Foto: Vida Press

Tam grūti noticēt, bet reiz, 50. gadu vidū, Holivudas leģenda – filmu varonis un pasaulslavena kinozvaigzne – Klints Īstvuds savu karjeru sāka kā izskatīgs mazsvarīgu lomu atveidotājs televīzijas seriālos un filmās. Šodien mēs viņu saucam par ārkārtīgi talantīgu un veiksmīgu aktieri, režisoru un producentu, bet reiz režisors Serdžio Leone viņam piedāvāja galveno lomu sava spageti vesternā, jo vienkārši nevarēja atļauties dārgākus aktierus. Klints Īstvuds, kuram 31. maijā aprit 90, ir viena no iespaidīgākajām kino personībām, turklāt savā cienījamajā vecumā ne mazāk pievilcīgs kā karjeras sākumā.

Darbs jau pieminētajā Serdžio Leones spageti vesternā "A Fistful of Dollars" (1964) kļuva par Klinta Īstvuda pirmo galveno lomu. Honorārs par šo darbu bija 15 000 ASV dolāru, kas pat 60. gadiem bija diezgan maz. Pie lomas Īstvuds tika, kad no tās bija atteikušies virkne citu aktieru – tik slikts viņiem šķita scenārijs, turklāt filmas budžets (200 000 dolāru) nebija īpaši daudzsološs. Filma tika uzņemta Spānijā. Leģendas vēsta, ka Īstvuds filmējies paša sarūpētā apģērbā, bet vēlāk leģendāro hūti vienkārši aizņēmies filmēšanas laukumā.

Nākamajos gados tapa vēl divi Serdžio Leones spageti vesterni – "For a Few Dollars More" (1965) un "The Good, the Bad and the Ugly" (1966) – ar Klintu Īstvudu galvenajā – "vīra bez vārda" – lomā. Kopā tās veidoja tā saucamo "Dolāru triloģiju" (Dollars Trilogy). Mūziku filmām rakstīja kāds šodien Holivudā un visā pasaulē leģendārs itālis – Ennio Morrikone (Ennio Morricone), kuram līdzīgi kā Klintam Īstvudam triloģija izrādījās liktenīga, lai sevi parādītu pasaulei.

1967. gadā "Dolāru triloģijas" filmas sāka rādīt ASV un tās ne tikai raisīja amerikānu skatītāju interesi par Dienvdeiropā tapušajiem vesterniem, bet arī izcēla starmešu gaismā "vīra bez vārda" atveidotāju Klintu Īstuvudu.

Tā aizsākās viena no spožākājām un noturīgākajām karjerām Holivudas vēsturē, kurā ir gan vairāk nekā 50 kino lomu, gan vairāki desmiti paša uzņemtu un producētu filmu, kā arī milzīgs daudzums dažādu balvu – sākot no ASV kinoakadēmijas "Oskariem" līdz pat dažāda gabarīta un apzeltījuma pakāpes mūža ieguldījuma statuetēm.

Savas karjeras laikā Īstvuds daudz spēlējis skarbus, sīkstus vīrus – antivaroņus, kā "vīrs bez vārda". Viens no tādiem ir arī Netīrais Harijs (Dirty Harry) – galvenais tēls piecu filmu sērijā, ko 1971. gadā aizsāka filma ar tādu pašu nosaukumu – "Dirty Harry". Turpmākās četras filmas uz lielajiem ekrāniem iznāca 70. un 80. gados. Īstvuds tajās atveido Hariju Kalahanu – aukstasinīgu, pārdrošu, ar savu darbu apsēstu policijas inspektoru, kurš ir slavens ar visai rupjām darba metodēm, Jau sākot no pašas pirmās filmas šī sērija spodrināja un nostiprināja Klinta Īstvuda aktiera slavu un šobrīd ir uzskatāma par spriedzes žanra absolūto klasiku.

70. gadu sākumā Īstvuds sēdās arī režisora krēslā un tapa viņa pirmā filma "Play Misty for Me." (1971) – psiholoģisks trilleris, kurā viņš pats nospēlēja galveno lomu – radio diskžokeju, kuru vajā kāda apsēsta fane. Arī vēlāk Īstvuds pats labprāt filmējās paša režisētās filmās – tādas ir vismaz 25.

Lai gan kino allaž Īstvudam ir bijusi pirmajā vietā, viņš ir arī kaislīgs melomāns, īpaši cienot džezu un īstu amerikāņu kantrīmūziku. Aktieris un režisors pats ne tikai muzicē, bet ir arī komponējis mūziku vairākām filmām. Taču viņa atzīšanās mīlestībā džezam ir biogrāfiskā filma "Bird" (1988) par afroamerikāņu džeza saksofonistu un komonistu Čārliju Pārkeru.

Kopš jaunības gadu vesterniem, Īstvuds nemitīgi pie šī žanra ir atgriezies, turklāt aizvien jaunā kvalitātē. Kā virsotne minams 1992. gada darbs "Unforgiven" ("Nepiedotas") – filma par kādu vecu slepkavu Viljamu Maniju, kurš pēc ilgiem gadiem darbā fermā pieņem vēl vienu pēdējo piedāvājumu. Īsvuds, protams, pats ir gan galvenās lomas atveidotājs, gan arī šīs filmas režisors. "Unforgiven" tika nominēta "Oskara" balvai deviņās kategorijās, uzvarot četrās, tai skaitā divās galvenajās – "Labākā filma" un "Labākais režisors". Kategorijā "Labākais aktieris" Īstvuds par Manija lomu palika vien nominanta statusā, piekāpjoties Alam Pačino, kurš toreiz "Oskaru" saņēma par lomu filmā "Scent of a Woman " ("Sievietes smarža").

Vēl viena filma, kas jāizcēļ no no Klinta Īstvuda 90. gadu radošās biogrāfijas, ir romantiskā drāma "The Bridges of Madison County" ("Medisonas apgabala tilti", 1995). Paša režisētajā filmā Īstvuds spēlē partnerībā ar izcilo Merilu Strīpu, kurai šī loma atnesa vienu no viņas daudzajām "Oskara" balvas nominācijām. Jāpiebilst, ka šī ir viena no retajām Klinta Īstvuda filmām, kurā sievietes tēls ir galvenais.

Otrs "Oskaru" nakts triumfs nāca 2004. gadā, kad Īstvudam par boksa drāmu "Million Dollar Baby" ("Miljons dolāru mazulīte") tika tāds pats labākās filmas un labākā režisora balvu komplekts, plus – pie sava otrā "Oskara" tika arī galvenās lomas atveidotāja Hilarija Svonka, bet kategorijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā" triumfēja Morgans Frīmens.

Ja karjeras pirmajās desmitgadēs Klints Īstvuds galvenokārt bija zināms kā šarmants vesternu varonis, tad ar kritiķu atzinību un balvām viņš vairāk lutināts mūža otrajā pusē. Visas nozīmīgākās nominācijas un balvas Īstvuds saņēmis jau pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas. Kopumā "Oskara" balvai kategorijā "Labākā filma" bijušas nominētas piecas Īstvuda režisētās kinolentes (bez jau pieminētajām arī "Mystic River" / "Noslēpumu upe", "Letters from Iwo Jima" / "Vēstules no Ivodzimas" un "American Sniper" / "Amerikāņu snaiperis"). Taču viņa balvu un nomināciju sarakstā rindojamas arī "Zelta globuss", Kannu kinofestivāla "Zelta palmas zars", Eiropas kinoakadēmijas balva, Britu kinoindustrijas balva BAFTA un daudzas citas. Īstvuds bijis nominēts arī skaņu ierakstu industrijas balvai "Grammy" par filmas "Million Dollar Baby" skaņu celiņu. Līdzās prestižajiem un starptautiski zināmajiem apbalvojumiem Klints Īstvuds saņēmis arī balvu "Zelta zābaks" ("Golden Boot") par ieguldījumu vesterna žanra attīstībā.

2010. gadā toreizējais ASV prezidents Baraks Obama, pasniedzot Klintam Īstuvudam Nacionālo medaļu mākslās (National Medal of Arts), sacīja, ka viņa filmas ir "individualitātes un rūgtu patiesību esejas, esence no tā, ko nozīmē būt amerikānim".

Lai gan aktieris un režisors jau pirms 10 gadiem savā 80. jubilejā runāja par karjeras noslēgšanu, viņš joprojām strādā. 2018. gadā uz lielajiem ekrāniem nonāca viņa veidotā krimināldrāma "The Mule" ("Narkokurjers"), par kādu vecu, vientuļu, nīgru vīru, kuram tiek piedāvāts pavisam vienkāršs šofera darbs. Taču viņš, pašam to nezinot, kļūst par meksikāņu narkotiku karteļa kurjeru. Galvenajā lomā – protams, pats Klints Īstvuds. Savukārt pērn pirmizrādi piedzīvoja vēl viens Īstvuda režijas darbs – filma "Richard Jewell" – biogrāfisks stāsts par apsargu, kurš Atlantā 1996. gada Olimpiādes laikā stadionā atrod spridzekli.

Runājot par Klintu Īstvudu, nevar nepieminēt viņa siržu lauzēja slavu. Oficiāli viņš ir bijis divas reizes precējies, bet viņa mīļāko sarakstā ir gan franču dīva Katrīna Denēva, gan aktrises Frānsisa Fišere un Sondra Loke, gan daudzas citas skaistules kinoindustrijā un arī ārpus tās. Klintam Īstvudam ir vismaz astoņi bērni, no tiem zināmākie ir džeza mūziķis Kails īstvuds, aktrise, režisore, modele un dizainere Elisone Īstvuda, aktieris un modelis Skots Īstvuds un aktrise, modele un sabiedrības dāma Frančeska Īstvuda.

Klints Īstvuds iepriekš ir iesaistījies Republikāņu partijas aktivitātes un paudis atbalstu pašreizējam ASV prezidentam Donaldam Trampam, pat ko izpelnījies savu kolēģu, tai skaitā kādreizējās ekrāna partneres Merilas Strīpas kritiku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!