Lolita Ritmanis intervijā Holivudas 'Deadline': 'Es piepildīju sapni par dalību episkā latviešu filmā'
Foto: Sanita Ieva Sparāne

Ietekmīgais Holivudas medijs "Deadline" 3. martā publicējis sarunu ar "Dvēseļu puteņa" komponisti Lolitu Ritmanis, kura par šīs filmas skaņu celiņu tikko saņēmusi ASV Komponistu un autoru apvienības balvu, tādējādi ievērojami palielinot iespēju iegūt "Oskara" balvas nomināciju labākās filmas mūzikas kategorijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sarunā ar "Deadline" autoru Metu Grobaru godalgotā latviešu izcelsmes komponiste atklāj, ka jau sen vēlējusies radīt mūziku episkai latviešu filmai ar pievilcīgu kinematogrāfiju, tāpēc ar prieku atsaukusies Dzintara Dreiberga piedāvājumam pirms sešiem gadiem.

"Jau no paša sākuma man bija skaidrs, ka viņš (Dzintars Dreibergs - red.) nevēlas mūziku, kas glorificē vardarbību un karu. Tai bija jāskan no galvenā varoņa Artūra skatpunkta." Ritmanis atminas, ka režisors vēlējies izvairīties no tradicionālās amerikāņu pieejas kara filmu ieskaņošanai, koncentrējoties uz varoņa iekšējām izjūtām, neraugoties uz to, ka mūzikas ieskaņošanā piedalījās liels skaits mūziķu un koris.

"Lielajās kauju ainās ir ļoti maz mūzikas. Tās tiek attēlotas gandrīz dokumentālā stilistikā, un mūzika tajās ieplūst kā komentārs vēlāk, kad mēs apzināmies straujo pāreju starp dzīvību un nāvi." Šāda pieeja prasījusi daudz darba un regulārus braucienus uz Latviju, lai tiktos ar Dreibergu un montāžas režisoru Gati Belogrudovu, taču tas ļāvis izveidot labu darbplūsmu, kuras pamatā bijusi savstarpējā sapratne par sasniedzamo mērķi.

Mets Grobars interesējas arī par kora izmantošanu mūzikas ierakstā, kas amerikāņu kino mūzikas tradīcijā nav ikdienišķa parādība, un Ritmanis atklāj savu mīlestību pret kormūziku un kora dziesmu lielo nozīmi latviešu kultūrā. Vēl viens izšķirīgs faktors bijis daudzie lieliskie latviešu kori: "Valsts akadēmiskais koris "Latvija" izpildīja savu partiju ar pirmo reizi bez sagatavošanās, un tas bija satriecoši skaisti un perfekti." Komponiste pilnībā pārrakstījusi beigu lūgšanu, iedvesmojoties no kora "Latvija" uzstāšanās kādā festivālā Toronto.

Lolita Ritmanis intervijā Holivudas 'Deadline': 'Es piepildīju sapni par dalību episkā latviešu filmā'
Foto: Sanita Ieva Sparāne

Lielākoties kora balsis izmantotas kopā ar orķestri, un izņēmums ir jau minētā lūgšana. Dreibergs apsvēris iespēju izmantot kādu vēsturisku dziesmu no filmas darbības laika, tomēr Ritmanis pierunājusi pamēģināt ko jaunu, aizgūstot tekstu no Grīna romāna. Režisors uzticējās komponistei, un rezultātā tika radīts iespaidīgais skaņdarbs beigu titriem.

Ritmanis atklāj, ka lielākais izaicinājums bija vēlme radīt vislabāko un atbilstošāko skanējumu, kas apmierinātu režisoru, tādēļ viņa ļoti gādājusi par to, lai Dzintars Dreibergs, kuram "Dvēseļu putenis" tomēr bija debijas pilnmetrāžas spēlfilma, nekautrētos pieprasīt nepieciešamās izmaiņas. "Kā komponiste Losandželosā aktīvi strādāju no 18 gadu vecuma, un šī filma piedāvāja man vērienīgu ainavu, ar neticami skaisti kinematogrāfiski tvertām ainām un poētisku pieeju. Tāpēc man tas bija sapņa piepildījums – rakstīt mūziku šādai filmai."

Komponiste iestājas par sieviešu komponistu biežāku iesaistīšanu Holivudas kino ražošanā un atzīst, ka iespēja radīt mūziku šāda līmeņa filmai komponistēm ir reti. "Es vēlējos rakstīt no visas sirds un radīt vislabāko filmas mūziku savā dzīvē. Emocionālajā un radošajā ziņā šī ir bijusi ārkārtīgi pateicīga pieredze, kādu novēlu daudzām savām kolēģēm, kurām bieži netiek dota izdevība rakstīt mūziku tik vērienīgiem darbiem."

Viņa pauž milzu prieku par iekļūšanu "Oskara" balvas nominantu "īsajā sarakstā" un uzskata, ka šo panākumu nav nesis tikai fakts, ka viņa ir sieviete. (Lolita Ritmanis ir vienīgā komponiste, kas iekļauta sarakstā – red.) "Lai arī maniem darbiem ir zināma atpazīstamība un bija reklāmas kampaņa, ar to nepietiktu, lai es iekļūtu īsajā sarakstā. Es domāju, ka cilvēkiem bija jānoklausās mūzika un jānoskatās filma. Es justos ļoti vīlusies, ja kāds teiktu: "Viņa tika tur iekšā tikai tāpēc, ka ir sieviete.""

Komponiste uzskata, ka sākusies virzība uz arvien lielāku sieviešu komponistu iesaisti kino mūzikas radīšanā – daudzas lieliskas komponistes sevi pierādījušas neatkarīgā kino scēnā tādos festivālos kā Sandensa un Tribeka, taču krietni mazāk piedalījušās liela budžeta filmās. "Es atminos, kā klausījos Džona Berija mūziku no filma "Prom no Āfrikas" un domāju, kā vēlētos kādu dienu rakstīt mūziku šādai filmai, ar vērienīgām ainavām un iespēju izpausties. Tas bija mans sapnis, taču tolaik sievietes nerakstīja mūziku šāda vēriena filmām. Uzskatu, ka mums ir daudz talantīgu sieviešu komponistu, kurām vienkārši jāsniedz iespēja." Ritmanis ir pateicīga ASV Kinoakadēmijai, kas tiecas uz lielāku daudzveidību un iekļaušanu, taču viss joprojām ir atkarīgs no režisoriem un producentiem.

Runājot par saviem nākotnes plāniem, Ritmanis atklāj, ka meklē jaunus izaicinājumus un labprāt piedalītos kāda blokbāstera vai seriāla tapšanā – galvenais, lai būtu labs stāsts. Un tai nav jābūt latviešu filmai, viņa gribētu piedalīties tieši Holivudas ražojumā. Vēlreiz jāatgādina, ka Lolita Ritmanis ir iekļuvusi arī nākamajā kārtā cīņā par "Oskara" balvas nomināciju mūzikas kategorijā, taču precīzs nominantu saraksts tiks izziņots 15. martā.

Vēsturiskās kara drāmas "Dvēseļu putenis" mūzikas ierakstā piedalījās diriģents Māris Sirmais un Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieki, kora menedžera Māra Ošleja vadībā. Filmai tika izveidots īpašs orķestris, kurā orķestra producents un Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts Edgars Saksons apvienoja mūziķus no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Nacionālās operas un baleta, kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas. Mūzikas ieraksts veikts Latvijas Radio 1. studijā Māra Briežkalna un skaņu režisora Vara Kurmiņa virsvadībā. Filmas mūzikas instrumentācijas autors ir Larijs Renčs no ASV, papildus instrumentāciju veicis Stīvens Rade (Steven Rade), savukārt mūzikas miksēšanu īstenoja amerikāņu producents un skaņu režisors Marks Matsons. Filmas skaņu režisors ir Aleksandrs Vaicahovskis.

Atgādinām, ka filma "Dvēseļu putenis" pirmizrādi piedzīvoja 2019. gada 8. novembrī. Tā skatītājus aizved 100 gadu senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos, lai cīnītos par brīvību. Galveno varoni filmā atveido Oto Brantevics no Turlavas. Filmas aktieru ansambli veido Vilis Daudziņš, Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, Raimonds Celms, Gatis Gāga.

"Dvēseļu putenis" šobrīd ir skatītākā pašmāju filma kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Filmas "Dvēseļu putenis" kino balvas "Oskars" mārketinga un sabiedrisko attiecību kampaņas sponsors ir veikals-noliktava "Depo", kampaņu atbalsta Nacionālais Kino centrs, Kultūras ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un palīdzīgu roku sniegusi Amerikas latviešu apvienība.

Filmas "Dvēseļu putenis" lielāko daļu izmaksu sedz valsts, savukārt trūkstošo finansējumu nodrošina filmas ģenerālsponsors - viens no Latvijas dzimtajiem zīmoliem veikals-noliktava "Depo", kā arī sponsors – Latvijas Mobilais telefons.

Tags

Dvēseļu putenis Lolita Ritmanis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form