NKC piešķir finansējumu 14 jaunām latviešu filmām; taps trīs komēdijas
Foto: Publicitātes foto

Noslēdzies Nacionālā Kino centra izsludinātais 2019. gada jaunu filmu ražošanas konkurss, valsts atbalstu kopumā saņem 14 projekti – četras spēlfilmas, no kurām trīs būs komēdijas, četras animācijas filmas un sešas dokumentālās filmas, portālu "Delfi" informē Latvijas Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.

Filmu ražošanas projektu konkurss ir gada lielākais notikums Latvijas filmu nozares finansējuma apritē, galvenais starta punkts jaunu filmu uzņemšanas sākumam. Konkursā atbalsta pilnmetrāžas spēlfilmu un visu garumu animācijas un dokumentālo filmu ražošanu vai ražošanas pabeigšanu.

Konkursā atbalstīta četru jaunu pilnmetrāžas spēlfilmu ražošana, un trīs no tām ir komēdijas. Kā uzsver Matīsa, ekspertiem par izbrīnu šogad konkursā šis žanrs dominēja – astoņi no desmit iesniegtajiem projektiem tika pieteikti kā komēdijas tādā vai citādā stilistikā.

Ar skolas pusaudžu komēdiju "Tizlenes" pilnmetrāžas formātā debitēs režisore Marta Elīna Martinsone (producents Guntis Trekteris, studija Ego Media); ģimenes komēdiju "Circenīša Ziemassvētki" ar aktieri Vili Daudziņu galvenajā lomā uzņems režisors Aigars Grauba (producents Andrejs Ēķis, studija Platforma); absurda kino stilistikā strādās režisors Aiks Karapetjans, veidojot četru valstu kopražojumu "Pig'in'Pah" (producents Gints Grūbe, studija Mistrus Media). Vienīgais projekts ārpus komēdijas žanra būs psiholoģiska drāma "Mīlulis", ko veidos režisors Staņislavs Tokalovs (producentes Aija Bērziņa un Alise Ģelze, studija Tasse Film).

Vislielākais finansējums – 200 000 eiro katrai – piešķirts Aika Karapetjana un Staņislava Tokalova filmām. Karapetjana "Pig'in'Pah" tiek pieteikta kā absurda komēdija, kas sākas saldētu vistu cehā Anglijā, bet turpinās cūku fermā tālā Latvijas provincē. Filmas galvenā varoņa Gareta dzīvē viss cilvēciskais tiktāl sajaucas ar cūcisko, ka nav saprotams, vai laimīgas beigas maz iespējamas. Filma top kā kopražojuma darbs ar Somiju, Beļģiju un Krieviju.

Savukārt Tokalova "Mīlulis" vēstīs par cinisku tiesu izpildītāju Matīsu, kura draudzene Agate iet bojā negadījumā. Matīsa apgādībā paliek viņas meitiņa Stasija. Septiņus gadus vecajai meitenei tas ir daudz lielāks trieciens, nekā Matīsam, bet abi spiesti palikt kopā, kamēr atradīsies pazudušais Agates brālis. Kopā pavadītais laiks atstāj neizdzēšamas pēdas abos. Filma top kopražojumā ar Čehiju un Igauniju.

97 109 eiro filmēšanas pirmajam posmam piešķirts Martas Elīnas Martinsones pilnmetrāžas debijai "Tizlenes". Filmas darbība notiek 1999. gads, tuvojas Millenium svinības. Trīs 9. klases skolnieces Sarmīte, Sveta un Katrīna ir nolēmušas radikāli mainīt savu dzīvi un no klases apsmietākajām "tizlenēm" pārvērsties par populārākajām meitenēm. Iedvesmojoties no filmām un seriāliem, viņas nolemj, ka vienīgā iespēja to panākt ir – ierasties izlaidumā ar klases spicākajiem čaļiem.

Ceturtā spēlfilma, kas atbalstīta konkursā, ir Aigara Graubas "Circenīša Ziemassvētki" ar Vili Daudziņu galvenajā lomā. Tās filmēšanai un pabeigšanai piešķirti 85 000 eiro. Policista Ervīna Dambja ģimenē Ziemassvētki draud izvērsties par katastrofu, ģimenes skandāls jau visiem sabojājis noskaņojumu. Taču, ierodoties savā lauku mājā, visi sastop Ziemassvētku vecīti, kuru bērni Marta un Toms iesaista ģimenes glābšanas plānā. Neviens nemaz nenojauš, ka Ziemassvētku vecītis patiesībā ir Bruno Circenis, izbēdzis cietumnieks.

Animācijā atbalstīta četru projektu ražošana – jaunas filmas veidot sāks režisori Dace Rīdūze (studija Animācijas Brigāde), Nils Skapāns (Vides Filmu studija) un Edmunds Jansons (Atom Art), kurš paralēli vadīs darbu pie jaunu "Lupatiņu" sēriju uzņemšanas un pats veidos savu autoranimācijas īsfilmu.

Konkursā atbalstīta arī sešu dokumentālo filmu ražošana, savus projektus veidos režisori Askolds Saulītis, Ivars Zviedris, Vitālijs Manskis, Andis Mizišs un Signe Birkova.

No dokumentālistiem vislielākais finansējums – vairāk nekā 96 000 – piešķirts vecmeistara Ivara Selecka darbam "Zemnieki". Tā vēstīs par cilvēkiem, kuri pametuši pilsētas dzīvi un pārcēlušies uz laukiem. Pieciem ļoti dažādajiem filmas varoņiem ir katram savs stāsts, kāpēc un kā viņi dzīvo Latvijas laukos, savukārt Ivars Seleckis par lauku cilvēkiem veido jau ceturto filmu gandrīz 50 gadu laikā – kopš 1973. gada filmas "Apcirkņi".

2019. gada filmu ražošanas konkursa projektus vērtēja NKC ekspertu komisijas, kas šajā gadā izveidotas no jauna, jo iepriekšējo ekspertu pilnvaru laiks noslēdzies. Konkurss uz ekspertu vietām tika izsludināts gada sākumā, aicinot gan nozares nevalstiskās organizācijas izvirzīt savus kandidātus, gan individuālajiem pretendentiem pieteikties pašiem. Pēc noteiktiem kritērijiem izvērtēto kandidātu sarakstu izskatīja Filmu padome, rekomendējot apstiprināt šādu lēmumu – no 2019. gada spēlfilmu eksperti ir režisori Andis Mizišs un Edmunds Jansons, dokumentālo filmu eksperti – producente Līga Gaisa un režisore Maira Dobele, animācijas eksperti – režisore Krista Burāne un dramaturgs un režisors Ivo Briedis. Katrā komisijā strādā arī viens NKC pārstāvis – Inga Blese (spēlfilmas), Lelda Ozola (dokumentālais kino) un Kristīne Matīsa (animācija).

Lai veicinātu sabiedrības, t.i., Latvijas filmu skatītāju interešu ievērošanu, filmu ražošanas konkursā ekspertu komisiju darbam jau piekto gadu tiek piesaistīti arī sabiedrības pārstāvji, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā 2019. gadā līdzdarbojās Arta Ģiga (filmu un TV seriālu producente, izvirzīta no Latvijas Žurnālistu Asociācijas), Ieva Sīpola (kinoteātra Splendid Palace vadītāja), Zane Kauliņa (SIA Forum Cinemas programmu vadītāja), Aivita Putniņa (sociālantropoloģe, asociētā profesore, izvirzīta no Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu nodaļas Antropoloģijas studiju nodaļas). Jāpiebilst, ka visos filmu veidos sabiedrības pārstāvju viedokļi pamatā sakrita ar NKC ekspertu vērtējumu.

Joprojām atvērts ir arī 2019. gada konkurss ražošanā esošu filmu atbalstam, tajā pieejamais finansējums ir 1 762 129 eiro. Uz šo atbalstu pretendē 14 konkrēti filmu projekti, kuru ražošana daļēji atbalstīta NKC 2018. gada ražošanas konkursā, – četras dokumentālās filmas (režisori Pēteris Krilovs, Renārs Vimba, Matīss Kaža un Laila Pakalniņa), četras animācijas filmas (divas pilnmetrāžas un divas īsfilmas, režisori Signe Baumane, Reinis Kalnaellis, Vladimirs Leščovs un Jurģis Krāsons) un sešas pilnmetrāžas spēlfilmas, četras no tām atbalstītas atsevišķā konkursā bērnu un jauniešu filmu projektiem (režisori Raitis un Lauris Ābeles, Dāvis Sīmanis, Matīss Kaža, Dace Pūce, Jāks Kilmi un Laila Pakalniņa).

Ražošanā esošo filmu konkursa termiņš ir atvērts līdz 30. septembrim, projektus tajā var iesniegt tad, kad tas vislabāk atbilst projekta ražošanas kalendārajam plānam un tad, kad izpildītas iepriekš ar NKC noslēgtā finansēšanas līguma saistības.

Nacionālajā Kino centrā šobrīd paralēli ir izsludināti vēl vairāki finansiālā atbalsta konkursi, tuvākie projektu iesniegšanas termiņi ir konkursam minoritāro kopražojumu atbalstam (projektu iesniegšana līdz 30. aprīlim), un visu filmu veidu projektu attīstīšanai (projektu iesniegšana līdz 7. maijam), vasaras beigās plānots konkurss mērķprogrammā vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanai. Detalizēta informācija par NKC plānoto konkursu grafiku un nosacījumiem atrodama šeit.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Aigars Grauba Aiks Karapetjans Andrejs Ēķis Nacionālais kino centrs Vilis Daudziņš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form