Kādu kino skatīsimies? Sadalīts finansējums topošajām latviešu filmām
Foto: Publicitātes foto. Maija Doveika un Aiks Karapetjans filmas "Pirmdzimtais" uzņemšanā

Nacionālais kino centrs šā gada filmu ražošanas konkursā ar 890 989 eiro atbalstījis trīs jaunu spēlfilmu veidošanu, 30. martā žurnālistiem pavēstīja konkursa žūrijas pārstāvis un režisors Pēteris Krilovs. Tāpat nauda piešķirta astoņiem jau ražošanā esošiem filmu projektiem 527 271 eiro apmērā, atvēlot finansējumu filmu ražošanai vai pabeigšanai, kā arī deviņām jaunām dokumentālajām filmām un piecām animācijas filmām.

Kā žurnālistiem akcentēja Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, nākamajos gados kino jomā tiks piedzīvota vēl līdz šim nebijusi noslodze, jo, pateicoties gan filmu programmai "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", gan ikgadējiem centra rīkotajiem finansējuma piešķiršanas konkursiem, 2018. gadā pie skatītājiem jānonāk vairākām spēlfilmām, dokumentālajām filmām un arī animācijas filmām. Labākajā gadījumā būs filmas, kas tiks pabeigtas arī 2017. gadā.

Hiperdrāma, patiess stāsts un groteska – jauno spēlfilmu ieceres

Lielākais finansiālais atbalsts – 400 989 eiro – piešķirts režisora Jevgēņija Paškēviča projektam "Ko zina klusā Gerda", kas top filmu studijā "Nida Film", bet 245 000 eiro piešķirti režisora Jura Kursieša topošajai filmai "Oļeg", kas tiek veidota studijā "Tasse Film", un Jura Poškus spēlfilmai "Saule spīd 24 stundas", kas top studijā "Fa Film".

Kā skaidroja Krilovs, no atbalstītajiem spēlfilmu projektiem, diviem finansējums būs nepieciešams arī nākamajā gadā, kad notiks filmu uzņemšana, bet Paškēviča spēlfilmu "Ko zina klusā Gerda" paredzēts filmēt jau šogad, bet nākamajā gadā šai filmai paredzēta montāža un apstrāde.

Kādu kino skatīsimies? Sadalīts finansējums topošajām latviešu filmām
Foto: LETA

Filma "Saule spīd 24 stundas" ir jau sen iecerēts scenārijs. Šī ir viena no tām filmām, kas Latvijai bija sen vajadzīga, uzskata Krilovs. Šajā filmā galvenais varonis, kuru atveido aktieris Andris Keišs, pārvērtē savu dzīvi un savas vērtības, beigās piedzīvojot metaforisku katarsi.

Juris Poškus spēlfilmu "Saule spīd 24 stundas" iecerējis kā hiperdrāmu, kura sākas kā reālisms, bet beidzas kā pasaka. Filma ir stāsts par cilvēku brīdī, kad viņš visu ir jau sasniedzis, taču tad viņam rodas jautājums par to, vai ar to viss beidzas un vai vairs nav iespējams neko sasniegt. Meklējot atbildes uz jautājumiem, galvenais varonis dodas uz Ziemeļpolu.

"Saule spīd 24 stundas" filmēšanas darbi plānoti Latvijā, Krievijā, Norvēģijā un arī Ziemeļpolā. Filmas darbība nosacīti sadalīta trīs daļās, no kurām viena notiek Latvijā, otra – Krievijas sādžā, bet trešā norisinās Ziemeļpolā. Pirmās divas filmas daļas iecerētas reālistiskas, bet pēdējā daļa vairāk ir iecerēta kā sapnis. Filmas veidotāji uzskata, ka ar viņu veidoto stāstu spēs identificēties diezgan plaša auditorija, jo sevis meklējumi un atbilžu meklēšana uz dažādiem jautājumiem ir pazīstama daudziem cilvēkiem.

Juris Kursietis paredzējis piedāvāt uz patiesu stāstu pamata veidotu filmu. Filmas "Oļegs" pamatā ir stāsts par 28 gadus vecu puisi, kurš, Latvijā dzīvojot, ir strādājis par miesnieku, bet ir iedzīvojies parādos, tādēļ viņš nolemj doties peļņā uz Briseli. Nonākot Briselē, viņš tiek pie darba gaļas fabrikā. Pēc kāda laika viņš secina, ka nonācis mafijas grupējuma gūstā.

Filma pēta identitātes meklējumus. "Oļegs" ir režisora nākamais solis pēc kritiķu un skatītāju novērtētās filmas "Modris". Atšķirībā no iepriekšējās filmas, "Oļegs" ir jau sarežģītāka, arī vizuālais risinājums ir iespaidīgāks. Filmu iecerēts veidot piecās valodās.

Savukārt Paškēviča spēlfilmas projekts "Ko zina klusā Gerda" iecerēts kā groteski kaleidoskopisks stāsts. Šī filma vēstīs par kādas īpašas pansijas iemītniekiem.

Kādu kino skatīsimies? Sadalīts finansējums topošajām latviešu filmām
Foto: F64 Jevgēņijs Paškevičs

Uz finansējumu spēlfilmu konkursā pretendēja arī režisores Lailas Pakalniņas spēlfilmas projekts "Pasaka", Viestura Kairiša projekts "Pilsēta pie upes", Konstantina Kovalova un Ināras Kolmanes projekts "Dzīvi apraktie", Māra Martinsona spēlfilmas projekts "Maģiskais kimono", Unas Celmas "Dzīve blakus" un jaunā režisora Jāņa Ābeles spēlfilmas projekts "Jelgava 94".

Jau topošās filmas. Lielākais finansējums Karapetjanam

No astoņiem jau ražošanā esošiem projektiem, kam kopumā piešķirts 527 271 eiro filmu ražošanai vai pabeigšanai, pie lielākā finansējuma – 196 000 eiro – ticis režisors Aiks Karapetjans ar spēlfilmu "Pirmdzimtais", kas top studijā "Lokomotīve", bet 106 000 eiro piešķirti animācijas filmai "Mans mīļākais karš", kuru studijā "Ego Media" veido režisore Ilze Burkovska-Jakobsena un Tronds Jakobsens.

Kādu kino skatīsimies? Sadalīts finansējums topošajām latviešu filmām
Foto: Publicitātes foto

Režisora Jāņa Norda spēlfilmai "Ar putām uz lūpām", kas top studijā "Tasse Film", piešķirti 73 900 eiro, 48 000 eiro novirzīti režisora Edmunda Jansona animācijas filmai "Bize un Neguļa", kas top studijā "Atom Art", 45 000 eiro tikuši režisora Nila Skapāna animācijas filmai "Brilles", kas tiek veidota studijā "Lokomotīve", bet pie 31 000 eiro atbalsta tikusi režisore Krista Burāne ar dokumentālo filmu "Pasaka par tukšo telpu", kas top "Vides filmu studijā".

Režisora Mārtiņa Grauda dokumentālajai filmai "Ceļš uz Akakori", kas tiek veidota studijā "Tanka", piešķirts 15 371 eiro, bet 12 000 eiro tikuši dokumentālajai filmai "Cilvēki no nekurienes", kuru studijā "Mistrus Media" veido režisori Jāks Kilmi un Gints Grūbe.

Jaunās dokumentālās un animācijas filmas

Nauda piešķirta arī deviņu jaunu dokumentālo filmu un piecu jaunu animācijas filmu ražošanai.

Lielākais finansējums – 45 000 eiro – piešķirti Dāvja Sīmaņa dokumentālās filmas "Mūris" ražošanas pirmajam posmam, 44 000 eiro atvēlēti Romualda Pipara filmas "Vēsture aiz kadra" ražošanas pirmajam posmam, savukārt 40 000 eiro novirzīti režisores Ievas Ozoliņas dokumentālās filmas "Dotais lielums: mana māte" ražošanas pirmajam posmam.

Kādu kino skatīsimies? Sadalīts finansējums topošajām latviešu filmām
Foto: LETA

Pie 36 670 eiro liela atbalsta tikusi režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma "Meklējot Tisē", finansējumu paredzot filmas pabeigšanai, bet pie 30 000 eiro liela atbalsta konkursā tikusi režisores Ineses Kļavas dokumentālā filma "Brisele" un Lailas Pakalniņas dokumentālā filma "Karote".

Režisora Ivara Zviedra dokumentālajai filmai "Valkātājs/Volkōtōjs" atvēlēs 21 150 eiro, 13 950 eiro filmas pabeigšanai piešķirti režisora Bruno Aščuka darbam "Vārpa-apsolītā zeme", bet 11 900 eiro filmas pabeigšanai piešķirti režisora Uģa Oltes darbam "Pusdievu spēle".

Piecu jaunu animāciju filmu ražošanai piešķirts 302 531 eiro. Trīs no konkursā atbalstītajām animācijas filmām finansējumu izmantos filmu pabeigšanai, bet diviem projektiem paredzēts ražošanas pirmais posms.

Lielākais finansiālais atbalsts – 150 000 eiro – sniegts režisora Reiņa Kalnaeļļa pilnmetrāžas animācijas filmas "Āboļrauša šūpuļdziesma" ražošanas pirmajam posmam, bet 55 000 eiro piešķirti Vladimira Leščova animācijas filmas "Elektriķa diena" ražošanas pirmajam posmam.

Konkursa rezultātā pie finansējuma tikuši divi filmu studijas "Animācijas brigāde" projekti – režisora Māra Brinkmaņa animācijas filmai "Vaikiki", kas vēsta par bēgļiem un neiecietību, piešķirti 50 408 eiro, bet Daces Rīdūzes "Ruksīša ceļojuma" animācijas filmai novirzīti 35 360 eiro.

Pie finansējuma animāciju filmu konkursā ticis arī jaunais režisors Gints Zilbalodis, kura veidotajai animācijas filmai "Oāze" piešķirti 11 763 eiro.

Kā ziņots, šā gada februārī noslēdzās projektu pieņemšana Kino centra izsludinātajā 2016. gada filmu ražošanas projektu konkursā ar mērķi atbalstīt pilnmetrāžas spēlfilmu un visu garumu animācijas un dokumentālo filmu ražošanu vai ražošanas pabeigšanu 2016.–2017.gadā. Konkursam tika iesniegti pavisam 44 projekti – 12 spēlfilmas, desmit animācijas filmas un 22 dokumentālās filmas.

Konkursa finansējums ir 2 054 922 eiro, no kura animācijas filmu projektiem ir pieejami 501 531 eiro jeb 52% no pieprasītā 958 017 eiro finansējuma, dokumentālo filmu projektiem pieejami 392 502 eiro, kas ir 48% no pieprasītā 815 664 eiro finansējuma, bet spēlfilmu projektiem pieejamais finansējums ir 1 160 889 eiro, kas ir 30% no pieprasītā 3 927 384 eiro finansējuma.

Animācijas filmu projektus vērtēja eksperti Anna Veilande-Kustikova, Bruno Aščuks un Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa, spēlfilmu projektus - Pēteris Krilovs, Atis Amoliņš un Nacionālā kino centra pārstāvis Uldis Dimiševskis, dokumentālo filmu projektus - Daira Āboliņa, Andris Gauja un Matīsa.

Jau otro gadu projektu vērtēšanā piedalījās arī īpaši pieaicināti sabiedrības pārstāvji, kas izteica viedokli par projektu aktualitāti un nozīmību Latvijas filmu skatītājiem. Šogad konkursā konsultatīvie pārstāvji ir Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore Gunta Sloga, sociālantropoloģe Aivita Putniņa, kinoblogere un Latvijas Kultūras akadēmijas studente Dārta Ceriņa, SIA "Forum Cinemas" Filmu izplatīšanas nodaļas vadītāja Ilze Roķe.

Tags

Jaunākās filmas Jevgēņijs Paškēvičs Juris Kursietis Juris Poškus Latvijai 100 Latvijas filmas Latvijas simtgadei Pēteris Krilovs

Comment Form