Nacionālā kino centra konkursā atbalstīti astoņi starptautiski kopražojumi
Foto: stock.xchng

Nacionālā kino centra (NKC) konkursā atbalstīti astoņi starptautiski kopražojumi, kuros Latvijas puse ir minoritārais jeb mazākuma kopproducents, informēja NKC pārstāve Kristīne Matīsa.

Lielākā summa - 46 000 eiro - atvēlēti animācijas filmai "Lote un pazudušie pūķi". Filmā, lai atklātu senu noslēpumu, Lote un viņas mazā māšele Rozija dodas meklēt senākos dzīvniekus pasaulē - pirmatnējos pūķus ugunsspļāvējus. Pēc piedzīvojumiem Lote un Rozija pūķus patiešām atrod, taču pārsteigumi ar to tikai sākas.

Filmas režisori ir igauņi Janno Poldmā un Heiki Ernits. Latvijas puses producents ir Vilnis Kalnaellis. Scenārija latviskās versijas autors ir Andris Akmentiņš, komponists - Renārs Kaupers, fonu māksliniece - Laima Puntule, skaņu režisors - Andris Barons. 36 minūtes no 72 minūtes ilgās filmas laika veido filmu studijas "Rija" animatoru komanda Latvijā.

Lietuvas un Latvijas kopražojums "Deadweight", kuras režisors Igns Miškinis, saņēmusi 25 000 eiro. Filmā attēlota maza Baltijas valsts, kurā jauns policists privātklīnikā apsargā komā gulošu pacientu, kurš tiek turēts aizdomās par dalību Otrā pasaules kara noziegumos. Ir Ziemassvētku vakars, un priekšnieki par jauno policistu aizmirsuši, bet viņš ir pārņemts ar dedzīgu vēlēšanos perfekti izpildīt savu pirmo darba uzdevumu, tāpēc situācija kļūst sprādzienbīstama.

No Latvijas filmu producē "Film Angels Productions" pārstāvis Jānis Kalējs. Filmas veidošanā strādā arī skaņu režisors Ernests Ansons, montāžas režisors Andris Grants un krāsu korekcijas speciālists Andrejs Rudzāts.

Visu trīs Baltijas valstu kopražojumam "Lomu spēles" konkursā atvēlēti 35 000 eiro. Filma stāsta par Annu un Juhanu. Viņi cer, ka, atpūšoties bagātu draugu jūrmalas mājā, izdosies uzlabot savas attiecības. Abi piedāvā naktsmājas vētras pārsteigtam pārim, kuri uzskata viņus par mājas īpašniekiem. Anna un Juhans pieķeras jaunajām lomām un uzsāk spēli, kas kļūst bīstama.

Filmas režisors ir Vallo Toomla, Latvijas puses producents ir Roberts Vinovskis. Filmas scenārija līdzautors ir Andris Feldmanis. Tās tapšanā strādājis arī komponists Andris Dzenītis, bet mūzikas ierakstu ar Latvijas mūziķiem un krāsu korekciju veicis Rudzāts.

Otrs Baltijas valstu kopražojums "Senekas diena" atbalstīts ar 25 000 eiro. Filma stāsta par 1989.gadu Viļņā. Trīs 18 gadus veci draugi nodibina rokgrupu un Senekas brālību ar moto, kuru tie piedēvē filozofam Senekam: "Dzīvo katru dienu tā, it kā tā būtu pēdējā". Viens no draugiem, Simons, iemīlas labākā drauga meitenē, tomēr apspiež savas jūtas. Brālība izjūk laikā, kad visa tauta sadodas rokās, izveidojot Baltijas ceļu. Filma šķetina arī notikumus, kas risinās draugu dzīvēs 25 gadus pēc Baltijas ceļa.

Filmas režisors ir Kristijons Vildžuns. No Latvijas filmas veidošanā iesaistījies producents Vinovskis. Arī filmas krāsu korekciju veic latvietis Rudzāts, bet māsteringu - Pēteris Sudakovs. Filmā piedalās arī latviešu operatora grupa. Latvijā tiek veikts arī filmas grafiskais noformējums.

33 000 eiro konkursā atvēlēti Grieķijas, Francijas un Latvijas kopražojumam "Vīruss". Filmā 40 gadus vecais Petrs un 30 gadus vecā Anna no Atēnām pārcēlušies uz industriālu pilsētu ziemeļos, kur Petrs, ievērojams vides inženieris, racionāls un nosvērts cilvēks, iesaistījies inovatīvā smagās rūpniecības uzņēmuma izveides projektā. Negaidīts pavērsiens notiek, kad Anna paliek stāvoklī, jo abi zina, ka Petrs nevar būt gaidāmā bērna tēvs. Pāra attiecību krīzes kulminācijas punkts ir nežēlīga ticības un racionālā prāta sadursme, bet veltīgā cīņa par jēgu pastāvīgi mainīgajā pasaulē kļūst par apsēstību.

Filmas režisors ir Angels Francs. Tās Latvijas puses producente ir Alise Ģelze no studijas "Tasse Film". Latviju filmas veidošanas procesā pārstāv arī mākslinieks Jurģis Krāsons, kostīmu māksliniece Līga Krāsone, grima mākslinieks un otrā plāna aktieri. Latvijā - Daugavpilī un Bolderājā - notikušas arī 36 filmēšanas dienas.

Konkursā ar 10 000 eiro atbalstīta arī Kanādas un Latvijas dokumentālā filma "Garu dziesmas dvēselē". Filma ir stāsts par ievērojamo Kanādas komponistu, Ventspilī dzimušo Imantu Ramiņu. Viņš vienlaikus pārstāv savu dzimto Latviju, no kurienes atvedis bagātīgas harmonijas un neatkārtojamas kormūzikas tekstūras, un savu "pieņemto dzimteni" Kanādu ar tās plašajām ainavām un celmlaužu garu.

Filmas režisors ir Jiri Bakala. Latvijas puses producents filmā ir Gints Grūbe. Latvijā paredzēta arhīvu un filmēšanas vietu izpēte, kā arī desmit filmēšanas dienas.

16 000 eiro konkursā atvēlēti Lietuvas, Latvijas, Itālijas, Beļģijas, Šveices un Īrijas kopražojuma dokumentālajai filmai "Gladiatori. Cita pasaule". Filma stāsta par velobraukšanu, konkrētāk par velobraukšanas sacensību ūdens nesējiem. Šādam liktenim esot lemti 99% velobraucēju. Šie "melnstrādnieki" nekad nevarēs aizvest mājās uzvarētāja kreklu no "Tour de France" vai "Giro d'Italia", viņu līgumos cīņa par uzvaru nav pat pieminēta. Ūdens nesēji jeb gregari cīnās ar nepanesamu karstumu, ledainu aukstumu, stāviem braucieniem kalnā un neiedomājamām sāpēm - tikai tāpēc, lai palīdzētu komandas līderim izcīnīt uzvaru.

Filmas režisors ir Arūns Matelis. Latvijas puses producents ir Uldis Cekulis. Filmas uzņemšanā piedalās arī līdzoperatori Ivars Zviedris un Valdis Celmiņš. Filmas montāžas režisors ir Gatis Belogrudovs, bet skaņu operators - Artis Dukaļskis. Krāsu korekcija veic Krišs Roziņš. Latvietis ir arī viens no filmas varoņiem - sporta ārsts Aldis Cīrulis.

Izraēlas, Vācijas un Latvijas dokumentālajai filmai "Operācija "Kāzas"" piešķirti 10 000 eiro. Filma stāsta par nozīmīgu 20.gadsimta pasaules vēstures epizodi, kas sākusies tieši Latvijā. 70.gados grupa jaunu, Rīgā dzimušu ebreju neredz citu iespēju, kā izlauzties ārpus "dzelzs priekškara" - viņi izplāno lidmašīnas aizdzīšanu, lai aizbēgtu no PSRS. VDK viņus arestē, diviem piespriež nāves sodu, pārējos notiesā uz ilgiem gadiem nometnēs. Taču šis notikums saceļ protestu vilni Rietumos, un PSRS starptautiska spiediena rezultātā sāk izsniegt atļaujas ebrejiem izceļot uz vēsturisko dzimteni Izraēlu. Filmas emocionālo spriegumu kāpina fakts, ka režisore Anata Zalmansone-Kuzņecova ir divu grupas līderu meita, kas bērnībā apsolījusi vecākiem uzņemt filmu par šo stāstu.

Latvijas puses producents ir Guntis Trekteris. Filmas uzņemšanā piedalās līdzoperators Andrejs Verhoustinskis, komponists Kārlis Auzāns, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, skaņu operators Arvīds Ceļmalis. Krāsu korekciju veic Roziņš. Septiņas filmēšanas dienas paredzētas Latvijā.

Kā stāstīja NKC pārstāve, starptautiski kopražojumi mūsdienu Eiropā ir perspektīvākais filmu ražošanas ceļš, kas ļauj apvienot vairāku valstu radošo potenciālu, finansiālās iespējas un arī sasniedzamo skatītāju auditoriju. NKC konkurss starptautisku minoritāro kopražojumu atbalstam tika izsludināts pirmoreiz, nosedzot svarīgu segmentu Latvijas filmu nozarē - tie ir nopietni starptautiski projekti, kuros Latvija piedalās ar nelielu finansiālo ieguldījumu, toties ar daudz lielāku radošo un tehnisko pienesumu, nekā tas iespējams ārvalstu projektos, kam Latvijas puse nodrošina ražošanas servisa pakalpojumus.

Konkursā pieejamais finansējums bija 200 000 eiro. Tajā tika iesniegti 12 projekti. Projektus vērtēja Atis Amoliņš, Dāvis Sīmanis, Bruno Aščuks un NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis.

Tags

Andris Dzenītis Dāvis Sīmanis Gints Grūbe Ivars Zviedris Renārs Kaupers Rija (filmu studija) Tour de France

Comment Form