Konkursu par Rīgas Filmu fonda līdzfinansējumu filmu projektiem izsludinās četras reizes gadā

Projektu izstrādātāji un pieteicēji strādā dinamiski, bet, ja konkurss uz finansējumu tiek izsludināts tikai reizi gadā, tas ir smagnējs process, jo ir diezgan ilgs gaidīšanas periods līdz naudas saņemšanai, skaidroja Radzevičs. Tāpēc pašvaldība nolēmusi iepirkuma konkursus rīkot reizi ceturksnī.

Rīgas Filmu fonds 2010.gadā izsludinātajā pirmajā iepirkuma konkursā atbalstījis trīs filmu projektus ar 214 515 latu līdzfinansējumu, 2011.gadā divos konkursos atbalsts par kopumā 486 568 latiem apstiprināts septiņiem projektiem. Arī šogad kopējais līdzfinansējums filmu projektiem plānots pērnā gada apmērā, taču līdzekļi tiks sadalīti vairākos piegājienos, reizi ceturksnī izsludinot projektu konkursu. Tuvākais pieteikšanās termiņš būs 1.marts. Pirmajā iepirkuma konkursā var pieteikt projektus, kuriem filmēšanu plānots pabeigt un iesniegt atskaites ziņojumu līdz 2012.gada 30.novembrim.

Izpilddirektors arī uzsvēra, ka Rīgas Filmu fonds ir atbalsts ne tikai ārvalstu biznesa pārstāvjiem. "Pēc mūsu nosacījumiem tas ir atbalsts vietējiem uzņēmējiem, jo šajās izmaksās ietilpst izmaksas, kas saistītas ar Latvijas kompānijām, - tehnikas īre, ēdināšana, izmitināšana un tamlīdzīgi," norādīja Radzevičs.

Rīgas filmu fondam izveidota mājaslapa "www.filmriga.lv", kurā trīs valodās - latviešu, angļu un krievu - jebkuram interesentam pieejama informācija par finansēšanas noteikumiem. "Esam paaugstinājuši līdzfinansējuma robežu līdz 20%, ja tieši Rīga pozicionēta kā stāsta notikuma vieta. Ja Rīgu izmanto vienkārši kā vietu filmēšanai, tad var saņemt 10% atbalstu," sacīja Radzevičs. Mājas lapā atrodami ieteikumi, kur meklēt labākās filmēšanas vietas un skaistākos skatus, kā arī norādītas institūcijas un kontaktpersonas, pie kurām vērsties pēc informācijas un dažādiem saskaņojumiem.

Nacionālā kino centra direktore Ilze Holmberga-Gailīte uzsvēra, ka ir ļoti apsveicami, ka Rīgā ir tāds fonds, jo "situācijā, kad mums ir mazāk nacionālā finansējuma, Rīgas filmu fonds palīdz nodarbināt mūsu profesionāļus".

"Baltic Pine Films" producente Kristele Pudāne savukārt norādīja, ka Rīgas Filmu fonds veicinājis interesi par kino Latvijā. "Pēc statistikas redzam, ka šī iecere strādā - ja pirmajā gadā bija tikai trīs projekti, tad pagājušajā gadā jau deviņi. Ārvalstu producentiem tas vienmēr ir ļoti būtiski, tāpēc tā ir iespēja piesaistīt nozīmīgus ārvalstu projektus, kas tiek filmēti Latvijā, izmantojot latviešu profesionāļos, parādot ekrānā mūsu Latvijas vietas, arhitektūru, nodarbināt mūsu māksliniekus, kas ir augstā līmenī, tādējādi pastarpināti veicinot ekonomiku, kas ir nozīmīgi gan pašvaldībai, gan sabiedrībai kopumā," sacīja Pudāne.

Par finansējuma piešķiršanu lemj speciāla komisija, kuru vada Radzevičs un kurā ir arī Rīgas domes Kultūras pārvaldes vadītāja Dzidra Šmita, kā arī deputāte Lita Beiris (V) un deputāts Ruslans Pankratovs (SC), kā arī Pašvaldības iepirkumu uzraudzības nodaļas vadītāja vietniece Una Skrastiņa un pašvaldības finanšu departamenta speciālists Uldis Rakstiņš. Radzevičs uzsvēra, ka, piešķirot finansējumu, tas netiek piešķirts automātiski, bet tiek izvērtēts arī tas, cik reāls ir pārējais finansējums. Producenti fonda naudu saņem tikai tad, kad filmēšana ir noslēgusies un tiek iesniegtas visas atskaites par izlietoto finansējumu.

Rīgas dome sadarbībā ar producentu asociāciju un Nacionālo kino centru popularizēs Rīgas Filmu fondu arī ārvalstīs, februārī piedaloties prezentācijas pasākumā Berlīnes starptautiskā kinofestivālā un vēlāk arī līdzīgā pasākumā Kannās.