Izrāda Latvijas dokumentālo filmu 'Ručs un Norie'  (2)

Kino kritiķi nosaukuši filmu par vienu no šā gada atmiņā paliekošākajiem latviešu dokumentālā kino notikumiem. Savukārt skatītāji ir sajūsmā un līdz asarām aizkustināti par sirsnību un pozitīvismu. Filmas pirmizrādē kājās stāvot nerima aplausi. Šobrīd sociālajos tīklos viens otru mudina filmu skatīties kopā gan lieliem, gan maziem un vēlas iekļaut filmu savās mājas labāko filmu kolekcijās.

Maijā un jūnijā krāšņo filmu demonstrē Rīgā. Nākamie tuvākie filmas seansi maijā būs arī sestdien, 23. maijā plkst. 12:30, svētdien 24.maijā plkst. 12:30, otrdien, 26.maijā plkst. 18:00 un trešdien, 27.maijā plkst. 16:30. Tuvāku informāciju par seansu laikiem var iegūt kinoteātra mājas lapā.

Filma "Ručs un Norie" ir stāsts par divu eksotisku pasauļu sastapšanos, kas uzšķiļ pārsteidzošu emocionālu un dvēselisku radniecību. Antropoloģijas maģistratūras studente Norie Tsuruta no Japānas ierodas Latvijā, lai pētītu un rakstītu savu maģistra darbu par suitu novadu. Te viņa satiek vienu no vecākajām suitu sievām Mariju Steimani, sauktu par Ruču, kura nezina ne vārda angliski, toties dzied. 

Norie iemācās latviešu valodu un dziesmas. Un antropoloģiskā interese pamazām pārvēršas patiesā gara tuvībā, kas neapdziest pat tad, kad Norie ir spiesta atgriezties Japānā. Turpmāk Latvija un Japāna ir saistītas ar neredzamu un ļoti personisku pavedienu – Ručs raizējas par Norie "tur, tālumā" un uztraucas par katru zemestrīci Japānā. Bet Norie sauc Ruču par savu Latvijas vecmāmiņu, vēlas atgriezties un savā dzimtenē iet uz futbola spēli latviešu tautastērpā un kopā ar draugiem sauc: "Sarauj, Latvija!".

Zanes Balčus recenzijā "Latvijas Avīze" raksta: "Nebaidos apgalvot, ka Ināras Kolmanes dokumentālā filma "Ručs un Norie" ir viens no šā gada atmiņā paliekošākajiem latviešu dokumentālā kino notikumiem. Japāņu studentes Nories un suitu sievas, iesauktas par Ruču, draudzība, pat dvēseļu radniecība, daudz atklāj par mūsu attieksmi pret tradīcijām, citu kultūru, ciešu draudzību, kas stāv pāri valodas un attāluma robežām."

Savukārt Kristīne Matīsa recenzijā laikrakstā "Kultūras Diena" atzīmē: "Inārai Kolmanei izdevies ieskatīties dziļāk un ieraudzīt vairāk. Varbūt banāli skan, bet šī filma uzskatāmi apliecina, ka pa īstam cilvēki saprotas un pievelkas ar sirdi, nevis valodu. Maz ticams, ka japāniete Norie, īpaši sākumā, kaut ko vispār saprot no Ruča runāšanas." Kino kritiķe uzsver arī mūzikas, skaņu režijas un aizkadra balss lomu, lai saprastu jaunās japānietes īpašo attieksmi pret Latviju un Ruču. 

Viņa raksta: "Vērojot absolūti patieso interesi, ar kādu Norie pārzīmē kladītē tautastērpa blūzi vai pieraksta dažādu piena produktu nosaukumus, rūgušpienu ieskaitot, mācās suitu dziesmu vārdus un apskata Ruča "visādos zīdenus" un "govskuņģus", neviļus jāsāk domāt – vai mēs redzam to pašu, ko viņa? Vai tomēr jānāk vienam cilvēkam no zemeslodes otras puses un jāpasaka mums, cik tas svarīgi?""

Filmas režisore Ināra Kolmane stāsta: "Filma ir kultūrvēsturisks un tai pat laikā mūsdienīgi aktuāls un vitāls stāsts, kurā Ruča dzīvi un gadsimtiem nosargātās Suitu un Latvijas tradīcijas cenšas izzināt, izprast un mācīties Norie, kura pārstāv citu paaudzi, atšķirīgu mentalitāti un kultūru. Notiek savstarpēja ieklausīšanos savā un otra cilvēka būtībā. Ne mazāk saistošas un interesantas ir filmas epizodes, kas tapušas, sekojot Norie ikdienai Japānā."

Filmas režisores un scenārija autores Ināras Kolmanes filmas vienmēr ir gaidītas un plaši apmeklētas. Viņas iepriekšējās nesenās dokumentālās filmas "Pretrunīgā vēsture", "Mans vīrs Andrejs Saharovs" un pilnmetrāžas spēlfilma "MONA" izpelnījušās atzinību starptautiskos filmu festivālos, stāsta filmas pārstāvji.

Filmas "Ručs un Norie" galvenais operators ir Andrejs Verhoustinskis, montāžas režisore Līga Pipare, muzikālo noformējumu veidojuši Pēteris Pāss, Mārtiņš Miļevskis un Rihards Kolmanis, skaņu režisori Jānis Juhņēvičs un Ilvars Veģis, izpildproducente Marta Romanova, producenti Jānis Juhņēvičs, Ināra Kolmane un Marta Romanova.