Kino profesionāļi kritizē deputātus par šauru skatījumu uz nozares attīstību
Foto: stock.xchng

Viedoklis, ka galvenajam kritērijam finansējuma piešķiršanai Latvijas filmām jābūt filmas ieguldījumam patriotisma audzināšanā vai jaunās paaudzes izglītošanā, liecina par šauru skatījumu uz Latvijas filmu nozares attīstību, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra uzaicinātie filmu nozares pārstāvji.

Diskutējot par filmu nozares nākotni Latvijā, vairāki deputāti pauda viedokli, ka niecīgais valsts atbalsts būtu jāizmanto lietderīgāk, rūpīgāk izvērtējot filmas un to tēmas, kam tiek piešķirts valsts finansējums. Plašākās debates izraisīja režisora Kaspara Gobas filma "homo@lv", kas pēc nedēļas kā pirmā dokumentālā filma no Latvijas tiks demonstrēta Berlīnes kinofestivālā. Nacionālā kino centra (NKC) pārstāvji šo filmu arī uzdāvināja komisijas deputātiem.

Visemocionālāk par šo jautājumu izteicās komisijas locekle un bijusī kultūras ministre Inguna Rībena ("Vienotība"), kura pauda sašutumu, ka filmu nozares ekspertiem "homo@lv" tēma šķitusi svarīga un atbalstāma. Viņa gan atzina, ka Gobas filmu nav redzējusi, taču uzskata tajā iekļauto tēmu par tik mazsvarīgu uz kopējo problēmu fona, ka, visticamāk, to arī neskatīsies.

Rībena arī pauda bažas, vai "homo@lv" pamattēma - attieksme pret gejiem Latvijas sabiedrībā - tiešām būtu izceļama, domājot par Latvijas nākotni.

"Ja gribam iet uz demokrātisku un atklātu sabiedrību, par šīm lietām ir jārunā," atzina NKC vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga. Viņa pauda uzskatu, ka jābūt balansam starp dažādām tēmām, turklāt katru gadu tiek veidotas arī filmas, kas pozitīvi uzrunā sabiedrību, piemēram, pašlaik gatavošanā ir Aigara Graubas spēlfilma "Sapņu komanda 1935".

Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe piebilda, ka "homo@lv", kas kļuvusi par diskusijas karsto punktu filmas starptautisko panākumu dēļ, nav stāsts par gejiem, bet gan daudz plašāks Latvijas sabiedrības spogulis.

Tomēr arī Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība ""Visu Latvijai!"- TB/LNNK") norādīja, ka "dažādi augoņi jau no malu malām tiek rādīti" un rosināja vairāk koncentrēties uz filmām, kas vērstas uz patriotisma audzināšanu, vēstures sasniegumu atspoguļošanu.

Uz šiem ierosinājumiem visskarbāk reaģēja Grūbe, norādot, ka kino kā ideoloģijas propagandas ierocis ir tikai autoritārās un totalitārās valstīs, bet demokrātiskā valstī vienīgais kritērijs ir labs kino, nevis patriotisks vai vēsturisks kino. "Nevaram sākt darboties kā propagandas mašīna," piebilda Gailīte-Holmberga.

Dzintars precizēja, ka nevēlas sludināt totalitāru ideoloģiju, tomēr, ja tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda un tās ir maz, jādomā ne tikai par to, lai filma būtu laba, bet arī lai tā dotu labumu sabiedrībai.

"Ir skaisti, ka mākslinieki var taisīt to, par ko tajā brīdī sajūt vajadzību. Bet mēs šeit pārstāvam nodokļu maksātāju naudu, kuri ne vienmēr uzskata, ka valstij būtu jāatbalsta šādas intelektuālas rotaļas," turpināja Rībena. "Mūsu laikos mākslinieki iedomājas, ka var rotaļāties ar sabiedrības līdzekļiem!"

Deputāte ieslīga arī plašākā apcerējumā par sabiedrības vērtībām kopumā. "Lūgšanas pirms launaga bērnudārzā izrādās nevēlamas, bet pornogrāfisks plakāts pie Nacionālā teātra ir labi. Un tā ir Eiropa!" sašutusi bija Rībena. Viņa arī kritizēja Latvijas Cilvēktiesību centra vadītājas Ilzes Brands-Kehris atļaušanos norādīt, kādas cilvēktiesības būtu jāievēro attiecībā pret minoritātēm, bet aizmirst par trūkumā dzīvojošu Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesībām.

Viņas kolēģe Janīna Kursīte ("Vienotība") gan pūlējās ieviest samierniecisku garu, rosinot visus deputātus vispirms noskatīties NKC uzdāvinātās filmas un tad turpināt diskusiju jau ar labākām zināšanām par to saturu.

Source

BNS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form