Foto: RIA Novosti/Scanpix
Reaģējot uz to, ka 2014.gada valsts budžetam iesniegts priekšlikums atvēlēt 200 000 eiro spēlfilmas "Dvēseļu putenis" tapšanai, Latvijas kinoveidotāju vidē tapusi petīcija, aicinot ar parakstiem iestāties pret šo priekšlikumu.

Jau ziņots, ka Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija  nākamā gada valsts budžetam sākotnēji iesniedza priekšlikumu atvēlēt 1,335 miljonus eiro "Studija F.O.R.M.A." spēlfilmas "Dvēseļu putenis" ražošanas sagatavošanai un filmēšanas pirmajam posmam.

Tam nepieciešamo finansējumu deputāti rosināja pārdalīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tādējādi "Dvēseļu putenim" atvēlot teju tikpat lielu finansējumu, cik nākamā gada budžetā paredzēts visas filmu nozares finansēšanai, kam plānots piešķirt 1,545 miljonus eiro.

Pēc tam, kad bija izskanējuši pārmetumi, ka šāda naudas sadale ir klaji politiska un negodīga pret kino nozari kopumā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gatavojot 2014. gada valsts budžetu galīgajam lasījumam, nolēma spēlfilmas uzņemšanai paredzēt vien 200 000 eiro.

"(..) Latvijas valstiskums būtībā nodrošina arī mūsu nozares neatkarību, un arī otrādi – mūsu nozares neatkarība ir Latvijas valstiskuma apliecinājums. Tāpēc esam satraukti par vēlmi politizēt finansējuma sadali kino jomā, bet šāda procesa pretiniekus „norakstīt” kā skauģus un valsts ienaidniekus.

Mēs, protams, atbalstām valsts finansējuma piešķiršanu vēsturisku un Latvijai nozīmīgu literatūras darbu ekranizācijai. Konkrētā iniciatīva ir nepieciešama un apsveicama. Taču valsts finansējuma piešķiršanai jānotiek tikai tiesiskā un atklātā veidā, un ar vienādiem noteikumiem visiem kino jomā strādājošajiem, t.i., caur atklātu konkursu, ar skaidriem finansējuma piešķiršanas kritērijiem un procedūru, ar profesionālu un neatkarīgu vērtēšanas komisiju, skaidriem izpildes termiņiem un tā tālāk.

Mēs esam pret korupciju veicinošu valsts kino finansējuma piešķiršanu vienam konkrētam privātuzņēmumam. Piemēram, arī Latvijas Nacionālā Bibliotēka ir valstiski svarīgs projekts. Taču valsts finansējums tomēr netiek piešķirts bez atklāta konkursa kādai privātai būvfirmai, kas pieteikusies pie Saeimas deputātiem.

Tā ir morāli paradoksāla situācija, kad slēpjoties aiz vārdiem “patriotisms” un “Latvijas valstiskuma vērtības”, tiek vienlaicīgi izvēlēta finansēšanas procedūra, kas šīs vērtības apdraud un grauj (..)" teikts petīcijā.

Tāpat petīcijas autori uzsver, ka vienas politiskas partijas lēmums bez atklāta konkursa atbalstīt kādu konkrētu privātfirmu, ir solis atpakaļ Latvijas ceļā uz demokrātisku sabiedrību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!