Seksa attēlojums kino ir allaž aktuāla un diskutabla tēma. Neatkarīgi no tā, vai seksuāla rakstura saturs mums tiek sniegts tikai caur mājieniem, vai arī parādīts tiešā veidā, tas pamanās izraisīt gan nopēlumu, gan sajūsmu. Kopš kino pirmsākumiem 19. gs. beigās seksualitātes attēlošana ir uzturējusi nemitīgu robežu noteikšanas un pārkāpšanas procesu. Tiklīdz šķiet, ka uz ekrāna tālāk iet vairs nav iespējams, kino veidotāji atkal atrod jaunus veidus, kā mūs pārsteigt un nereti arī šokēt.

Droši vien katram no mums ir priekšstats par to, kas ir pornogrāfija, un pārliecība, ka spējam to atšķirt no cita veida satura. Pārfrāzējot kādu amerikāņu tiesnesi: mēs zinām, ka tā ir pornogrāfija, kad to redzam. Cita lieta, ja cilvēks piepeši sastopas ar šokējoši atklātām seksuālām ainām, skatoties kino, kas tiek pozicionēts kā mākslas darbs. Tas var radīt apjukumu un izsist no komforta zonas, piemēram, ja pārpildītā kinoteātrī skaties filmu, Kannu festivāla laureāti, un tās vidū režisors piedāvā "baudīt" teju desmit minūtes garu seksa ainu starp divām meitenēm. Vai filma, kas atceļojusi no tā paša festivāla, sākas ar ainu, kurā skatītāja sejā (kamerā) ejakulē galvenais varonis. Kādiem nolūkiem mākslas kino veidotāji riskē ar īstu seksa ainu iekļaušanu savos darbos?

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit