Foto: Vida Press
1990. gada septembrī uz ASV kinoekrāniem nonāca Mārtina Skorsēzes filma "Goodfellas" ("Labie puiši"), kas izraisīja īstu apvērsumu gangsterfilmu žanrā, liekot daudziem skatītājiem un kritiķiem to pasludināt par lielāko žanra sasniegumu kopš leģendārā "The Godfather" ("Krusttēvs") triumfa 1972. gadā. Lai gan 30 gadi filmai ir visnotaļ cienījams vecums, arī šodien "Goodfellas" nav zaudējusi ne kripatu no sava autentiskā stāstījuma spēka, ko papildina teju neaptverami plašais Skorsēzes izmantoto kinematogrāfisko triku un paņēmienu arsenāls. Filmas ietekme uz kino pasauli bija tik grandioza, ka daudzi tās atdarinātāji šodien paši kļuvuši par klasiķiem, bet slavenais kinokritiķis Rodžers Īberts toreiz rakstīja: "Nav bijis labākas filmas par organizēto noziedzību – pat ne "Krusttēvs", lai gan šīs abas filmas īsti nevar salīdzināt."

Lai gan 30 gadi filmai ir visnotaļ cienījams vecums, arī šodien "Goodfellas" nav zaudējusi ne kripatu no sava autentiskā stāstījuma spēka, ko papildina teju neaptverami plašais Skorsēzes izmantoto kinematogrāfisko triku un paņēmienu arsenāls. Filmas ietekme uz kino pasauli bija tik grandioza, ka daudzi tās atdarinātāji šodien paši kļuvuši par klasiķiem, bet slavenais kinokritiķis Rodžers Īberts toreiz rakstīja: "Nav bijis labākas filmas par organizēto noziedzību – pat ne "Krusttēvs", lai gan šīs abas filmas īsti nevar salīdzināt."

"Goodfellas" centrā ir stāsts par īru–itāļu izcelsmes amerikāni Henriju Hilu (Rejs Liota), kurš jau pusaudža gados sāk piestrādāt pie vietējiem mafijas darboņiem un vēlāk kļūst par pilnvērtīgu itāļu mafijas "ierindnieku", kopā ar saviem draugiem – viltīgo un mantkārīgo Džimiju (Roberts de Niro) un nekontrolējamo psihopātu Tomiju (Džo Peši) – strādājot kapteiņa jeb kapo ("caporegime") Polija (Pols Sorvīno) pakļautībā. Filma ļauj skatītājiem izsekot Henrija privātajai dzīvei, tostarp laulībai ar Kārenu (Lorēna Brako), un noziedzīgajai darbībai laika periodā no 1955. līdz 1980. gadam, kad viņš tiek apcietināts un izvēlas iesaistīties FIB liecinieku aizsardzības programmā, nododot savus līdzgaitniekus. Tam visam pamatā ir reālā Henrija Hila dzīvesstāsts, ko rakstnieks Nikolass Piledži fiksēja dokumentālajā romānā "Wiseguy" ("Labais puisis"), kas iznāca 1985. gadā. Grāmata nejauši piesaistīja Mārtina Skorsēzes uzmanību, kurš to izrāva cauri vienā elpas vilcienā un nekavējoties sazinājās ar Piledži, lai piedāvātu sadarbību filmas veidošanā. "Es gaidīju šo grāmatu visu savu dzīvi," telefona sarunā esot teicis Skorsēze, uz ko rakstnieks nevilcinoties atbildējis: "Es gaidīju šo telefona zvanu visu savu dzīvi."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!