Foto: Publicitātes foto
Valentīna dienā, kad sveikti un svinēti tiek visi mīlētāji, iecienīta nodarbe ir laba un tematiski atbilstoša kino skatīšanās.

14. februārim īpaši piemērotas šķiet filmas par mīlestību, savukārt mīlestības pilsētas statuss jau izsenis ticis Francijas galvaspilsētai Parīzei.

Būdama gan ekonomiska, gan kulturāla metropole, Parīzei ir svarīga vieta kino vēsturē. Tāpat kā Ņujorka un Londona, Parīze ir klātesoša filmās no to pirmsākumiem – leģendārā pilsēta atklājas gan Žana Lika Godāra 1960. gada klasikā "À bout de souffle" ("Breathless"), gan jaunākos mākslas darbos, piemēram, 2006. gada "Paris, je t'aime" ("Parīze, es tevi mīlu") vai "Dans Paris".

Sveicot lasītājus Valentīna dienā, aicinām ielūkoties desmit aizkustinošās filmās, kurās būtiska arī norises vieta – Parīze.

Pēc deviņiem gadiem Parīzē – 'Before Sunset'

Režisors Ričards Linkleiters, kā uzsver ārvalstu kritiķi, izceļas ar spēju drosmīgi eksperimentēt ar visai tradicionāliem sižetiem. Par līdz šim augstāko režisora radošās karjeras sasniegumu uzskatāma filma "Boyhood" ("Zēna gadi"), kas tapa 12 gadus, taču arī Parīze un romantika uz lielā ekrāna ieguvusi jaunu veidolu Linkleitera skatījumā.Pirms "Boyhood", režisors līdzīgā veidā ļāvās dabiskajam laika plūdumam un radīja kino triloģiju "Before Sunrise", "Before Sunset" un "Before Midnight", katru filmējot ik pēc deviņiem gadiem, izvēloties kādu no skaistākajām Eiropas vietām. Sižets un galveno varoņu Džeses un Selīnas mīlas stāsts aizsākas Vīnē, pēc deviņiem gadiem turpinās Parīzē, bet triloģija noslēdzas vēl pēc deviņiem gadiem Grieķijā. 
Visās filmās galvenajās lomās – Ītans Houks un Žilī Delpī.Triloģijas otrajā daļā "Before Sunset" abi galvenie varoņi satiekas Parīzē. Viņi jau ir pieredzējuši trīsdesmitgadnieki, ne romantikas apdulluši jaunieši, kā pirmajā filmā. Viņu rīcībā ir pasaules romantiskākā pilsēta un pāris stundas, lai saprastu, ka viņi joprojām ir viens otram kā radīti.

Mūziklu klasika – 'An American in Paris'

Mūziklu "An American in Paris" ("Amerikānis Parīzē") Džordžs Gēršvins sarakstīja jau 1928. gadā, bet kino versija tam iznāca vairāk nekā 20 gadus vēlāk – 1951. gadā. Filmu-mūziklu veidoja režisors, līdzīga žanra kinodarbu meistars Vincente Minelli (Vincente Minnelli) ar Džīnu Kelliju, Lesliju Karonu un Oskaru Levantu galvenajās lomās. Šobrīd tas uzskatāms par žanra klasiku.Gēršvinu bija iedvesmojis romantiskajā pilsētā pavadītais laiks 20. gados, kas bija straujas attīstības un uzplaukuma periods. Filmas versijā darbība notiek pēc Otrā Pasaules kara, Džordža Gēršvina mūziku papildina viņa vecākā brāļa Airas Gēršvina (Ira Gershwin) teksti un Saula Čaplina kompozīcijas.Filmas centrā ir trīs draugi, kuri Parīzē pūlas atrast darbu. Sarežģījumi sākas brīdī, kad divi no viņiem iemīlas vienā sievietē. Mūziklā ir gan romantiski pārpratumi, gan mākslinieka dvēseles alkas, bezrūpība un dejas, un, lai gan liela daļa filmas Parīzes ainu filmētas dekorācijās, laikmeta un romantiskās pilsētas noskaņu tā parādā tieši tik cukuroti skaisti, cik sagaidām no mūzikliem.

Parīzes skaņu celiņš – 'Amélie'

Foto: Publicitātes foto

Viena no spilgtākajām jaunās tūkstošgades filmām, kas cieši saistīta ar Parīzi, ir Žana Pjēra Ženē slavenā "Amēlija" ("Le Fabuleux Destin d'Amélie Poulain"), kas spoži vizualizē dzīvesprieku un cilvēkmīlestību, kā arī krustām šķērsām izstaigā Parīzi.

Titulloma šajā filmā atnesa pasaules slavu franču aktrisei Odrijai Tatū. Viņas varone ir jauna parīziete, kura strādā kafejnīcā Monmartrā, bet dzīvo mazliet sapņu un mazliet brīnumu pasaulē, cenšoties apkārtējo cilvēku dzīves darīt labākas un skaistākas.

Īpašu lomu filmā spēlē arī Jana Tīrsena radītais skaņu celiņš, kas arī ārpus filmas dzīvo savu, Parīzes noskaņu pilnu dzīvi.

Kino valoda bez dialogiem – 'Le Cercle Rouge'

"Le Cercle Rouge", pazīstama arī ar anglisko nosaukumu "The Red Circle", ir viens no savdabīgākajiem kino darbiem. Spriedzes filmas ar amerikāņu gangsterkino iezīmēm ataino Parīzes kriminālo pusi, turklāt pusotru stundu garajā kinolentē neizskan neviens dialogs.Filmu 1970. gadā uzņēma režisors Žans Pjērs Melvils. Galvenajās lomās franču kino zieds – Alēns Delons, Andrē Burvils, Žans Marija Volontē un Īvs Montāns.Parīzes policijas iecirkņi, kriminālo aprindu tikšanās vietas un noziegumi pilsētas centrā. Izskatīgais Alēna Delona varonis ir zaglis, kurš nule iznācis no cietuma un atrod bijušo mīļoto kāda sava biedra guļamistabā.

Zēns un viņa uzticamais biedrs – 'Le ballon rouge'

Viena no slavenākajām īsfilmām pasaulē ir Albēra Lamorisa trīsdesmit piecas minūtes garā komēdija-fantāzija "Sarkanais balons".Lamorisa savā 1956. gada darbā vēsta par zēnu Parīzē, kurš kādu dienu atrod sarkanu un, kā šķiet, ar saprātu apveltītu balonu. Filmā izsekots zēna un balona turpmākajiem piedzīvojumiem Parīzes ielās, kurās zēnam nākas sadzīvot ne vien ar skolotājiem un vecākiem, bet arī citiem negantiem puikām, taču primāri "Sarkanais balons" ir stāsts par draudzību un mīlestību.Kā norādījuši kino zinātnieki, filmā meistarīgi lietoti vizuālās valodas līdzekļi, un lielākais īsfilmas spēks ir vienkāršība – tajā nav nekā lieka.Īsfilma saņēmusi vairākas kino godalgas, tostarp – "Oskaru" par labāko scenāriju.

Tracis Parīzē – 'Charade'

"Singing in the Rain" (1952), "Funny Face" (1957) un citu Holivudas klasiku režisora Stenlija Donena veltījums Parīzei bija 1963. gada filma "Šarāde" ("Charade").Filmas galvenās lomas spēlē sava laika zvaigznes Kerijs Grānts un Odrija Hepbērna. Hepbērna tēlo sievieti, kurai Parīzē cenšas sadzīt pēdas vairāki vīrieši, cenzdamies iegūt viņas bojāgājušā vīra zagto bagātību.Filmā asprātīgi savīta romantika, nodevība, pārsteigumi un detektīvu cienīge spriedze, turklāt visa darbība risinās uz daiļās Parīzes fona.

Tumšā romantika – 'Ultimo tango a Parigi'

Viena no zināmākajām dzejnieka, scenārista un režisora Bernardo Bertoluči filmām ir "Pēdējais tango Parīzē" ("Ultimo tango a Parigi", 1972), kas lielā mērā uzskatāma par daļu no tām filmām, kas popularizē Parīzi kā mīlnieku pilsētu.Savdabīgais un izaicinošais stāsts skatītājam atklāj slepenās attiecības starp pusmūža amerikāni un jaunu parīzieti.Galvenās lomas filmā spēlē leģendārais Marlons Brando un Marija Šneidere, kura filmas uzņemšanas laikā bijusi 19 gadus veca.Filma Brando nesa septīto nomināciju "Oskaram", savukārt Bertoluči – otro.

Jauni un iemīlējušies – 'Dreamers'

Šai sarakstā jāmin vēl viena Bertoluči filma – 2003. gada drāma "Sapņotāji" ("Dreamers") , kas bija nozīmīgs atspēriena punkts visiem trim galveno lomu atveidotājiem, kuri mūsdienās jau saucami par kinozvaigznēm – Evai Grīnai, Maiklam Pitam un Luijam Garelam.Filma vēsta par amerikāņu studentu, kurš 1960. gadu nogalē dodas uz Parīzi un sadraudzējas ar diviem bohēmiskiem jauniešiem – Izabellu un viņas brāli Teo. Kamēr aiz loga norisinās Parīzes studentu protesti un grautiņi, trijotne runā par kultūru, uzdzīvo un iepazīst viens otru tuvāk.Filma izceļas ne viena ar saistošu un brīžiem provokatīvu stāstu par mīlniekiem, bet arī ar spēju atsaukties uz visdažādākajiem darbiem no bagātā Parīzes un pasaules kultūrslāņa – no Milosas Veneras līdz slavenajam Godāra darbam "Bande à part" (1964).

Neparasta grauzēja stāsts – 'Ratatouille'

Parīze ir nozīmīga pilsēta ne vien romantiskā kino, bet arī citos žanros, piemēram, multfilmās. Spilgts piemērs ir 2007. gada "Ratatouille", kas vēsta par žurciņu-pavāru.Filmā mīlīgais dzivnieciņš iemanās kļūt par slavena restorāna virtuves darbinieku, pateicoties draudzībai ar kādu jaunu pavārmākslas iesācēju.Asprātīgā un aizraujošā animācijas filma ir ne vien baudāma ģimenes filma, bet arī elegants veltījums pasaulslavenajai Parīzes kulinārijai.Filma ieguva vairākus apbalvojumus, tostarp – vienu "Oskara" statueti kā "Labākā animācijas filma".Kā nozīmīgas animācijas filmas, kas saistās ar Parīzi, minamas arī "A Cat in Paris" (2010), "The Triplets of Belleville" (2003), "The Hunchback of Notre Dame" (1996) un citas.

Tikšanās ar pagātnes dižgariem – 'Midnight In Paris'

Pēdējo gadu laikā pasaulslavenais kinorežisors Vudijs Alens ir mērķtiecīgi veidojis filmas, kas katra konkrētā veidā piesaistīta kādai slavenai pilsētai. 2011. gadā tā bija Parīze ar filmu "Midnight in Paris".Šai kinolentē Alens uzbur stāstu par kādu nostalģijas māktu rakstnieku, kurš dodas uz Francijas galvaspilsētu un atklāj, ka pusnaktī, esot pie tūristu iemīļotā Panteona, iespējams ceļot pagātnē – tieši uz laiku, ko viņš savā prātā ir glorificiējis.Vudij Alena "Midnight in Paris" iespējams uztvert arī kā komentāru par mūsu priekšstatiem par mīlētāju pilsētu un tās vēsturi, jo, kā atklāj galvenais varonis, arī pagātnē rakstniekus mākusi nostaļģija, arī agrāk licies, ka "īstais dižums jau pagājis".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit