Savas bagātīgās karjeras laikā Džons Viljamss ir saņēmis 52 "Oskara" nominācijas – tas ir otrs lielākais nomināciju skaits, ko saņēmis viens cilvēks, pirmajā vietā joprojām ir Volts Disnejs. Un Viljamss līdz šim ir saņēmis zeltīto statueti piecas reizes: par filmām "Vijolnieks uz jumta" (1971), "Žokļi" (1975), "Zvaigžņu kari" (1977), "Citplanētietis" (1982) un "Šindlera saraksts" (1993). Papildus šiem sasniegumiem Viljamss ir ieguvis 25 "Grammy" balvas, septiņas "BAFTA" un trīs "Emmy" godalgas. Komponists ir ieguvis goda doktora grādu mūzikā Berklī Mūzikas koledžā un Bostonas koledžā. Visbiežāk Džons Viljamss sadarbojies ar atzīto režisoru Stīvenu Spīlbergu – viņš sarakstījis mūziku visām Spīlberga filmām, izņemot "Purpura krāsu" un "Spiegu tiltu", un arī trīs no minētajiem "Oskariem" nopelnīti tieši par Spīlberga filmām rakstīto mūziku. Piedāvājam 10 labāko Džona Viljamsa kino mūzikas darbu izlasi, ko sastādījis "Variety".
Harijs Poters un Filozofu akmens (2001)
Kad tapa “Harija Potera” ekranizācija, Džona Viljamsa radītie skaņu celiņi jau bija kļuvuši par daļu no vismaz divu kinoskatītāju paaudžu bērnības. Bet mileniāļu paaudzes prātos iegūla “Harija Potera” mūzikas tēma. Pats komponists gan pameta sēriju pēc 2004. gada filma “Azkabanas gūsteknis”.
Trešās pakāpes tuvie kontakti (1977)
Stīvena Spīlberga pirmajai filmai par citplanētiešu apciemojumu uz Zemes Džons Viljamss radīja samērā spraigu, pat drūmu muzikālo pavadījumu. Tomēr galveno pārsteigumu komponists pietaupīja pašām filmas beigām – ikonisko piecu toņu motīvu, ko izmanto citplanētieši un cilvēki savstarpējā dialoga veidošanā.
Viens mājās (1990)
Pazudušā šķirsta meklējumos (1981)
Šindlera saraksts (1993)
Supermens (1978)
Kādu muzikālo pavadījumu izvēlēties pasaulē spēcīgākajam supervaronim? Džonam Viljamsam nebija šaubu, ka tam jābūt piesātinātam, pacilājošam un zināmā mērā vecmodīgi piemīlīgam simfoniskā orķestra skanējumam, kas pats par sevi liek piekrist šīs filmas reklāmas frāzē solītajam: “Jūs noticēsiet, ka cilvēks spēj lidot”.
Juras laikmeta parks (1993)
Neticami, ka tālajā 1993. gadā Džons Viljamss spēja radīt divus satriecošus skaņu celiņus divām lieliskām, taču pilnībā atšķirīgām Stīvena Spīlberga filmām. "Juras laikmeta parks" sola mums plašu emociju diapazonu - no prātam neaptverama brīnuma līdz tikpat neaptveramām šausmām. Un Viljamsa mūzika to perfekti iemieso.
Citplanētietis (1982)
Stīvena Spīlberga filmām bieži tiek pārmesta sentimentalitāte, un "Citplanētietis" nav nekāds izņēmums. Stāsts par amerikāņu zēna un piemīlīgā citplanētieša draudzību pats par sevi ir īsts "raudamgabals", bet Džona Viljamsa mūzika "pagriež" skatītāju emocijas uz maksimumu.
Žokļi (1975)
Džonam Viljamsam bija nepieciešamas tikai divas notis, lai radītu vienu no baisākajiem skaņu celiņiem kino vēsturē, kas perfekti pieskaņojās Stīvena Spīlberga izvēlētajai taktikai spriedzes radīšanā uz ekrāna, nerādot ekrānā pašu asinskāro haizivi, bet ļaujot skatītājam ieraudzīt pasauli ar tās acīm.
Zvaigžņu kari (1977)
Iespējams, nav auglīgi strīdēties, kura no Džona Viljamsa radītajām filmu mūzikas tēmām ir nozīmīgākā un populārākā, tomēr "Variety" uzskata, ka "Zvaigžņu karu" neaizmirstamais ievads ir ne vien komponista izcilākais veikums, bet arī visu laiku labākā kino mūzika.