Foto: Agnese Zeltiņa
Filmas "Piļsāta pi upis" darbība norit pilsētā, kas netiek nosaukta vārdā, pie upes, kas arī nenes konkrētu vārdu. Ūdens šajā abstraktajā pilsētā ir kā laiks, kas atnes nenovēršamas pārmaiņas. Gan Gunara Janovska romānā, gan Viestura Kairiša filmā cilvēka iemestības un bezpalīdzības universālā sajūta manifestējas caur atpazīstamiem notikumiem. Divās stundās atainots viens no sarežģītākajiem laika posmiem Latvijas vēsturē, kad 20. gadsimta 30. un 40. gados īsā laika posmā nomainījās trīs varas: Ulmaņlaiku vietā nāca padomju vara, tad savukārt — nacistu režīms. Filmas varoņiem ir jāsastopas ar traģiskiem faktiem, kas šajā laika posmā skāra visu Latviju: holokaustu, deportāciju, emigrāciju un iesaukšanu leģionā.

Raksts publicēts sadarbībā ar filmas "Piļsāta pi upis" veidotājiem.

Ulmaņlaiki

Foto: Kadrs no filmas

Filmā jaunie režīmi vārdos nenosauktajā pilsētā gan ierodas, gan aizbrauc ar balto kuģi. Kā jauns režīms, tā Ansim darbs, jo jāmaina nosaukumi, arī kuģim. Sākumā tas ir "Baltais guļbs", kā jau latgaliski pienākas, Ulmaņlaikā kuģis jāpārdēvē par "Balto gulbi", Brīvības iela jāpārsauc par Vienības ielu, bet pārējie uzraksti jāpārkrāso zaļā krāsā.

Padomju vara

Foto: Kadrs no filmas

Padomju varu filmā simbolizē sarkanā krāsa — "Baltā gulbja" vietā uz kuģa sāniem parādās uzraksts "Krasnaja Avrora" (Sarkanā ausma), Ansis krievu burtiem raksta pilsētas galvenās ielas nosaukumu, tā tiek pārdēvēta par Staļina ielu.

Viens no padomju varas galvenajiem raksturtēliem filmā ir Mamonovs (lomā Guntis Peļņa) — čekists, ļoti prasīgs un bīstams.

Deportācijas

Foto: Kadrs no filmas

Vilciens, kādreiz tik daudzsološais tehnikas sasniegums, līdz ar deportācijām — lopu vagonos sadzītiem cilvēkiem, kas dodas pretī liktenim — kļūst par traģisku vēstures notikumu tēlu. Ansis un Naiga ir liecinieki cilvēku aizvešanai. Arī Ansis tur varēja atrasties, taču viņš izglābjas, pateicoties Ziselei. Šie kadri filmēti Daugavpilī.

Nacistiskās Vācijas okupācija

Foto: Kadrs no filmas

Vāciešu ienākšana pilsētā Anša dzīvē nozīmē to pašu, ko citu varu parādīšanās, — jaunu krāsu. Šoreiz, sajaucoties iepriekš lietotajam zaļajam un sarkanajam, par galveno uzrakstos kļūst brūnais tonis. Pārvērties ir arī Anša bērnības draugs Andreass (lomā Aidas Jurgaitis). Nu viņš ir kļuvis par virsnieku, kuram nacistu okupācijas laikā pieaug vara un noteikšana un kurš vēlas savā pusē pārvilināt arī Ansi.

Holokausts

Foto: Kadrs no filmas

Bernšteins (lomā Gundars Āboliņš) ir ebreju tirgotājs — vitāla, arī principiāla (viņš liek šķēršļus Ansa draudzībai ar savu meitu), taču ļoti sirsnīga personība. Viena vara viņam atņem mantu, otru — pašu dārgāko. Un tāds nav viņš viens. Pilns ir kuģis ar cilvēkiem, kurus aizved uz neatgriešanos. Tomēr laikā, kad, liekas, apkārt valda nežēlība un neprāts, Anša dzīvē vislielākā vara būs sirdsapziņai — viņš mēģinās izglābt vismaz savu pirmo mīlestību Ziseli.

Leģions

Foto: Kadrs no filmas

Filmas galvenajam varonim Ansim saskare ar varām sākotnēji ir saistībā ar profesiju. Viņš ir daiļkrāsotājs, pieprasīts pie visām varām — te visas šiltes jāpārkrāso vienā, te citā krāsā, tajā pašā laikā nevienai no varām nepieslejoties. Taču kādā brīdī viņam izvēle vairs netiek dota un savs māldera tērps jānomaina pret SS leģionāru formu.

Emigrācija

Foto: Kadrs no video

Laiva jūrā ar bēgļiem filmēta netālu no Lielupes ietekas jūrā. Lai arī ne visas filmas epizodes uzņemtas hronoloģiskā secībā, epizode jūrā filmēta kā pēdējā atblstoši filmas sižetam.

Gunars Janovskis, romāna "Pilsēta pie upes" autors, pats 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!