Džūlija Endrjūsa pasaulē nāca 1935. gadā Lielbritānijā. Savas dabiskās skatuves harizmas un brīnišķīgās balss dēļ tika pamanīta un sāka uzstāties sāka jau 12 gadu vecumā. 50. gados kā talantīga un jauna dziedošā aktrise viņa debitēja Brodvejā, Sendija Vilsona mūziklā "The Boy Friend", kam drīz sekoja galvenā – Elīzas Dūlitlas – loma populārajā mūziklā "My Fair Lady" ("Mana skaistā lēdija") skatuves versijā.
Tomēr 1964. gada "My Fair Lady" kinoekrāna adaptācijai režisors Džordžs Kjukors Elīzas lomai izvēlējās aktrisi Odriju Hepbērnu, kura jau bija guvusi lielu popularitāti ar lomām filmās "Roman Holiday" ("Romas brīvdienas", 1954), "War and Peace" ("Karš un miers", 1956), "Breakfast at Tiffany's" ("Brokastis pie Tifanija", 1961) un daudzās citās.
Taču šis pats 1964. gads atnesa Džūlijai Endrjūsai debiju uz lielā ekrāna, turklāt uzreiz ar vienu no karjeras spilgtākajām lomām, izcilo aukli Mēriju Popinsu, Disneja studijas tāda paša nosaukuma filmā.
Uz Mērijas Popinsas lomu esot pretendējušas tā brīža Holivudas zvaigznes Eindžela Lansberija, Merija Martina un Beta Deivisa. Taču viens no filmas mūzikas autoriem, Roberts Šermans, Eda Salivana šovā ievēroja mūziklu aktrisi Endrjūsu, kurai šī kļuva par liktenīgo debiju.
Zīmīgs fakts, ka filma "My Fair Lady" 1965. gada "Oskara" balvas ceremonijā saņēma astoņas zeltītās statuetes, tai skaitā kā gada labākā filma. Taču "Oskaru" kā labākā aktrise ieguva Džūlija Endrjūsa par savu Mēriju Popinsu. Savukārt Odrija Hepbērna togad balvai pat nebija nominēta.
.
Otro reizi "Oskara" balvai Džūlija Endrjūsa bija izvirzīta jau gadu vēlāk – turklāt atkal par bērnaukles lomu – šoreiz par Marijas fon Trapas atveidojumu filmā "The Sound of Music" (1965).
Marijas loma "Oskaru" aktrisei neatnesa, bet nedziestošu popularitāti gan. "The Sound of Music " ir viena no visu laiku veiksmīgākajām un ienesīgākajām filmām kino vēsturē, turklāt tās slava nav zudusi arī mūsdienās, ietekmējot gan izklaides, gan tūrisma, gan citas industrijas. 1966. gadā tā saņēma piecas "Oskara" balvas, arī kā gada labākā filma.
Sākumā aktrise no Marijas lomas gribējusi atteikties, jo tā bija vēl viena "neparastā, labā auklīte" burtiski uzreiz pēc Mērijas Popinsas lomas. Režisors Roberts Vaiss scenāriju uzskatīja par pārāk salkanu, bet aristokrātiskā atraitņa Georga fon Trapa lomas atveidotājs Kristofers Plammers ciest nevarēja šo darbu un tajā skanošās dziesmas. Viņš topošo filmu esot saucis par "Sound of Mucas" (Glotu, puņķu skaņas) un neslēpa, ka viņam ir jāiedzer, lai ik reizi filmēšanas laukumā varētu pārvarēt riebumu pret lomu. Pašai Džūlijai Endrjūsai īstas galvassāpes bijusi ģitāras spēlēšana – pirmkārt, viņa to neprata, otrkārt nespēja arī to iemācīties, jo gluži vienkārši nevarēja darīt vienlaikus divas lietas – spēlēt mūzikas instrumentu un dziedāt.
2015. gadā apritēja filmas "Sound of Music" 50. jubileja, ko ASV kinoakadēmija īpaši izcēla 2016. gada "Oskara" balvas ceremonijā. Filmas dziesmu popūriju īsi pirms labākā filmas skaņu celiņa "Oskara" pasniegšanas dziedāja popzvaigzne Lady Gaga, kurai uz skatuves priekšnesuma izskaņā ar stāvovācijām pievienojās arī pati filmas zvaigzne Džūlija Endrjūsa.
Vēl viena loma, par kuru Džūlija Endrjūsa ir tikusi nominēta "Oskara" balvai, ir darbs filmā – mūziklā "Victor/Victoria" ("Viktors/Viktorija", 1982). Aktrise filmā atveido dziedātāju, kurai, lai kļūstu par kabarē zvaigzni, ir jāizliekas par vīrieti.
Pēdējās desmitgadēs Džūlija Endrjūsa ierunājusi dažādas lomas populārās animācijas filmas, kā arī ir pazīstama kā karaliene Klarisa Renaldi romantiskajās komēdijās "The Princess Diaries" ("Princese pret pašas gribu", 2001) un "The Princess Diaries 2: Royal Engagement" ("Princese pret pašas gribu 2, 2004).
1997. gadā aktrisei tika izoperēts labdabīgs balss saišu audzējs un aktrise zaudēja savu četru oktāvu balsi. Tam sekoja depresija, kā arī tiesāšanās ar ārstiem. Lai gan dziedātājai daļēji balss ir atjaunojusies, viņa tik un tā dzied reti. Pirmā reize, kad aktrise atkal bija dzirdama dziedam, ir filma "Princese pret pašas gribu 2". Kā 2019. gadā intervijā "The Guardian" sacīja aktrise, dziedāšanas spējas zaudēšana ir viņas mūža lielākā vilšanās.
Karjeras laikā Džūlija Endrjūsa saņēmusi dažādus sava talanta apliecinājumus - no pagodinošiem tituliem līdz zeltītām statuetēm - gan "Oskara" balvu un vairākus "Zelta globusus", arī "Tony" balvas skatuves mākslā un "Grammy" gan par ierakstiem, gan mūža ieguldījumu mūzikas industrijā.
2019. gadā aktrise par spožu sniegumu visas karjeras laikā tika godināta Venēcijas kinofestivālā. "Šis "Zelta lauva" ir nopelnīts ar neparastu karjeru, kurā apbrīnojami sabalansēta popularitāte un mākslinieciskās ambīcijas, nekad pieļaujot kompromisus," pērn, pasniedzot apbalvojumu, sacīja Venēcijas kinofestivāla mākslinieciskais direktors Alberto Barbera.
