Daudzsēriju filma "Sarkanais mežs" ir pusē. Par aizkadra notikumiem, savu vēsturisko varoni Rūdolfu Silarāju un emocijām, ko rada pagātnes stāsti, stāsta Latvijas Nacionālā teātra direktors, aktieris Jānis Vimba.

Īstais Rūdolfs Silarājs piedzima Liepājas apriņķī 1914. gadā. Vācu okupācijas laikā kā mācībspēks strādāja Liepājas-Grobiņas aviācijas skolā un apmācīja aviācijas leģiona "Latvija" lidotājus. Vāciešiem atkāpjoties, evakuējās uz Vāciju un padevās Rietumu sabiedrotajiem. Vēlāk emigrēja uz Lielbritāniju, bet 1949. gadā uzsāka sadarbību ar britu izlūkdienestu SIS. Operācijas "Jungle" latviešu daļas vadītājs. Silarājs piedalījās izlūku vervēšanā un apmācībā. Kad operācija noslēdzās, 1956. gadā Silarājs no dienesta tika atvaļināts, un viņš emigrēja uz Kanādu, kur aizgāja mūžībā 1979. gadā.

Pie Jāņa Vimbas varonis atnāca ne caur informāciju par to, kāds viņš bijis kā cilvēks (tādas vienkārši nebija), bet caur kostīmu mākslinieces Evijas Džonsones radīto vizuālo tēlu.

Sarunā ar dokumentālās filmas "Sarkanais mežs. Aizkadri" veidotājiem, Jānis atzīst, ka viņa varonis mūsdienu cilvēks ir nedaudz nesaprotams. "Kas viņš vispār ir par cilvēku, kā viņš spēj eksistēt... Vai viņš vispār ēd, guļ?" par pirmajām pārdomām par Rūdolfu Silarāju stāsta Jānis. Par Silarāja privāto dzīvi nebija nekādas informācijas, nebija zināms, kāda bija viņa personība – to visu nācās secināt no arhīvu materiāliem. Tomēr, kad filmēšana jau lēnām tuvojās noslēgumam, ar uzņemšanas komandu sazinājās Silarāja radiniece. "Izrādījās, ka viņam ir arī personiskā dzīve, jo nekur līdz tam periodam, kad mēs filmējām, nekā tāda vienkārši nebija," atklāj Jānis.

Diskutablā personība lika meklēt kompromisus arī uzņemšanas komandai, jo stereotipi nav tik viegli pārvarami. "Mums bija pāris strīdi tieši par tām mazajām lietām, par personiskajām lietām, jo man šķita, ka šāda tipa vīrieši, viņi ir tomēr tādi ļoti, ļoti vīrišķīgi, viņiem ir kaut kur jāpierāda savu vīrišķību arī pretējam dzimumam," atzīst aktieris, "bet nu par to mēs ilgi strīdējāmies un sapratām, ka tas nav būtiski šajā seriālā. Ja pat viņš tāds ir bijis."

Publiskajā telpā izskanējuši arī negatīvi viedokļi par to, ka oriģinālā angliski vai krieviski ierunātie teksti nevis tulkoti subtitros, bet pārrunāti latviski. Tā ir sabiedriskās televīzijas īpatnība, kas noteikta likumā, toties aktieriem, lai nofilmētu ainas angliski, bija pamatīgi jāsaņemas. Jānis Vimba par ainām, kurās viņam jārunā angliski teic, ka uzņemšanas laukumā bija "no smiekliem līdz asarām" un brīžiem uzmācies arī kārtīgs izmisums: "Jā, bija gan smieklīgi, gan arī totāls izmisums... Ka viss – galva atsakās kaut ko ņemt ņemt. Pat elementāru loģiku – kad tev jāapsēžas, uz kuru tekstu, uz kuru jāceļas kājās. Viss! Tu vairs neko nesaproti! Tāds... Vienkārši tāds "aktieris kostīmā" paliek."

Turklāt filmēšanas dienās bija kārtīgi jāsarauj – jānofilmē septiņas astoņas epizodes. "Pretī runā arī tāds pats latvietis angliski, un nākamajā dienā atkal septiņas astoņas [epizodes], un tā nedēļa pēc kārtās un – uff! – Tas ir gana iespaidīgi pat latviešu valodā iemācīties šīs te epizodes, jo tev jau nav tā laika, kad to mācīties – katru dienu vienkārši esi laukumā, un tas tiešām pilna laika darbs – 12 stundas," stāsta Jānis.

Jāņa Vimbas varonis ir bezkompromisu cilvēks. Tādēļ vēl jo spilgtāk Jānis izjuta scenārija notikumu nopietnību, un "lielo lietu kārtošanas" veids viņam kā latvietim bija pārsteigums. "Tā arī droši vien tās lielās lietas tiek bīdītas, viņš spriež, "un mēs šeit nerunājam par diviem, trim cilvēkiem, bet par valstīm! Par miljonu cilvēku likteņiem. Bīda onkuļi. Sarunā. Apšmauc. Piekrāpj. Nopērk. Reizēm arī kaut ko godīgi izdara. Man, personīgi, ļoti daudz pārdomas raisīja tieši šīs epizodes, kas MI6 notika."

Jānis Vimba atzīst – vēsturiskais laika periods, kas atveidots "Sarkanajā mežā", viņam vienmēr ir izraisījis "kaut kādas cilvēciskas sāpes". "Jocīgi laikam skan," viņš skumji smaida, "būtu taču daudz vienkāršāk, ja mēs visi būtu – latvieši vienā pusē un tie otri – lai kas tie arī būtu – otrā pusē. Šausmīgi vienkārši to nosaukt ir par brīvības cīņām, vai tur par neatkarības karu... Bet šādā situācijā – kurš bija pareizais, kurš bija nepareizais? Kurš ar it kā labiem mērķiem veidoja tieši pretēji – sliktas lietas. Lai gan bija pārliecināts, ka dara labas lietas...".

Jau ziņots, ka seriāla "Sarkanais mežs" notikumi risinās 1949. gadā, kad angļu izlūkdienests MI6 cenšas iegūt informāciju par situāciju Padomju Savienības okupētajā Baltijā. Vitolds kopā ar citiem latviešiem ikdienā strādā smagu darbu karjeros, bet Velta ir medmāsa hospitālī. Viņi sapņo doties uz ASV, krāj naudu, plāno kāzas un kārto nepieciešamos dokumentus, jo ASV rūpīgi atlasa emigrantus. Taču Vitolds izlemj piedalīties misijā dzimtenē, un cerība mainīt vēsturi, maina viņa dzīvi.

Seriāla režisors idejas autors – Normunds Pucis, scenārija autori – Ivo Briedis, Matīss Gricmanis, Armands Zvirbulis, režisors inscenētājs – Armands Zvirbulis. Galvenajā – bijušā leģionāra Vitolda Reķa – lomā iejuties jaunais aktieris Jēkabs Reinis, viņa līgavu Veltu atveido Agnese Cīrule.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!