Otrdien, 10. septembrī, pulksten 18.00, “Splendid Palace” notiks kino un televīzijas režisores un žurnālistes Ilonas Brūveres radošais vakars, ko vadīs kino teorētiķis un režisors Dāvis Sīmanis, savukārt par vakara muzikālo noformējumu gādās mūziķis Goran Gora. Programmā fragmenti no režisores filmām, TV raidījumiem un krāšņajām Rīgas svētku ceremonijām.
Ilona Brūvere sāka strādāt Rīgas kinostudijā 1972. gadā kā režisora un montāžas asistente, bet pēc diviem gadiem viņa jau uzņēma savu pirmo dokumentālo filmu "Ir jāiet", ko producēja Rīgas kinostudijas Jauno kinematogrāfistu klubs. Otro jaunās kinorežisores filmu "Jaunie RKS" noliek plauktā. 1979. gadā, kad Brūvere personīgu iemeslu dēļ emigrē uz Vācijas Federatīvo Republiku. Jauno Kinematogrāfistu festivālā Viļņā viņas pirmā filma iegūst galveno festivāla balvu "Zelta gailis".
Ilona Brūvere aizsāka Latvijā dokumentālās spēlfilmas žanru, izmantojot savās filmās ne tikai spēles elementus, bet gan veidojot dramaturģiju, kas pastāv dokumentālā materiāla un spēles sintēzē. Režisores pirmā dokumentālā spēlfilma pabeigta 1982. gadā, "Applausordnung / Karognesēji un bruņinieku, lūdzu uz skatuvi!". Filma vēsta par vācu teātra "Ernst Deutsch Theater" aizkulisēm Hamburgā, un tā izrādīta VFR centrālajā televīzijā ARD 1983. gadā. Savukārt nākamā filma "V20. Eine ungenaue Erinnerung an eine Urkunde" pēc diviem gadiem tika iekļauta Starptautiskā Berlīnes kinofestivāla Foruma programmā.
Jāizceļ arī Ilonas Brūveres restaurēto Eiropas mēmā kino klasikas filmu sarakstu Minhenes kino muzejā, kas tapis sadarbībā ar izcilo vācu kinokritiķi Enno Patalasu, kā arī raidījumi par vācu autorkino Vācijas sabiedriskajā televīzijā ARD sadarbībā ar kino zinātnieku Mihaelu Kecu.
1990. gadā režisore atgriezās Rīgā un atsāka darbu Rīgas kinostudijā. Kopā ar Atmodas žurnālistu Ilmāru Latkovski dibināja jaunu izklaides izdevumu – avīzi "Nakts". Tur pirmos soļus žurnālistikā spēra Gints Grūbe un Māris Zanders, savukārt Brūveres vadītajā "Arsenāla" avīzē pirmās publikācijas veidoja Vilnis Vējš, Sandijs Semjonovs un Viesturs Kairišs, savukārt pirmās mārketinga iemaņas guva nākamā izdevēja Aija Simsone. "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" savas gaitas publicistikā Brūveres vadītajā Kultūras redakcijā uzsāka Inga Šteimane, Andris Dzenītis un Orests Silabriedis.
No 1995. līdz 2005. gadam Ilona Brūvere strādāja kā režisore un redaktore LTV 1. Ar nosaukumu "Sapņu izraktās bedres" iznāk viņas kultūras publicistikas izlase 1997-2007.
Brūveres kontā ir vairāk nekā 200 televīzijas raidījumu LTV 1 un 20 kinofilmu, režisores tēlainā ekrāna valoda televīzijas raidījumos desmit gadus rosinājusi skatītājus un kolēģus televīziju uztvert ne tikai kā aktuālu, bet arī vizuāli piepildītu informatīvo lauku. Gleznieciska tēlainība piemīt arī režisores veidotajām Rīgas svētku ceremonijām un valsts svētku videomateriāliem, kas veidoti, veicot Rīgas domes mediju komunikācijas vadītājas pienākumus.
Latvijā Brūvere pirmo pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu Latvijā uzņēma 2002. gadā, un tā stāsta par vietas nosaukumiem Latvijas ciemos Gaujienā, kas nosaukti pasaules metropoļu vārdos "Mana pasaule – Parīze, Londona, Berlīne, Roma". Nacionālā Radio un TV padome nosauca filmu par Gada labāko videofilmu televīzijā.
2012. gadā Ilona Brūvere par dokumentālo pilnmetrāžas spēlfilmu "Versija Vera" saņēma Lielo Kristapu pilnmetrāžas dokumentālo filmu režijā, bet Nacionālais kinocentrs savā Latvijas simtgades programmā iekļāva režisores pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu par Brīvības pieminekļa celtniecību un tā autoru tēlnieku Kārli Zāli "Ievainotais jātnieks".
Starptautiskais Rīgas filmu festivāls 2014. gadā aicināja skatītājus uz Ilonas Brūveres Vācijas filmu retrospektīvu, kad režisore svinēja savu 60. dzimšanas dienu.
Šogad režisore pabeigusi darbu pie scenārija un aktieru provēm spēlfilmai "Dzīves vilcienā", bet 26. augustā pirmizrādi LTV1 piedzīvos Brūveres jaunākā pilnmetrāžas dokumentālā filma "Konstrukcijas", kas stāsta par dzejnieka Ulda Bērziņa dzimtas namu, par dzejnieka ikdienu un svētkiem, un viņa dzejoļiem.
