Viņš ir pārliecināts, ja Izglītības un zinātnes ministrija izstrādātu šādu programmu, tad iespējamo studentu interese būtu ļoti liela, jo arī darba tirgus pēc tam paveras ļoti plašs. Tas, ja cilvēks ir apguvis animāciju nenozīmē tikai to, ka viņš var būt animators, jo šādas zināšanas var pielietot arī daudzās citās nozarēs, piemēram, reklāmā.
Latvijā ir problēma, ka ne profesionālās izglītības iestādē, ne augstskolā netiek pasniegta animācija. Latvijas mākslas akadēmijā animācija ir tikai fakultatīva nodarbība, uz kurām var iet un arī neiet, kā arī no studentiem netiek prasītas nekādas ieskaites un kursa darbi.
"Es domāju, ka animāciju vajadzētu mācīt lietišķās mākslas vidusskolās, kur cilvēki pēc astotās vai devītās klases nolemj, par ko kļūt. Animācija jau arī nav tikai animācijas mākslinieks, tas sadalās daudzās profesijās, piemēram, viens var būt animators, bet nevar būt asistents un otrādi. Savukārt tie, kas taisa 3D animācijas, paši var būt nezīmē, taču viņiem ir jāiemācās animācijas pamati," sacīja Kalnaellis.
Filmu studija "Rija" ik pa laikam organizē kursus, kuros izraugās cilvēkus, kuri prot zīmēt. Kursi tiek rīkoti tad, kad ir jūtams, ka sāk trūkt animatoru. Studijā animatori ar darbu tiek nodrošināti, kad ir kāds projekts, tādēļ ir cilvēki, kuri beigās izvēlas strādāt citur, piemēram, reklāmas biznesā.
"Interese par kursiem ir pietiekami liela. Problēma ir tā, ka animatoriem visu laiku ir jābūt noslogotiem - viņiem katru dienu ir jāzīmē un jāskicē. Visi cilvēki grib regulāru darbu, bet ar tādu finansējumu, kādu valsts atvēl animācijai, tas ir neiespējami. Daudzi no mūsu animatoriem ir aizgājuši strādāt par zīmēšanas skolotājiem, jo skolā viņiem ir nodrošināts darbs un noteikts atalgojums," teica studijas "Rija" vadītājs, piebilstot, ka labākos animatorus cenšas nodarbināt visu laiku.
Viņš uzsvēra, ka arī animatoriem jāmācās visu savu dzīvi, jo jāskatās, kas notiek pasaulē, jāmācās jaunās tehnoloģijas, jo ir daudzas lietas, kuras pat nav jāzīmē, bet var izdarīt ar datoru.
"Arī mākslinieku, kas māk zīmēt kadrējumus, Latvijā ir ļoti maz, jo Latvijā nav komiksu tradīciju un komiksu domāšanas veids. Mākslinieki nav savas domas un rokas tā trenējuši, lai caur zīmējumu izstāstītu stāstu. Līdz ar to ir grūti atrast profesionāļus," vēstīja producents.
Tajā pat laikā viņš uzsvēra, ka savs labums tomēr ir arī tam, ka nav konkrētas vietas, kur apgūt animatora izglītību, jo apmācību laikā cilvēks netiek ielikts rāmjos. "Ejot uz festivāliem mums nav "štampu", kas ir citiem. Ja iziet kādu apmācību, tad cilvēks uzreiz zina, kā ir pareizi jāveido, un viņš vairs nepaļaujas uz savu intuīciju vai radošajām idejām. Aplūkojot animāciju filmas, lielākoties visām žesti ir līdzīgi, kas aizgūti no Volta Disneja," skaidroja Kalnaellis.
Pēc "Rijas" vadītāja teiktā, uz animāciju balstās daudzas lietas - gan kustība, gan arī telpa.