Foto: "Neputns"
Izdevniecība "Neputns" laidusi klajā kinozinātnieces Ingas Pērkones grāmatu "Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino". Grāmata trīs cēlienos, sešās epizodēs, ar intermēdiju un ilustrācijām tapusi gandrīz desmit gadu garumā. Grāmatas dizainu veidojusi Anta Pence.

"Lasot pasaulē sarakstīto teorētisko literatūru par aktiera fenomenu kino, pakāpeniski kļuva skaidrs, ka šai tēmai un iespējamajiem skatpunktiem uz to faktiski nav robežu… Tāpēc šīs grāmatas mērķis nav monolīts un izsmeļošs pētījums par aktiermākslu Latvijas filmās, bet drīzāk rizomātiska, t. i., asamblāžas stila daudzveidīga un antihierarhiska tēmas "Kas ir aktrise/ aktieris un kā viņi parādās Latvijas kinomākslā" interpretācija," stāsta autore.

Grāmatas pirmajā cēlienā "Viss par aktiermākslu" pētītas tās latviešu filmas, kas stāsta stāstus par aktieriem – pasaules kino tas kļuvis par savdabīgu virsžanru ar kopīgām vizuālām zīmēm, līdzīgiem raksturiem un sižeta līnijām.

Otrais cēliens "Histrionu mistērijas" sniedz vēsturisku apskatu par kinoaktieru izglītību Latvijā, arī par pirmajiem augstskolā speciāli izglītotajiem kino aktieriem Astrīdu Gulbi un Tālivaldi Āboliņu. Pavisam jaunās un senāk uzņemtās latviešu filmās analizētas aktierspēles un filmu uzbūves īpatnības melodrāmas, komēdijas un atsvešinājuma modalitātēs.

Intermēdija "Malvas plecs" veltīta aktrisei Dzidrai Ritenbergai, kurai piešķirtais Volpi kauss – Venēcijas kinofestivāla galvenā balva ir, iespējams, augstākais apbalvojums, ko jebkad saņēmusi latviešu izcelsmes kino aktrise vai aktieris.

Trešajā cēlienā "Vīrietis kā izrāde" pētīts dzimumu samērs kino profesijās Latvijā un izdomātajos ekrāna tēlos, raksturoti aktieri un filmveides paņēmieni, ar kuriem uz ekrāna konstruēti vīrišķības simboli.

"Inga Pērkone spēj objektīvas zināšanas un subjektīvo aizrautību transformēt ikvienam kino interesentam saprotamā valodā, aizvest lasītāju līdzi Latvijas kino maz apspriestās aizkulisēs un izvest prožektoru gaismā gan tos aktierus, kuri ir likuši pamatu Latvijas kinovēsturei, gan tos, kuri ir pārņēmuši stafeti un latviešu kino ieveduši jaunajā simtgadē," raksta teātra zinātniece un Latvijas Nacionālā teātra literārās daļas vadītāja Dr. art. Ieva Struka.

Mākslas zinātņu doktore Inga Pērkone ir Latvijas kultūras akadēmijas profesore, autore monogrāfijām "Kino Latvijā. 1920 – 1940", " Es varu tikai mīlēt… Sievietes tēls Latvijas filmās", "Tu, lielā vakara saule! Esejas par modernismu Latvijas filmās", "Latvijas pirmās filmas", zinātniskā redaktore un līdzautore grāmatai "Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!