Nedēļas izskaņā, 25. septembrī, pie skatītājiem nonāks režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas dokumentālā animācijas filma "Mans mīļākais karš". Ierosmi filmas stāstam režisore radusi pašas bērnībā un tajā redzamie tēli joprojām dzīvo autores atmiņās. Lai labāk sagatvotos filmai, sadarbībā ar tās veidotājiem piedāvajam iepazīties ar galvenajiem filmas varoņiem.
Kā iepriekš ziņots, jaunā dokumentālā animācijas filma "Mans mīļākais karš" vēsta par pieaugšanu Aukstā kara laikā. Filmas pamatā ir Ilzes Burkovskas-Jakobsenas atmiņas, spriedumi un fantāzijas, taču kinodarba pamatstruktūru veido patiesi vēsturiskie fakti. Filmā bez animācijas izmantotas ar dokumentālas liecības: televīzijas ziņu fragmenti, avīžu izgriezumi, fotogrāfijas.
Atgādinām, ka filma jau saņēmusi starptautisku novērtējumu – tai šā gada jūnijā tika piešķirta viena no galvenajām Eiropas vadošā animācijas filmu festivālā Ansī, Francijā (Festival international du film d'animation d'Annecy) balvām. Filma uzvarējusi festivāla pilnmetrāžas konkursa programmā "Contrechamp", kurā tiks izrādītas 10 pilnmetrāžas animācijas filmas no visas pasaules
Ilze
Pieaugšana nekad nav viegla, taču laiks, kurā aug filmas galvenā varone Ilze, pavisam nav vienkāršs. Apkārt ir daudz skaļu melu un noklusētas patiesības, mājās runā vienu, bet skolā – citu. Meitene pamazām pati mācās saprast, kam tad viņa tic un, kā pašai aizstāvēt savas domas un uzskatus. Pieaugot Ilze saprot, ka ar savu enerģiju un darbošanos ir iespējams kaut ko mainīt. Filmā animētā Ilze ir attainota trīs vecuma posmos, un šo lomu ierunāja: Šarlote Kalna, Mare Eihe un Madara Bore.
Direktors
Saldus 2. vidusskolas stingrais un saimnieciskais vadītājs. Pēc specialitātes viņš ir fizikas skolotājs, taču tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir racionāls. Vismaz ideoloģiskā ziņā direktors ir mazliet mistiska persona. Skolniekiem īsti nav skaidrs, kāda tad ir viņa politiskā nostāja Atmodas laika sākumā. Lomu ierunājis Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš.
Ilga
Ilzes uzticamā draudzene kopš skolas gaitu sākuma. Ilgai raksturīga drosme paust un aizstāvēt savu viedokli. To viņa dara skolā laikā, kad Latvija vēl nav neatkarīga valsts, un tam ir dramatiskas sekas. Filmā izmantoti arī dokumentālie kadri ar Ilgu – Ilze satiekas ar draudzeni un abas atceras skolas laika notikumus. Animēto varoni ierunājušas Marta Matīsa un Alise Danovska.
Skolotāja
Viņa ir komunistiskās partijas biedre, kura svēti tic padomju ideoloģijai. Kaismīga oratore. Skolotājai ir īsts talants uz bērnu iebiedēšanu – pie katras izdevības viņa stāsta par jauna kara iespējamību un rāda atomkara draudu pilnas filmas. Uz Ilzi šī skolotāja atstāj varenu iespaidu, kas galvenokārt izpaužas bailēs. Lomu ierunājusi aktrise Regīna Razuma.
Vectēvs
Ilzes mammas tēvs, zemnieks un gleznotājs. 1949. gadā tika tiesāts un izsūtīts uz Sibīriju, atgriezās mājās pēc Staļina nāves, bet nekad nelūdza amnestiju, jo nebija nekāda nozieguma, kuru nožēlot. Vectēvs turēja bites un ļoti mīlēja dabu, taču viņš bija bargs pret radinieku komunistiskajiem uzskatiem. Filmas veidotājiem – gan māksliniekiem, gan komponistam Kārlim Auzānam – diezgan ātri bija skaidrs, kādam jābūt vectēva tēlam. Lomu ierunājis aktieris Juris Kalniņš.
Mamma
Stipra sieviete, ideāliste, padomju sistēmas kulstīta, bet nesalauzta. Mammas amats Saldus rajona Lauksaimniecības pārvaldē saucās "pirmrindas pieredzes propagandas speciālists". Pie pirmās iespējas pārmaiņu laikos mamma pārcēlās saimniekot uz laukiem. Par viņu Ilze ir uzņēmusi arī dokumentālo filmu Bekons, sviests un mana mamma (2008). Ierunājusi Anete Ušča.
Tēvs
Ļoti enerģisks, vienmēr optimistiski noskaņots, mīl organizēt un vadīt. Sākumā tēvs strādā kā izpildu komitejas priekšsēdētājs Alsungā, tad viņš kļūst par zivjsaimniecības "Sātiņi" direktoru Saldū. Studē žurnālistiku neklātienē, un tas iedvesmo vēlāk Ilzi jau skolas laikā pievērsties rakstīšanai. Filmā redzamas arī tēva fotogrāfijas. Lomu ierunājis Aigars Apinis.
