Foto: Vida Press
Vēl dzīves laikā viņu dēvēja par "amerikāņu bērnu mīļāko tēvoci" – tik spoži amerikāņu nācijas apziņā bija iesakņojies lādzīgā sapņotāja, ideālista, bērnu un dzīvnieku drauga un animācijas lielmeistara Volta Disneja tēls. Taču tas bija ideāltēls, kas atbilda realitātei tikpat lielā mērā, kā paša Disneja izlolotās pasaku filmas, naivie seriāli un gigantiskie atrakciju parki. Pēc Disneja nāves viens no daudzajiem biogrāfiem nodēvēja viņu par "Holivudas tumšo princi". Šodien, 5. decembrī, iespējams, vienai no visu laiku pretrunīgākajām 20. gadsimta personībām apritētu apaļi 120 gadi.

Volta Disneja stāsts ir hrestomātisks vēstījums par "amerikāņu sapņa" piepildīšanu un tam sekojošo ideālu sabrukumu un personīgo dēmonu uzvaru. Šādu iespaidu atstāj iepazīšanās ar Nīla Gablera grāmatu "Volts Disnejs: amerikāņu iztēles triumfs", kas iznāca 2006. gadā un kuras tapšanā autors pirmais no kuplā Disneja biogrāfu pulka varēja izmantot Disneja ģimenes arhīvus. Gablers norāda, ka neviena cita vēsturiskā personība nav atstājusi līdzvērtīgu ietekmi uz amerikāņu populāro kultūru.

1966. gadā, kad Volts Disnejs pameta šo pasauli, 240 miljoni cilvēku noskatījās kādu "Disney" filmu, 100 miljoni katru nedēļu skatījās "Disney" televīzijas pārraides, 80 miljoni izlasīja kādu "Disney" grāmatu, 50 miljoni noklausījās kādu "Disney" mūzikas ierakstu un 7 miljoni apmeklēja Disnejlendas parku. Disneja dzīves laikā ieņēmumi no studijas aktierfilmām bija sasnieguši gandrīz 300 miljonus ASV dolāru, un animācijas filmām – teju 100 miljonus dolāru, tolaik astronomiskas summas.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!