nepiedzīvo filmas pabeigšanu, paliekot uz mūžīgā dzīves, nāves un mīlestības noslēpuma sliekšņa...
Hercs Franks sāka uzņemt filmu pirms aptuveni desmit gadiem, vēlāk viņam pievienojās otra režisore Marija Kravčenko, kas arī filmu pēc Franka nāves pabeidza.
Filmu "Baiļu robeža" joprojām var noskatīties kinoteātrī "Splendid Palace".