Kino eksperte aicina Dzintaru nekaunēties no filmām, bet gan no tajās atspoguļotās realitātes  (165)

Dzintars šonedēļ Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdes kritizēja režisora Jura Poškus jauno filmu "Kolka Cool", jo filmā aktieri lamājas, dzer, grauž saulespuķu sēklas un dara daudz ko citu. Filma politiķim radījusi bažas, vai valsts finansējums tiek piešķirts tādām filmām, kas ir sabiedrības interesēm atbilstošas. Pēc šādiem izteikumiem Dzintars saņēma vispārēju kultūras jomā strādājošo nopēlumu par vēlmi kultūru izmantot ideoloģiskiem mērķiem.

Pitruka vēstulē skaidro, ka ilggadējs "iztikas minimuma" piešķīrums un valstiskās kultūrpolitikas trūkums kino ražošanā un izplatīšanā ir novedis pie tā, ka nācija atkal no jauna jāpieradina izprast un iemīlēt kādreiz tik populāro pašmājas mākslas žanru. Tikai tagad, pēc 20 gadu valsts politikas neesamības nacionālā kino izplatīšanā, lauku skatītāji palēnām atgriežoties pie latviešu filmu seansiem un ar interesi apspriež redzētās filmas, uzskatot tās par savējām.

"Skatītāji nereti neatšķir latviešu televīzijas seriālus no profesionālā, kino zālēm domātā kinematogrāfa un nepazīst nacionālos aktierus un režisorus, kuri nedarbojas tā dēvētajā populārajā žanrā. Joprojām saturiski un mākslinieciski augstvērtīgā līmenī veidotās dokumentālās filmas nesasniedz potenciālās auditorijas skolās, augstākajās mācību iestādēs un kultūras namos, jo nedarbojas valstiski politiska programma, ar kuras palīdzību varētu veicināt šādu filmu regulāru izrādīšanu, iekļaujot nacionālo kino izglītības un kultūras procesu apguves saturā," atzīmē kino eksperte.

"Nav jākaunas par filmu "Kolka Cool" vai "Ģimenes lietas" režisoru talantu atklāt uz ekrāna mūsu valsts sāpīgo un neglīto realitāti, bet jākaunas no pašas šīs realitātes un no mūsu provinciālās vēlmes izlikties labākiem un slēpt šo realitāti. To nemainīs tautiska cenzūra vai konjuktūras iespaidā tapuši patriotiski propagandas ekrāna darbi, kas uzņemti par to niecīgo naudu, kura atņemta autoriem ar spilgtu individuālu kino domāšanu un māksliniecisko stilistiku, bet to var mainīt valsts izsvērta un pārdomāta kompleksa rīcība, papildus veicinot nacionāli nozīmīgu kino darbu tapšanu un sekmējot diskusijas par filmās pieteiktajām tēmām," norāda eksperte.

Viņas vērtējumā, esošais filmu ražošanai paredzēto finanšu līdzekļu piešķīrums Nacionālajam kino centram ir klaji nepietiekams, lai ar to sasniegtu radošā darba iespējas jau atzītiem māksliniekiem, atbalstītu kino nozares jauno paaudzi, rastu iespēju veidot jebkādu kultūrpolitiku vai atsevišķi izceltu latvisko pašapziņu veicinošus darbus, kas latviešiem kā nācijai ir vitāli nepieciešami.

Kino eksperte aicina Dzintaru atbalstīt vēmi izveidot kino nozares nacionālā pasūtījuma fondu, kas konkursa kārtībā atbalstītu gan Latvijas vēsturei, kultūrai, izglītībai, zinātnei, politikai, dabai un šodienas sabiedriskajām norisēm veltītas filmas, gan arī šo filmu izplatīšanas iespēju visā Latvijā. Tāpat politiķis tiek mudināts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju risināt jautājumu par Latvijas kinofilmu regulāru iekļaušanu mācību satura apgūšanā.